Itālijā seni un dīvaini likumi 0
Šā mēneša sākumā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) nolēma, ka itāliešu bērniem jāļauj dot arī mātes uzvārds, tādējādi liekot Itālijai mainīt likumu, kas datēts vēl romiešu laikmetā.
Aizvadītā gada nogalē Itālijas Ministru kabinets atcēla Civilkodeksā paredzētās atšķirības starp bērniem, kas dzimuši laulībā, un ārlaulības bērniem, kuriem līdz šim nebija vienlīdzīgas tiesības. Šī diskriminācija nu ir likvidēta, taču vēl joprojām valstī ir spēkā daži seni un dīvaini likumi.
Līdztiesība rada citu diskrimināciju?
ECT savā atzinumā norāda, ka līdzšinējā valsts prakse automātiski reģistrēt bērnu ar tēva uzvārdu bijusi “patriarhāla” un “diskriminējoša”. Paši itālieši gan neizrāda īpašu prieku par šo ECT lēmumu, daudzi domā, ka valstij ir svarīgākas problēmas, ko risināt, netērējot laiku šādiem jautājumiem. Divu bērnu tēvs Filipo prognozē, ka iespēja izvēlēties, vai reģistrēt bērnu ar tēva vai mātes uzvārdu tikai palielinās domstarpības starp vecākiem. “Tēvs savu bērnu nevar iznēsāt un dzemdēt. Tēva uzvārds ir kā piederības simbols, kas palīdz tēvam izjust lielāku atbildību par saviem pēcnācējiem,” uzskata Filipo.
Bet 34 gadus vecais Etore atgādina, ka šī problēma radusies tikai tāpēc, ka Itālijā atšķirībā no vairākuma Eiropas valstu sieviete pēc kāzām nepāriet vīra uzvārdā. 1942. gadā apstiprinātais Itālijas Cilvilkodeksa 143. pants paredz, ka sieviete jebkurā gadījumā saglabā meitas uzvārdu un nav iespējams to aizstāt ar vīra uzvārdu. Šāds lēmums pieņemts, lai sieviete nejustos diskriminēta un nekļūtu it kā par sava vīra piedevu. Taču šāda dzimumu līdztiesība rada situāciju, kad sievietei ir viens uzvārds, bet viņas vīram un bērniem – cits.
Likums liek smaidīt, bet liedz skūpstīties
Milānā joprojām nav atcelts sens likums, kas uzliek iedzīvotājiem par pienākumu “smaidīt katru reizi”, pretējā gadījumā paredzētas vērienīgas soda naudas. Nesmaidīt pēc likuma atļauts vienīgi bērēs un slimnīcās. Cits likums paredz, ka vīrietis, kas valkā svārkus, ir arestējams. Praksē gan tas vairs netiek ievērots.
Ne tik sens, bet ne mazāk dīvains likums nosaka, ka elektriskie invalīdu ratiņi drīkst pārvietoties ar ātrumu, kas nepārsniedz 6 km stundā. Par šā likuma pārsniegšanu vēl pirms dažiem gadiem aizturēts 81 gadu vecs sirmgalvis, kas pa Venēciju pārvietojās ar 9 km stundā.
Florences domes apstiprinātie noteikumi aizliedz pilsētā nogulties uz ietves, mazgāties strūkl-akās, pieķēdēt velosipēdu pie soliņa, nopurināt galdautus uz balkona. Venēcijā un Kapri salā naudas sods draud pat par ēšanu pludmalē vai parkā, vienīgais izņēmums ir saldējums. Kapri vēsturiskajā centrā aizliegts staigāt apavos, kuriem ir koka zole, jo, pēc vietējo ierēdņu domām, tie rada pārāk lielu troksni. Vēl dīvaināks aizliegums ir Eraklejas pludmalē netālu no Venēcijas – tur aizliegts celt smilšu pilis, un nepakļaušanās domes lēmumam draud ar naudas sodu 25 līdz 250 eiro apmērā.
Turpretī Itālijas ziemeļos – Bolzano provincē – ir aizliegts samīdīt sēnes, par šā noteikuma neievērošanu var nākties šķirties no 113 eiro. Tūristiem der iegaumēt, ka visās Itālijas lielākajās pilsētās ir noteikti naudas sodi arī par baložu barošanu ar maizes drupatām. Eboli apmeklētājiem Salerno provincē jāatceras, ka šajā pilsētā ir aizliegts skūpstīties automašīnā. Bet Ravennā aizliegts peldēties pēc pulksten astoņiem vakarā, par to paredzēts sods 1000 eiro apmērā. Taču vēl kāds tiešām sens likums paredz, ka Itālijā “ir atļauts viss, kas nav aizliegts ar likumu”, kas, ņemot vērā Itālijas dīvainos likumus, var novest pie vēl dīvainākām sekām.
