Itālija turpina uzvaru sēriju un pirmā sasniedz Eiropasčempionāta finālturnīra zelta maču 0
Spānija Vemblija stadionā pamatlaikā spēlēja neizšķirti 1:1 (0:0) ar Itāliju. Arī papildlaikā uzvarētājs netika noskaidrots, komandām vārtus negūstot, taču “pendelēs” ar 4:2 pārāka bija Itālija.
Itālijas izlasē izcēlās Federiko Kjēza, bet Spānijas valstsvienībā vārtus guva Alvaro Morata. Uzvaru nesošo “pendeli” realizēja Žoržinju.
Itālijas futbolisti uzvarējuši 14 spēlēs pēc kārtas, bet nezaudēto spēļu sērija sasniegusi jau 33 mačus, kuros tā izcīnījusi 28 uzvaras un piecreiz cīnījusies neizšķirti.
Otrā pusfināla spēlē trešdien Londonā tiksies Dānija ar Angliju.
Jau ceturtajā minūtē Čiro Immobile aiz pretinieku aizsargu mugurām saņēma piespēli un drīz vien soda laukumā nonāca labā sitiena pozīcijā. Tiklīdz viņa raidītā bumba atsitās pret vārtu stabu, viens no mača tiesnešiem signalizēja aizmugures stāvokli. Nākamās 15 minūtes bumbu krietni biežāk kontrolēja spāņi, pacietīgi mēģinot radīt labas vārtu gūšanas iespējas, taču nekas lāgā nesanāca. Tikmēr itāļi pirmo “golu” lūkoja iesist pretuzbrukumā, taču arī nesekmīgi.
Puslaika vidū itāļi laukuma kreisajā malā ar vairākām ātrām piespēlēm bumbu nogādāja soda laukumā. Pie tās drīz vien tika Immobile, kurš piespēlēja Nikolo Barellam, bet viņš pārlieku ilgi centās atrast labu sitiena pozīciju, kā rezultātā epizode noslēdzās bez raidījuma pa vārtiem. 25.minūtē Džanluidži Donnarumma savu komandu glāba pēc Dani Olmo sitiena no aptuveni astoņiem metriem. Olmo vēlreiz bīstami no distances sita arī 32.minūtē, taču pagalam neprecīzi.
Spēles 45.minūtē Lorenco Insinje ar bumbu jau bija sasniedzis soda laukumu, kur skrējienā pamanīja Emersonu. Partneris nevilcinājās ar sitienu, bet no šaura leņķa gūt vārtus bija pārlieku grūti.
Otrā puslaika astotajā minūtē pirmo bīstamo epizodi izveidoja Serdžio Busketa sitiens. Viņš soda laukumā saņēma piespēli no partnera un uzreiz izdarīja spēcīgu sitienu, bumbai lidojot nedaudz virs vārtu pārliktņa. Jau nākamajā uzbrukumā Spānijas izlasi glāba Unajs Simons, kurš tika galā ar diezgan sarežģītu Kjēzas raidījumu.
Lai arī Spānijas izlase vairāk kontrolēja bumbu, pirmie vārtus spēles 60.minūtē guva itāļi. Donnarumma ievadīja uzbrukumu, bet Immobile otrā laukuma pusē drīz vien ieguva bumbu. Spānijas izlases aizsargi uzbrucēju atbruņoja, bet Kjēza bumbu atguva un pēc pāris soļiem tuvāk soda laukumam spēcīgi sita, panākdams 1:0.
67.minūtē Spānijas futbolisti bumbu ar trim ātrām piespēlēm nogādāja soda laukuma sākumā. Mikels Ojarsabals bumbu atspēlēja Olmo, kurš ar pirmo pieskārienu centās gūt vārtus, bet sitiens bija neprecīzs. Jau minūti vēlāk Simons no tuvas distances atvairīja Domeniko Berardi sitienu starp kājām. Viņu labā sitiena pozīcijā ar filigrānu piespēli izvirzīja Kjēza.
Tuvojoties spēles pēdējām desmit minūtēm, Itālijas izlase jau bija apņēmusies aizsargāties un cieši spēlēja spāņu aizsargu tuvumā. Šī taktika augļus nenesa, jo 80.minūtē 1:1 panāca uz maiņu nākušais Alvaro Morata. Futbolists pie soda laukuma izspēlēja “sieniņu” ar Olmo un drīz vien nonāca labā sitiena pozīcijā iepretim vārtiem. Atlikušajā laikā nevienai no komandām vārtus vairs neizdevās gūt, kādēļ nācās aizvadīt papildlaiku.
