Itāļu sportists kļuvis par pirmo eiropieti 29 gadu laikā, kurš uzvarējis olimpiskajās spēlēs 100 metru sprinta distancē 1
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš piektdienas Tokijas olimpiskajās spēlēs medaļas dala sporta karaliene vieglatlētika. Vakar izcila diena bija Itālijas atlētiem, izcīnot divas zelta medaļas, arī prestižāko šajā sporta veidā.
Sāksim ar mūsējiem. Kā pirmā no astoņiem Latvijas vieglatlētiem stadionā devās 800 metru skrējēja Līga Velvere. Diemžēl vilšanās viņai un atbalstītājiem, jo vēl pirms došanās uz Tokiju Līga treniņā guva kājas traumu.
Līdz pēdējam cerēja, ka veselību izdosies savest kārtībā, devās tālajā ceļā, jau uz vietas ārsti centās izdarīt maksimumu, bet neizdevās. Velvere gan bija pēdējā, kura atmeta cerības, izgāja uz starta, bet pēc nepilniem 200 metriem ar asarām acīs skrejceļu pameta.
“Mēģināju tikt tik tālu, cik varēju, bet kāja vienkārši nestrādāja. Sāp tik ļoti, ka nelīdz nedz piespiešanās, nedz saņemšanās. Skrēju tik tālu, cik varēju,” caur asarām sacīja Velvere.
Vakar olimpiskā debija arī Latvijas rekordistei vesera mešanā Laurai Igaunei, kurai ar 68,53 metrus tālu metienu 20. vieta 31 dalībnieces konkurencē. Lai tiktu finālā, kvalifikācijas norma bija 73,50 metri jeb par sešiem centimetriem mazāk nekā Igaunei piederošais Latvijas rekords.
Dzīvē tikšanai 12 labāko pulkā pietiktu ar 71,68 metriem, bet tad Laurai bija jāsasniedz savs šīs sezonas labākais rezultāts.
“Neesmu apmierināta ar startu, jo šķita, ka esmu sagatavojusies labāk. Nesajutu ritmu kājās un rokās, lai gan iesildīšanās laikā jutos labi,” pēc olimpiskā starta sacīja 33 gadus vecā sportiste.
Pirmajās trīs dienās vieglatlētikā sadalīti astoņi medaļu komplekti, tostarp izbaudīts saldais ēdiens – 100 metru sprinta fināli. Dāmām otro reizi olimpiādes vēsturē viss goda pjedestāls Jamaikai, par divkārtēju čempioni ar jaunu olimpisko rekordu (10,61) kļūstot Elainai Tompsonei-Erai.
Vīriem Useina Bolta pēcērā pārsteigums, jo pirmo reizi kopš 1992. gada Barselonas (Linfords Kristijs) uzvara eiropietim – Lamontem Marselam Džeikobsam no Itālijas, kurš zeltu izcīnīja ar jaunu Eiropas rekordu (9,80). Finālā neiekļuva neviens jamaikietis…
Itāliešiem svētdien bija lielā diena, jo zeltu augstlēkšanā ieguva Džanmarko Tamberi. Viņam dalīti prieki ar katarieti Mutazu Essu Baršimu, kuram arī zelts.
Abi sportisti līdz 2,37 metru augstumam nepieļāva kļūdas, pēc tam, kad 2,39 metri nepadevās, tiesnesis piedāvāja, vai abi turpinās lēkt, taču zelts abiem kabatā, ko tur mocīties.
Ir arī pasaules rekords – trīssoļlēkšanā favorīte Julimara Rohasa no Venecuēlas jau olimpiskās čempiones godā aizlēca 15,67 metrus, par 17 centimetriem pārspējot ukrainietes Inesas Kravecas pirms 26 gadiem iespēto.
Diskā vīriem dubultuzvara Zviedrijai, zeltu paņemot Danielam Stālam (68,90), lietuvietim Andrjum Gudžim paliekot sestajam.
Lodes grūšanā sievietēm pie pilna medaļu komplekta tikusi ķīniete Lidzjao Guna, kura Londonas sudrabam un Pekinas bronzai pievienojusi Tokijas zeltu (20,58).
10 000 m distancē vīriem etiopietis Selemons Barega pēdējā aplī noskrēja divus ugandiešus (27.43:22), bet par pirmajiem olimpiskajiem čempioniem 4×400 metru jauktajā stafetē kļuva Polijas skrējēji (3:09,87).
