Itālija glābs savu “ugunszemi” 0
Itālijas parlaments gatavojas pieņemt īpašu dekrētu, lai glābtu Neapoles apkārtnē ar atkritumiem saindēto zemi, kā arī ievieš jaunus kriminālnoziegumus – dabas piesārņošanu un dabas katastrofas izraisīšanu. Plašā teritorijā ap Neapoli izveidojusies ārkārtas situācija, jo šajā zemē gadu desmitiem nelegāli noglabāti toksiski atkritumi, kā arī notikusi atkritumu dedzināšana, no kurienes arī radies šai teritorijai piedēvētais apzīmējums “ugunszeme”.
Ziemeļitālijas mēslu izgāztuve
Nosaukums “ugunszeme” radies jau 2003. gadā, pirmo reizi to lietoja dabas aizsardzības organizācija “Legambiente” savā ziņojumā par mafijas ietekmi uz dabu. Kopš šī ziņojuma atklājušies aizvien jauni fakti, kas apstiprina, ka plaša Itālijas dienvidu teritorija starp Neapoles un Kazertas provinci gadu desmitiem izmantota kā nelegāla izgāztuve, kur vietējā mafija “Kamorra” noglabājusi ražošanas atkritumus, tostarp toksiskus un radioaktīvus, kas piegādāti no Ziemeļitālijas un arī no Ziemeļeiropas. Daudzos gadījumos šie atkritumi vienkārši izbērti uz lauka vai ceļmalā un aizdedzināti, tādējādi piesārņojot atmosfēru ar dažādām kaitīgām vielām.
Šos faktus tiesas priekšā apstiprināja arī “Kamorras” bijušais dalībnieks Karmine Skjavone, kurš stāstīja par radioaktīvu atkritumu, skābju un svinu saturošu vielu izmešanu zem klajas debess, kā arī riepu un audumu atlikumu dedzināšanu. Dedzināšana kļuva vēl biežāka 2007. un 2008. gadā, kad pārpildīto legālo atkritumu izgāztuvju dēļ arī Neapoles ielas pildīja atkritumu kalni, kas nereti tika aizdedzināti, un nelegālo atkritumu dedzināšana tādēļ kļuva mazāk uzkrītoša. Pēc policijas datiem, 2007. gada pirmajos trīs mēnešos vien uz lauksaimniecībā izmantojamas zemes tika aizdedzināti 30 000 kg atkritumu, kas ienesa “Kamorrai” vairāk nekā 118 000 eiro.
Reģionālā dabas aizsardzības aģentūra “Arpa” ir atzinusi, ka 300 hektāri “ugunszemes” ir piesārņoti ar dioksīniem, kas ir ļoti bīstami, jo no zemes šīs toksiskās vielas nonāk arī dzīvniekos un to produktos. Šajā zonā ir ļoti augsts saslimstības līmenis ar ļaundabīgajiem audzējiem, visvairāk slimo gados jaunas sievietes ar krūts vēzi un vairogdziedzera vēzi, kā arī bērni.
Pērn mazāk ugunsgrēku
Vietējos iedzīvotājus aizvien vairāk uztrauc piesārņojuma ietekme uz veselību, tāpēc pamazām neapmierinātība un vēlme mainīt situāciju gūst virsroku pār bailēm no mafijas. Neapolieši rīko protesta manifestācijas, kā arī sadarbojas ar vietējo varu situācijas apzināšanai. Reģiona mājaslapā piesārņojuma problēmai atvēlēta atsevišķa nodaļa, un iedzīvotājiem ir dota iespēja ziņot par piesārņotām vietām. Pērn saņemtas vairāk nekā simt iedzīvotāju norādes, bet kopumā apzinātas 300 kritiskas situācijas, un daudzās no tām pašvaldība kopā ar dabas aizsardzības organizācijām ir iejaukusies, piemēram, Neapolē savāktas 24 tonnas pamestu riepu, bet pie Šišāno ciemata likvidēta 20 gadus veca nelegāla izgāztuve divu hektāru platībā. Turpmāk nelegālo izgāztuvju atklāšanai tiks izmantoti arī satelītattēli.
Šīs sabiedrības uzmanības ietekmē pamazām sarūk jaunu atkritumu dedzināšanas gadījumu skaits. Aizvadītajā gadā Neapoles provincē ir bijis par 40% mazāk atkritumu ugunsgrēku nekā gadu iepriekš, bet Kazertas provincē atkritumu dedzināšana sarukusi par 25%.
Paredz soda naudas un cietumu
Pēc valsts prezidenta Džordžo Napolitāno un Kampānijas reģiona bīskapu aicinājuma sarosījies arī Itālijas parlaments, kas izveidojis apakšpalātas un senāta apvienoto komisiju “ugunszemes” problēmu izskatīšanai. Tikmēr apakšpalātas tieslietu komisija jau ir apstiprinājusi kriminālkodeksa grozījumus, kas ievieš jaunus noziegumus – dabas piesārņošana un dabas katastrofas izraisīšana. Par pirmo paredzēts cietumsods no viena līdz pieciem gadiem un naudas sods līdz 100 000 eiro, bet par dabas katastrofas izraisīšanu draud brīvības atņemšana no četriem līdz divdesmit gadiem. Šie sodi attiecas gan uz iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Sods var tikt mīkstināts, ja vainīgais sakopj piesārņoto teritoriju.
Tuvākajā laikā parlaments balsos par dekrētu, ar kuru tiks piešķirti līdzekļi steidzamāko problēmu risināšanai “ugunszemē”, kā arī paredzēta virkne pasākumu dabas aizsardzības uzlabošanai un nelikumīgu darbību apkarošanai šajā zonā. Vietējie iedzīvotāji gan uzskata, ka šis dekrēts ir neapmierinošs, jo tapis, neuzklausot “ugunszemes” iedzīvotājus, un tajā ignorēta bīstamo atkritumu klātbūtne un iedzīvotāju veselības problēmas.
