Itālijai atvieglo bēgļu nastu 3
Lai gan Eiropas Savienības tieslietu un iekšlietu ministru padomes ārkārtas sanāksmē pirmdien netika panākts gaidītais rezultāts bēgļu pārvietošanas jautājumā, Itālijas iekšlietu ministrs Andželīno Alfāno ir paudis apmierinātību ar daļējo vienošanos, jo jautājums ir iekustējies un Itālija saņems ilgi gaidīto palīdzību bēgļu uzņemšanā. Tikmēr saasinājusies situācija valsts iekšienē, jo vairākās bēgļu izmitināšanas vietās, it sevišķi Romā un Trevīzo, ir izcēlušies vietējo iedzīvotāju protesti. Itālijas iedzīvotāji kopumā atzīst nepieciešamību palīdzēt bēgļiem un uzņemt viņus, tomēr nevēlas redzēt patvēruma meklētājus savā tuvumā.
Vairāk nekā cerēts
Pirmdien ES tieslietu un iekšlietu ministri ārkārtas sanāksmē Briselē vienojās pārvietot 32 256 Sīrijas un Eritrejas bēgļus, kas pašlaik atrodas Itālijā un Grieķijā. Sākotnējais mērķis bija rast izvietojumu 40 000 patvēruma meklētāju, ko neizdevās sasniegt, tomēr Itālijas iekšlietu ministrs Alfāno ir gandarīts: “Šis pirmais solis ir daudz vairāk, nekā visas iepriekšējās valdības jebkad būtu domājušas.” Alfāno atgādina, ka pārvietošanas plāns ir uz diviem gadiem, pirmajā gadā tiks pārvietoti visi sākotnēji paredzētie 20 000 bēgļu, otrajā gadā pagaidām trūkst iespēju uzņemt nepilnus 8000 patvēruma meklētāju, taču plāna otrās daļas detaļas vēl tiks precizētas 10. decembra sanāksmē. Plāna īstenošana tiks sākta, kā sākotnēji paredzēts, jau oktobrī, tādēļ pilnīgas vienošanās trūkums nesarūgtina Romu. Itālijas prese vēsta, ka arī ES migrācijas, iekšlietu un pilsonības lietu komisārs Dimitris Avramopuls ir noskaņots optimistiski, ka turpmākajos sešos mēnešos izdosies pārvietot visus 40 000 bēgļu. No savas puses Itālija, uzklausot vairāku ES valstu prasības, ir apņēmusies nodrošināt efektīvāku bēgļu reģistrāciju un pirkstu nospiedumu vākšanu. Alfāno atzina, ka Itālijas centība, pildot šo apņemšanos, būs atbilstoša pārējo valstu centieniem rast risinājumu atlikušo 8000 bēgļu pārvietošanai.
Raizes paliek
Pat ja divos gados no Itālijas un Grieķijas izdosies pārvietot 40 000 patvēruma meklētāju, tā būs tikai neliela daļa no visiem bēgļiem, kas ierodas Itālijā. Pēc Itālijas Iekšlietu ministrijas datiem, tikai šā gada pirmajos piecos mēnešos Itālijā pa jūru ieradušies 51 405 imigranti, pērn kopumā – 170 000, un viņu uzņemšanas slogs paliek uz Itālijas pleciem. Pagājušās nedēļas nogalē vairākās Itālijas pilsētās, visvairāk Romā un Trevīzo, izcēlās vietējo iedzīvotāju protesti pret patvēruma meklētāju izvietošanu viņu tuvumā. Itālijas iekšlietu ministrs atstādinājis no amata Trevīzo policijas priekšnieku par nespēju novērst nekārtības.
Itālijas laikraksts “La Repubblica” atzīmē, ka Itālijā valda divējāds noskaņojums – no vienas puses, ir līdzjūtība un vēlme palīdzēt bēgļiem, bet, no otras, pieaug bailes no imigrantiem un uztraukums par valsts nākotni. Statistikas institūta “Demos” pētījums liecina, ka šā gada janvārī 33% Itālijas iedzīvotāju uzskatīja, ka imigranti ir drauds viņu drošībai, bet jūnijā šis skaitlis jau bija pieaudzis līdz 42%. Vakar Itālijā arestēti divi vīrieši, kuri tviterī publicējuši teroristiskā grupējuma “Islāma valsts” propagandu un plānojuši uzbrukumus aviācijas bāzei, kurā atrodas ASV karavīri. Aizdomās turamie identificēti kā kāds 35 gadus vecs tunisietis un 27 gadus vecs pakistānietis, kuriem bija likumīgas uzturēšanās atļaujas un darbs, turklāt viņi savā starpā runāja itāliski. Vairāk nekā trešdaļa itāliešu uzskata, ka imigranti apdraud vietējo iedzīvotāju nodarbinātības iespējas, un vēl trešdaļa domā, ka iebraucēji apdraud valsts kultūru, identitāti un reliģiju.
Itālijas iedzīvotāji, protams, nav vienīgie, kas raizējas par imigrāciju. Pēc Eiropas Drošības pārraudzības centra datiem, visvairāk par imigrāciju uztraucas Vācijā un Britānijā, kur to uzskata par vissamilzušāko problēmu, un nedaudz mazāk Francijā, Itālijā, Spānijā un Polijā. Lampedūzas sala ir kļuvusi par izmisušo vārtiem uz Itāliju, bet visa Itālija – par Eiropas Lampedūzu, no kuras kaimiņvalstis cenšas norobežoties, rūpīgāk uzraugot savas robežas. Šī saspringtā gaisotne izskaidro Itālijā uzliesmojušos protestus.
Vienlaikus vairākums itāliešu jūt līdzi bēgļu problēmām, imigrācijas sociālajiem un humanitārajiem iemesliem, atzīst bēgļu tiesības, neiebilst pret pilsonības piešķiršanu imigrantu bērniem, un nosoda tos valsts apgabalus, kuri nevēlas uzņemt patvēruma meklētājus, vai vēl vairāk – citas Eiropas valstis, kas nevēlas piedalīties imigrācijas krīzes risināšanā, bet vienlaikus protestē, ja bēgļi ierodas viņu kvartālā.
Pirms pāris dienām Itālijas valsts televīzijā izskanēja stāsts par kādu sīriešu meiteni diabētiķi, kas jūras ceļojumā uz Itāliju mirusi, jo necilvēcīgie pārvadātāji izmetuši pāri bortam viņas mugursomu ar insulīnu. Aizkustinošais stāsts izpelnījās lielu sabiedrības ievērību un līdzjūtību, taču netraucēja naidīgi sagaidīt citas izdzīvojušas sīriešu meitenes. Līdzās bailēm par savu drošību, darba vietām un kultūru vēl viens iemesls, kas itāliešos rada nepatiku pret patvēruma meklētājiem, ir lielās izmaksas, kas nepieciešamas viņu izmitināšanai – vidēji 35 eiro dienā par katru cilvēku.
Imigrācijas jautājums ir kļuvis arī par jūtīgu politisku argumentu. Itālijā savus politiskos lozungus uz imigrācijas jautājumiem balsta galvenokārt labējās partijas, sākot ar populistisko “Ziemeļu līgu”, kas beidzamajos gados ir nostiprinājusi savas pozīcijas. Itālijas valdības sastādītie patvēruma meklētāju uzņemšanas plāni un centieni sadalīt bēgļus pa valsts reģioniem saduras ar labēji centriskās partijas pārstāvošo gubernatoru iebildumiem, kuriem seko šo partiju vēlētāji, kas rīko protesta demonstrācijas.
