Itālija – agresīvo līdzjutēju štābs 0
Eiropas valstu policija ar satraukumu uzlūko Itāliju, kas ir kļuvusi par negatīvo līderi nemieros, kas izceļas futbola stadionos un ap tiem. Beidzamajos divos gados “ultras” līdzjutēju grupējumi ir kļuvuši organizēti un 88 no tiem noslēguši nerakstītus sadarbības līgumus ar kaimiņvalstu komandu līdzjutējiem. 74 no Itālijas līdzjutēju grupējumiem sevi uzskata par piederīgiem radikālajiem politiskajiem spēkiem.
Agresija ap futbolu pieaug
Itālijā ap futbolu vienmēr virmojušas kaislības un sadūrušās intereses, taču beidzamajos gados cīņas starp futbola līdzjutējiem arī ārpus stadioniem kļuvušas īpaši agresīvas, turklāt piesaistījušas citu valstu “nekārtību profesionāļus”. Tagad Belgradas “Partizan” līdzjutēju grupējums “Grobarj” nosūta savus izsitējus uz “Milan” viesos aizvadītajām spēlēm, lai kopā ar “brāļiem milānistiem” cīnītos pret “Juventus” atbalstītājiem vai pa ceļam uz stadionu izdemolētu degvielas uzpildes staciju. Veronas stadionā tikuši pacelti fašistu karogi ar kāškrustiem, ko līdzi atvedis Madrides “Real” futbola kluba līdzjutēju grupējums “Ultras Sur”.
Katrs līdzjutēju grupējums pulcējas zem savas komandas karoga, bet ar nažiem kabatā, gatavs katrā brīdī sarīkot nekārtības. Itālijas policijas Īpašo uzdevumu birojs uzskata, ka agresija Itālijas futbola stadionos un ap tiem atkal kļuvusi par problēmu valstī galvenokārt ārzemnieku iesaistīšanās dēļ, jo Itālijā līdz šim pieņemtie pasākumi pret agresiju stadionos, piemēram, aizliegums par agresiju iepriekš sodītajiem iekļūt stadionos, nedarbojas citās valstīs. Brāļošanās starp dažādu valstu komandu līdzjutējiem pastāvēja arī agrāk, taču tagad, pateicoties sociālajiem tīkliem un zemo cenu aviokompānijām, šī sadarbība ir kļuvusi daudz ciešāka, bet arī daudz agresīvāka.
Šīs sezonas Itālijas futbola čempionāta pirmajā pusē vien arestēti jau 102 agresīvi līdzjutēji, pērn tajā pašā laika periodā tika aizturēti 65. Pieaudzis arī agresijā apsūdzēto līdzjutēju skaits (šosezon 782, pērn – 687), tostarp 409 par miesas bojājumu nodarīšanu citiem cilvēkiem. Izņemto petaržu skaits pieaudzis no 140 līdz 213. Itāliešu līdzjutēji savukārt dodas ciemos pie draudzīgajiem līdzjutēju grupējumiem citās valstīs, sagādājot galvassāpes vietējiem kārtības sargiem.
Stadionos – fašisti un komunisti
Itālijas policijas jaunākie dati liecina, ka valstī pavisam apzināti 398 organizēti līdzjutēju grupējumi, kas kopā pulcē 41 000 futbola karsēju. 74 no šiem grupējumiem jeb 8000 līdzjutēju ir saistīti ar radikālajiem politiskajiem spēkiem visbiežāk tādēļ, ka grupējuma līderi ir piederīgi kādai no labējo vai kreiso radikāļu partijām. 45 no šiem grupējumiem sevi uzskata par labējiem, pārējie – par kreisajiem.
Šā iemesla dēļ Itālijas policija vairs nav pārsteigta, sastopot “ultras” līdzjutējus arī politiskās manifestācijās. Piemēram, pēc valdības lēmuma apvienot provinces 2012. gada otrajā pusē, “ultras” līdzjutēju piedalīšanos manifestācijās pret valdības lēmumu policija jau bija paredzējusi. Vairāk kārtības sargus pārsteidza futbola līdzjutēju iesaistīšanās tā sauktajā “Dakšu kustībā”, kas sākās kā Sicīlijas zemnieku nemieri, pieprasot no valdības lielāku palīdzību lauksaimniecībai, bet pamazām izvērtās plašos protestos pret valdību un eiro. Šo protestu ietvaros Turīnā tika aizturēti arī 39 “ultras” līdzjutēji.
Kas rada agresiju?
Itāliešu psihologs Enriko Marija Seči agresiju futbola stadionos skaidro ar to, ka sabiedrībā kopumā un it īpaši zemākajos sociālajos slāņos vīriešiem nav pieņemts izrādīt savas emocijas, tas tiek uzskatīts par vājuma pazīmi, bet futbola spēles laikā ir pieļaujami paust personīgās un sociālās frustrācijas. “Bari neapmierinātu, dusmīgu vīriešu, kas nav spējīgi izprast paši savas problēmas, atrod futbola sacensībās iluzoru atriebības iespēju,” savā blogā skaidro psihologs. Agresiju veicina arī fakts, ka Itālijas labākie futbolisti pelna miljonus un kļūst par slavenībām, kas, no vienas puses, veicina līdzjutēju vēlmi identificēties ar futbola zvaigznēm līdz pat maniakālam līmenim, bet, no otras puses, pastiprina līdzjutēju “eksistenciālo nemieru”, jo viņu reālā situācija ir ļoti tālu no šīs bagātības un slavas, kas vairākumam paliek nesasniedzama.
Futbola līdzjutējs Džovanni pauž nožēlu par to, ka “futbols ir viens no tiem sporta veidiem, ko sabojājusi agresija. Ģimenes vairs nevar mierīgi doties uz stadionu noskatīties futbola spēli, jo baidās no agresīviem līdzjutējiem. Ir pārāk daudz dumju cilvēku, kas dodas uz stadionu tikai tāpēc, lai izraisītu kautiņus”.