Pirmā papildlaika astotajā minūtē spāņi netālu no Itālijas izlases vārtiem ar tiešo sitienu izspēlēja standartsituāciju. Donnarumma sitienu atvairīja, bet bumba atlēca soda laukumā, kur gan nevienam no spāņiem līdz tai aizsniegties neizdevās. Mača 110.minūtē Berardi guva Itālijas izlases otros vārtus, bet viņš iepriekš atradās aizmugures stāvoklī, tāpēc “gols” netika skaitīts. Arī papildlaika 30 minūtēs komandas uzvarētāju nenoskaidroja, tāpēc nācās sist “pendeles”.
Pirms “pendeļu” sērijas abu komandu spēlētāji viens otram veltīja labus vārdus un ciešus apskāvienus, bet īsi pēc tam jau tika noskaidrota pirmā fināliste. Pirmajā sitienu sērijā kļūdījās gan Manuels Lokatelli, gan Olmo. Ceturtajā sitienu sērijā Donnarumma atvairīja Moratas sitienu vārtu labajā apakšējā stūrī, bet Žoržinju iesita arī nākamo “pendeli”, Itālijai pēcspēles sitienu sērijā uzvarot ar 4:2.
Itālija pagaidām uzvarējusi visās čempionāta spēlēs. Vispirms tika svinētas trīs uzvaras A grupas spēlēs – 3:0 pār Turciju un Šveici un 1:0 pār Velsu. Astotdaļfinālā pret Austriju uzvarai bija vajadzīgas 120 minūtes un papildlaiks (2:1), bet ceturtdaļfinālā ar 2:1 tika pieveikta arī Beļģija.
Itālijai vārtus guvuši seši futbolisti, taču tikai Kjēza izcēlies ar trim “goliem”.
Arī Spānijai astotdaļfināls ilga ilgāk par 90 minūtēm, pagarinājumā ar 5:3 uzvarot Horvātiju. Vēl garāks izvērtās ceturtdaļfināls, kurā pēc 1:1 pamatlaikā uzvara pār Šveici tika sasniegta pēcspēles sitienu sērijā (3:1).
Pirms tam grupā Spānija spēlēja neizšķirti 0:0 ar Zviedriju un 1:1 – ar Poliju, bet pēdējā mačā ar 5:0 sagrāva Slovākiju. Tāpat kā Itālijai vārtu guvumi sadalījušies līdzīgi, vārtus gūstot sešiem futbolistiem.
Spānija ir trīskārtēja Eiropas čempione un vienīgā komanda, kas izcīnījusi divus titulus pēc kārtas (2008. un 2012.gadā). Tāpat spāņi ir 1984.gada vicečempioni.
1968.gada čempione un divkārtējā vicečempione Itālija finālturnīrā spēlē septīto reizi pēc kārtas. Tomēr ar desmit startiem finālturnīrā itāļiem ir par vienu finālturnīru mazāk nekā spāņiem.
Itālijai Ahilleja cīpslas traumas dēļ nevarēja palīdzēt pussargs Leonardo Spinacola, bet spāņiem augšstilba traumas dēļ nespēlēja pussargs Pavlo Sarabija.
Savstarpējās 36 spēlēs sekmes abām komandām bijušas apmēram vienādas – 12 uzvaras Spānijai, 11 – Itālijai, taču itāļiem ir labāka gūto un zaudēto vārtu attiecība (43:40).
Komandas nebija tikušās kopš 2018.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīra, kurā vispirms Turīnā komandas spēlēja 1:1, bet atbildes mačā Madridē spāņi bija pārāki ar 3:0.
Eiropas meistarsacīkšu finālturnīros komandas tikušās sešreiz, pie tam tiksies jau ceturtajā finālturnīrā pēc kārtas. Pirms tam gan bija divas cīņas 1980. un 1988.gadā, kad grupu turnīros vispirms Milānā tika fiksēts 0:0, bet astoņus gadus vēlāk Frankfurtē pie Mainas ar 1:0 uzvarēja itāļi.
2008.gada ceturtdaļfinālā Vīnē aizsardzība triumfēja pār uzbrukumu (0:0), bet 11 metru izpildē ar 4:2 uzvarēja Spānija. Četrus gadus vēlāk komandas tikās pat divreiz. Vispirms grupu turnīrā Gdaņskā tika fiksēts neizšķirts 1:1, bet finālā Kijevā spāņi sagrāva itāļus ar 4:0. Visbeidzot pirms pieciem gadiem astotdaļfinālā Parīzē Itālija revanšējās ar 2:0.
