Itālieši tirgo savus datus 5
Krīze un bezdarbs pamudina aizvien vairāk itāliešu pārdot vienīgo, kas viņiem ir atlicis – savus personas datus un parakstu.
No mafijas līdz bezdarbniekiem
Jēdziens “Prestanome”, kas burtiskā tulkojumā nozīmē “vārda aizdevējs”, Itālijā pastāv jau sen, taču līdz šim saistījās galvenokārt ar kriminālajām aprindām, kur mafija centās novērst uzmanību no savām aktivitātēm, savus īpašumus vai uzņēmumus noformējot uz nesodītu un ar noziedzniekiem nesaistītu cilvēku vārda. Dažreiz cilvēks pat nenojauta, ka viņam kaut kur Itālijas otrā pusē pieder villa, vairākas automašīnas vai uzņēmums, jo dokumentu noformēšanai izmantoti zagti dati un viltoti paraksti. Tomēr datu zagšana parasti agri vai vēlu nāk gaismā, tādēļ nu daudz biežāk izmanto datu pirkšanu, pierunājot izmisušus cilvēkus noformēt dokumentus apmaiņā pret nelielu naudas summu.
Krīzes un pieaugušā bezdarba iespaidā, kā arī pateicoties iespējai izvietot sludinājumus un kontaktēties internetā, “vārda aizdevēju” loks Itālijā ir paplašinājies, iesaistot arī imigrantus, studentus, ilgtermiņa bezdarbniekus vai jauniešus, kas nespēj atrast savu pirmo darbavietu. Par to pārliecinājās laikraksta “La Stampa” žurnālisti, kas mēnesi gara eksperimenta laikā izvietoja Itālijas populārākajās interneta sludinājumu vietnēs piedāvājumu pārdot savus datus, kā arī atbildēja uz līdzīgiem sludinājumiem.
Kāds jauneklis pastāstīja: “Biju palicis bez nekā, pilnīgi bez ienākumiem, un vienīgais, kas man bija atlicis, bija vārds un uzvārds. Es tos pārdevu.” Vai tas ir legāli? Protams, nē, tomēr nav arī gluži nelegāli, jo Itālijas likumdošana joprojām neparedz šādu noziegumu. Šīs jomas “profesionāļi” lieliski zina, kā izmantot likumu nepilnības un izvairīties no nepatikšanām. Citi – izmisušie iesācēji – bieži vien pat neapzinās, ar ko riskē. Ir uzņēmumi, kas par neaptraipīta vārda izmantošanu ir gatavi maksāt līdz 5000 eiro, taču vieglās peļņas ilūzija var novest pie ļoti bēdīgām sekām.
Uz sludinājumu atsaucas
“La Stampa” eksperimenta ietvaros internetā tika izvietots lakonisks sludinājums, kurā 30 gadus vecs cilvēks bez patstāvīga darba, bet ar neaptraipītu vārdu piedāvāja to pārdošanai. Pirmie potenciālie klienti, kas atsaucās uz šo sludinājumu, piedāvāja 50 eiro par debetkartes noformēšanu. Protams, “vārda aizdevējs” netika informēts, kāda nauda uz šo karti tiks pārskaitīta un kas par to pirkts. Uz sludinājumu atsaucās arī Silvija, kurai banka atteica aizdevumu, tāpēc viņa vēlējās, lai cits cilvēks viņas vietā paņemtu 15 000 eiro. Pašai Silvijai bija nepieciešami 12 000 eiro, lai nomaksātu nodokļus, kas viņas vīru šķir no pensijas, parējos 3000 viņa piedāvāja izlīdzētājam. “Apsolu, ka aizdevuma likmes regulāri apmaksāšu,” viņa rakstījusi. Bet kas notiks, ja viņa negribēs vai nevarēs to izdarīt?
Līdzīgas problēmas ir arī uzņēmējiem. Kāds galdnieks no Leko lūdza palīdzēt iegūt finansējumu jaunu darbgaldu iegādei: “Diemžēl aizdevumu man nepiešķir, jo man jau ir dzīvokļa kredīts. Jūs varat paņemt aizdevumu jebkurā kredītiestādē pēc jūsu izvēles, paturēt sev trešdaļu, bet es piecu gadu laikā visu nomaksāšu.” Vai tas ir izdevīgs darījums? Iespējams, ja otrā pusē gadīsies godīgs cilvēks, kas turēs doto vārdu. Tomēr tas ir milzīgs risks, jo garantiju nav.
Cita šī melnā tirgus šķautne ir profesionāļi, kas pārdod savu kvalifikāciju. Itālijā valda liela birokrātija un daudzās profesijās ir nepieciešama ne vien atbilstoša izglītība, bet arī iestāšanās attiecīgās profesijas veicēju reģistrā, kas ir darbietilpīgs pienākums. Šādas prasības ir arī, piemēram, skaistumkopšanas kabineta atvēršanai, bet interneta sludinājumos bez darba palikusi kosmetoloģe piedāvā izmantot savus jau nokārtotos dokumentus, kas derīgi visā viņas provincē.
Viens paraksts izposta dzīvi
Taču turpat internetā netrūkst arī bēdīgu pieredzes stāstu, jo ne viens vien vieglās peļņas tīkotājs ir guvis smagu mācību par savu vieglprātību. Marika atklāj: “Uzticējos cilvēkam, kas teicās esam nonācis grūtībās, un piekritu aizdot savus datus, ļaujot viņam organizēt visu, es tikai izpildīju norunas. Bet vienā mirklī izrādījās, ka man ir kaudze parādu, nepazīstami cilvēki man sekoja uz ielas, draudēja man un pieprasīja no manis milzīgas naudas summas, ko it kā biju viņiem parādā. Vairs nezinu, kā izķepuroties, esmu pārbijusies. Šķiet, ir tik vienkārši uzlikt vienu parakstu, bet tas var sabojāt visu turpmāko dzīvi. Ar mani ir noticis tieši tā.”
