Itālijā protestē pret valdību un eiro 0
Itāliju šonedēļ pārņēmis protestu vilnis, kura sākotnējiem organizatoriem – zemnieku kustībai un dažām autotransporta organizācijām – piepulcējušies arī uzņēmēji, strādnieki, bezdarbnieki un citas iedzīvotāju kategorijas, lai izteiktu savu neapmierinātību ar Enriko Letas vadītā Ministru kabineta īstenoto taupības politiku un pieprasītu referendumu par atteikšanos no eiro.
Visaktīvākās manifestācijas notika Turīnā un nedēļas vidū arī Romā, un vairākās vietās visā valstī protestu rīkotāji bloķēja autoceļus.
“Dakšu kustība” paplašinās
Protestus iedvesmojusi tā dēvētā “Dakšu kustība”, kuru pērnā gada janvārī aizsāka Sicīlijas zemnieki, pieprasot no valdības lielāku palīdzību lauksaimniecībai. Tagad kustība, kas cenšas pievērst uzmanību savām pro- blēmām, bloķējot autoceļus ar traktoriem un furgoniem, ir ieguvusi jaunu elpu, jo tai pievienojušies citi domubiedri – Itālijas autotransporta asociācija “Aitra”, Autonomā autotransporta kustība, Eiropas brīvo federālo uzņēmēju organizācija, Veneto reģiona protesta grupa “Azione rurale”, Turīnas tirgus pārdevēji, Romas taksometru šoferi, kā arī atsevišķi organizācijās neiesaistīti iedzīvotāji. Sākotnējie zemnieku protesta kustības mērķi laika gaitā ir ievērojami paplašinājušies, un tagad dalībnieki pauž neapmierinātību ar daudzām lietām: pārmērīgiem nodokļiem, degvielas cenām, valdības taupības pasākumiem un ES. Protestu dalībnieki vēlas panākt valdības atkāpšanos, kā arī prasa referendumu par atteikšanos no eiro, jo vaino ES vienoto valūtu Itālijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanā.
“Dakšu kustības” līderis Mariano Ferro ir vīlies visās politiskajās partijās: “Visi mums saka, ka mums ir taisnība, bet pēc tam nedara neko, lai šo situāciju uzlabotu. Arī Bepe (“Piec-zvaigžņu kustības” līderis komiķis Bepe Grillo, kas līdz šā gada februārī notikušajām parlamenta vēlēšanām asi kritizēja “politiķu kastu” un vēlēšanās ieguva 25,5% balsu) saka to pašu, ko mēs, bet nerīkojas, neskatoties uz daudzajām vietām parlamentā.”
Iesaistās ekstrēmisti
Protesti uzliesmoja aizvadītajā svētdienā ar manifestācijām Sicīlijā un Veneto reģionā un ar autoceļu bloķēšanu dažādās Itālijas vietās, visvairāk Itālijas ziemeļos. Nekārtības uz savas ādas izjuta arī pārvadātāji no Latvijas, kam pirmdienas vakarā nācās nīkt uz ceļa netālu no Vičenzas. Plašas nekārtības izvērsās Turīnā, kur pret reģiona ēku tika mesti pašdarināti spridzekļi, tirgus laukumi palika slēgti, bet studentu rindas bloķēja satiksmi pilsētas ielās. Nedēļas vidū protesti pārcēlās arī uz galvaspilsētu, kur demonstranti izgāja uz metro sliedēm, uz stundu paralizējot vilcienu kustību. Milānas nomalē notikusī demonstrācija trešdien izvērtās sadursmēs ar Nīderlandes futbola komandas “Ajax” līdzjutējiem, kuri vairākos autobusos bija ieradušies uz UEFA Čempionu līgas spēli. Ceturtdien demonstranti bloķēja iespēju šķērsot Itālijas un Francijas robežu pie Ventimiljas.
Itālijas Iekšlietu ministriju visvairāk uztrauc tas, ka šādās manifestācijās parasti iesaistās arī ekstrēmisti, kuru mērķis ir radīt nekārtības un sadursmes ar policiju. Ferro atzina: “Man bail, man pašam ir bail no mafijas iefiltrēšanās, no labējo vai kreiso ekstrēmistu iefiltrēšanās. Tas nenāk mums par labu, bet spēlē par labu mafijas sistēmai. Diemžēl kas tāds pie mums pastāv, tomēr par viņiem parūpēsies policija. Un mēs pirmie viņus sodīsim, padzenot no manifestāciju vietām.”
Protestē mazākums?
Itālijas valdība uzskata, ka protestētāji nepārstāv tautas vairākumu, jo ar katru protestējošo kategoriju tā ir tikusies un panākusi vienošanos. Arī tajā Itālijas iedzīvotāju daļā, kas nepiedalās protestos un tos neatbalsta, dominē viedoklis, ka ielās izgājuši galvenokārt ekstrēmisti un labēji centrisko spēku atbalstītāji, kas jūtas sakauti, jo viņu ilggadējais līderis Silvio Berluskoni pēc notiesāšanas zaudējis parlamentārieša mandātu.
41 gadu vecais Valerio domā: “Protestos piedalās nodokļu nemaksātāji, ekstrēmisti, mafijas pakalpiņi un Berluskoni “bāreņi”. Šie cilvēki ir pieraduši dzīvot kā parazīti, iespraucoties valsts sistēmas šķirbās. Viņi jūtas pazuduši bez skaidras naudas maksājumiem, bez iespējas neatstāt kvītis. Tā ir Itālijas sliktākā daļa, tā, kas ir nogremdējusi valsti.”
Frančesko Vallone uzskata: “Īstu varas apvērsumu ir iespējams panākt ar balsojumu vēlēšanās, nevis bloķējot ceļus. Nesaprotu, kādēļ itālieši februārī turpināja atdot 60% balsu par partijām, kas ir novedušas valsti šajā situācijā? Tādā veidā partijas jūtas tiesīgas rīkoties kā līdz šim. Ko gan šie cilvēki gaidīja no politiķu kastas?”