Finālcīņa gaidāma 11.jūlijā.
2021.gada Eiropas čempionāta finālturnīrs līdz 11.jūlijam norisināsies 11 Eiropas pilsētās. Kontinenta spēcīgākā komanda tiks noskaidrota Vemblija stadionā Londonā. Atjaunotais Vemblija stadions izlašu turnīru titula maču uzņems pirmo reizi vēsturē, bet tā priekštecī savulaik tika izspēlēts 1966.gada Pasaules kausa fināls un 1996.gada Eiropas čempionāta fināls.
Pirms pieciem gadiem par Eiropas čempioni tika kronēta Portugāle, kas Parīzē notikušajā finālmačā ar 1:0 pagarinājumā pārspēja Franciju.
Eiropas čempionāta finālturnīrā 24 komandas bija sadalītas sešās apakšgrupās pa četrām katrā. Izslēgšanas turnīra pirmajai kārtai jeb astotdaļfinālam automātiski kvalificējās divas labākās izlases, kā arī tajā iekļuva četras labākās trešo vietu ieguvējas.
Šajā Eiropas čempionātā kopumā tiks aizvadīta 51 spēle. Kad turnīrā piedalījās vēl 16 izlases, bija jānospēlē 31 mačs.
Spānijas izlases sastāvs Eiropas čempionāta finālturnīram:
vārtsargi: Davids de Hea (Mančestras “United”, Anglija), Unajs Simons (Bilbao “Athletic”), Roberts Sančess (Braitonas un Havas “Albion”, Anglija);
aizsargi: Hosē Gaja (“Valencia”), Eriks Garsija, Aimeriks Laports (abi – Mančestras “City”), Žordi Alba (“Barcelona”), Djego Ljorente (Līdsas “United”, Anglija), Pau Torress (“Villarreal”), Sesars Aspilikveta (Londonas “Chelsea”, Anglija);
pussargi: Fabians Ruiss (“Napoli”, Itālija), Serdžio Buskets (“Barcelona”), Rodrigo Ernandess (Mančestras “City”, Anglija), Koke (Madrides “Atletico”), Tjagu Alkantara (“Liverpool”, Anglija), Ferrans Torress (Mančestras “City”, Anglija), Markoss Ljorente (Madrides “Atletico”), Dani Olmo (“Leipzig”, Vācija), Rodri (Mančestras “City”, Anglija), Pavlo Sarabija (Parīzes “Saint-Germain”, Francija), Adama Traore (Vulverhemptonas “Wanderers”, Anglija);
uzbrucēji: Mikels Ojarsabals (Sansevastjanas “Real Sociedad”), Herards Moreno (“Villarreal”), Alvaro Morata (Turīnas “Juventus”, Itālija), Pedri (“Barcelona”).
Itālijas izlases sastāvs Eiropas čempionāta finālturnīram:
vārtsargi: Džanluidži Donnarumma (“AC Milan”), Alekss Merets (“Napoli”), Salvatore Sirigu (“Torino”);
aizsargi: Frančesko Ačerbi (Romas “Lazio”), Alesandro Bastoni (Milānas “Inter”), Leonardo Bonuči, Džordžo Kjellīni (abi – Turīnas “Juventus”), Džovanni di Lorenco (“Napoli”), Emersons (Londonas “Chelsea”, Anglija), Alesandro Florenci (Parīzes “Saint-Germain”, Francija), Leonardo Spinacola (“AS Roma”), Rafaels Tolojs (Bergāmo “Atalanta”);
pussargi: Nikolo Barella (Milānas “Inter”), Gaetāno Kastrovilli (Florences “Fiorentina”) Manuels Lokatelli (“Sassuolo”), Mateo Pesina (Bergāmo “Atalanta”), Marko Verati (Parīzes “Saint-Germain”, Francija), Brians Kristante (“AS Roma”), Federiko Kjēza, Federiko Bernadeski (abi – Turīnas “Juventus”), Žoržinju (Londonas “Chelsea”);
uzbrucēji: Andrea Beloti (“Torino”), Domeniko Berardi, Džakomo Raspadori (abi – “Sassuolo”), Čiro Immobile (Romas “Lazio”), Lorenco Insinje (“Napoli”).
