Itāliešu salātus pārdod kā vietējos. “LA” aptur pircēju maldināšanu ar lapu salātiem 6
“Latvijā, Līvbērzē audzēti salāti. Kādus vēlaties – lielāku vai mazāku galviņu?” Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljonā pārliecinoši piedāvā pārdevēja Daina Arcimoviča un ņem rokās salātu galviņu no trauka, kur salātus rotā cenu zīme “7 eiro” un uzraksts “Latvija”.
Kad vēlos noskaidrot, kur tie audzēti, tad saimniece tikpat pārliecinoši teic, ka salāti audzēti Līvbērzē, siltumnīcās. Tās pieder SIA “Bērzes dārzeņi”, un saimniece esot vāciete. Uzņēmums viņai piegādājot arī skābenes, spinātus un rukolu. Meklējam pavadzīmi un – patiešām atrodam – SIA “Bērzes dārzeņi” piegādājuši visus pēdējos trīs nosauktos zaļumus. Kur tad pavadzīme par salātiem? Ak, kaut kur pazudusi esot…
Saku, ka nevar taču pārdot nezināmas izcelsmes produktus, un aicinu palīgā Rīgas Centrāltirgus Kontroles daļas vadītāju Aivo Bruģi. Tirgus amatpersona paskaidro, ka produktu izcelsmes dokuments var atrasties pie saimnieka, nevis pie pārdevēja. Pie pārdevēja esot jābūt Centrāltirgus laboratorijas veterinārās laboratorijas apliecībai, kur norādīta produkta izcelsmes valsts. Apliecībā norādīts, ka laboratorija pārbaudījusi Itālijā audzētus salātus. Pēc Bruģa kunga pieprasījuma, pārdevēja nosvītro uzrakstu “Latvija” un pieraksta “Itālija”. Cena gan paliek iepriekšējā: 7 eiro, kaut gan blakus tādus pašus pārdod par 3,50 eiro…
“Jums bija taisnība. Esmu pārsteigts par šo gadījumu. Grūti komentēt. Produktu izcelsmi pārbauda mūsu veterinārā laboratorija, kas apliecību atjauno ik pēc septiņām dienām. Arī Kontroles dienesta darbinieki izdara pārbaudes neatkarīgi no veterinārās laboratorijas veikuma. Aizdomīgos gadījumos prasām pierādīt produktu izcelsmi,” tā A. Bruģis. Viņš teic, ka pirmajā reizē par šādu šmaukšanos pārdevēju brīdina, nākamajā reizē esot jāmaksā naudas sods. Tomēr šādu gadījumu esot ļoti maz. Iemesls – tirgotāju attieksme pēdējos gados esot ļoti mainījusies, viņi kļuvuši disciplinētāki nekā agrāk. Pārsteidz gan kontrolētāju “nezināšana” par to, kad Latvijā sākas vietējo salātu sezona.
Kamēr runājam, iepretim Arcimovičas stendam cenu zīmē salātu izcelsmi “Itālijas” paspējusi nomainīt cita tirgotāja – Ina Ivartovska. Arī viņa brīdi iepriekš pārliecinoši apgalvoja, ka pārdod Latvijā audzētos salātus. Cena salātiem tā pati – 7 eiro kilogramā. Itālijā audzētos salātus citviet Centrāltirgū pārdod par 3 – 4,5 eiro kilogramā. Tātad, šādi darbojoties, vēl papildus tirdzniecības uzcenojumam tirgotājs par Latvijas vārda izmantošanu pelna 2,5 – 4 eiro par kilogramu salātu.
Lai pārbaudītu D. Arcimovičas teikto par salātu audzēšanu SIA “Bērzes dārzeņi”, dažas stundas vēlāk ieradāmies šajā Līvbērzes saimniecībā. Saimniece Ingrīda Millere bija pārsteigta par žurnālistu ierašanos, tomēr piekrita parādīt, ko tad aptuveni 1,2 hektārus lielajā un ar gāzi apkurināmajā siltumnīcā audzē (pavisam siltumnīcu kompleksu veido 3,2 ha segto platību). Pirms vairākiem gadiem ar ES fondu naudas atbalstu pārbūvētajā siltumnīcā patiešām aug zaļumi garšvielas, tostarp spināti, skābenes, rukola, koriandrs. Tiek vākta arī kolrābju un redīsu raža, spēkā pieņemas gurķi. “Mēs salātus nelielā daudzumā audzējam vien vasarā gar gurķu dobju malām. Audzējot tumšajā ziemas laikā, augos uzkrātos nitrāti, salāti būtu mīksti. Mūsu saimniekošanas filozofija neļauj tā darboties. Centrāltirgū it kā mūsu saimniecības izcelsmes salātus pārdod bez mūsu ziņas,” teic I. Millere. Viņa uzsver – “Bērzes dārzeņi” pārdod vien savu audzēto ražu, tāpēc pērn bijis sāpīgi plašsaziņas līdzekļos lasīt par it kā uzņēmuma īstenoto dārzeņu vai zaļumu importu no Polijas.
Vakar pārliecinājos, ka arī Vidzemes tirgū pārdod Latvijā, kā pārdevēja teic, Iecavā audzētos salātus. Cena 8 eiro par kilogramu. (Itālijas salāti Vidzemes tirgū maksā līdz 6 eiro par kilogramu). Pavadzīmes gan saimniecei neesot. Citi dārzeņu un zaļumu pārdevēji kolēģes rīcību vērtēja ar daudznozīmīgu: “Nu, jūs taču saprotat…” Noskaidroju, ka Iecavas lielākais salātu audzētājs tos vēl nav pat iesējis.
“Latvijas Avīzes” atklātā pircēju maldināšana ar dārzeņu izcelsmi skaidrojama ar negodīgu pārdevēju vēlēšanos savtīgi izmantot cilvēku uzticēšanos vietējam produktam. Agrāk esam stāstījuši par maldināšanu ar gurķu, tomātu un citu dārzeņu izcelsmi. Kā pret to cīnīties? Visticamāk, pilnīgi izskaust krāpšanos neizdosies, tomēr stingrāk uzlikt grožus vajadzētu. Biedrības “Latvijas dārznieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš teic, ka pērn Saeimas apstiprinātie jaunie, lielākie sodi par nepareizas izcelsmes uzrādīšanu pārtikas produktiem situāciju ar krāpšanos esot uzlabojuši. “Pārtikas un veterinārais dienests patlaban darbojas atbilstoši savām iespējām, tostarp veic pārbaudes arī saimniecībās. Tomēr ne visu var izdarīt ar administratīvām metodēm. Vietējā produkta atbalstīšanā var izmantot arī ekonomiskās metodes. Ar to es domāju pievienotā vērtības nodokļa likmes mazināšanu dārzeņiem, kas nelikumīgo svaigo zaļumu un dārzeņu importu padarītu neizdevīgu,” uzskata asociācijas vadītājs.
Pārtikas un veterinārais dienests ziņo, ka pērn Centrāltirgus nakts tirgū veiktas 15 pārbaudes. Bijušas arī vizītes tā saucamo lauksaimnieku saimniecībās, un izrādījies, ka dārzeņu vietā aug… krūmi.
Latvijā siltumnīcās salātus pārdošanai ziemas sezonā audzē vien dažas saimniecības. Šās nedēļas beigās veikalos nonāks Salas SIA “Rītausma” podiņos audzētie salāti un nedaudz vēlāk vai vienlaikus – arī Zaļenieku pagasta “Mežacīruļos” audzētie salāti.
