Informācijas tehnoloģiju uzturēšanai arvien lielāka nozīme 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ikdienā par to neaizdomājamies, taču zem katras IT sistēmas, programmas vai lietotnes slēpjas šīs nozares speciālistu sarežģīts un laikietilpīgs darbs, tostarp arī to darba ikdienas uzturēšanā. Ir cilvēki, kuriem tā ir ikdiena.
“Lai izvairītos no situācijām, kad informācijas sistēmu projekta sākumā nav zināmas visas prasības vai arī vajadzības izstrādes laikā ir mainījušās, pēdējo gadu laikā izmanto t. s. “agile” metodi, ļauj veikt izmaiņas dažādās projekta fāzēs.
Tomēr šobrīd IT nozares entuziasti uzskata, ka ar to vien nepietiek un procesā nepieciešams iekļaut arī sistēmu uzturēšanas sadaļu, ko pazīstam kā “DevOps” jeb izdarbes ideoloģiju,” stāsta tehnoloģiju uzņēmuma “Accenture” “DevOps” nodaļas vadītājs ziemeļvalstīs Uldis Karlovs-Karlovskis (“DevOps” – saīsinājums no angļu val. “development operations”. – Aut. piez.).
Lai gan precīza “DevOps” definīcija tā arī nav izstrādāta un šo jēdzienu mēdz lietot dažādos kontekstos, taču parasti ar to saprot pasākumu kopumu, kas ļauj saīsināt laiku no lēmuma pieņemšanas par izmaiņām kādā sistēmā līdz šo izmaiņu satura iekļaušanai ražošanas procesos, vienlaikus nodrošinot kvalitāti.
Lielāka caurskatāmība
“Agile” metodoloģija un pieeju kopums ir vairāk vērsts uz projekta izstrādi, toties “DevOps” – uz projekta izstrādi un tā tālāko uzturēšanu. Papildus tam “DevOps” rūpējas par to, kā nodrošināt produkta pāreju no izstrādes pirmsākumiem līdz uzturēšanai un nepārtrauktai piegādei. Karlovs-Karlovskis to salīdzina ar radio ražošanu, ko var veikt divos veidos.
Pirmā ir tradicionālā pieeja, kad dažādas komandas ražo dažādas detaļas, beigās tās visas saliekot kopā. Ja nu kāds radioaparāts pēc pārdošanas vairs nestrādā, tad tā jau ir remontētāju problēma.
Otra pieeja paredz ieviest darba galdus un produkcijas līnijas, lai jebkurā brīdī varētu saprast, kādā etapā konkrētais radioaparāts atrodas.
Savukārt blakus radio ražotnei ir centrs, kurā saplīsušos radio labo tā pati komanda, kas tos radīja, paralēli cenšoties novērst trūkumus, kas atklāti pēc produkcijas palaišanas tirgū. Otrs piemērs labi ilustrē to, kā strādā “DevOps”.
“Accenture” pārstāvis skaidro, ka redzamākie ieguvumi no “DevOps” ir lielāka projektu caurskatāmība, kā arī izstrādes ātruma palielināšanās.
“Ja apstākļi ļauj ieskatīties arī mākoņrisinājumu piedāvājumā, tad var samazināt izmaksas arī par infrastruktūru. Ja seko “DevOps” ideoloģijai un principiem savienojumā ar mākoņrisinājumiem, var vēl vairāk uzlabot izstrādes ātrumu un samazināt uzturēšanas izmaksas.
Vairs nav jāgaida divi vai trīs gadi, lai redzētu rezultātu, bet veikumu un progresu var novērtēt nedēļu griezumā, spējot laikus ieviest vajadzīgās izmaiņas.”
Ienāk “Swisscom”
Arī Latvijā “DevOps” nav nekāds jaunums, turklāt pavisam nesen par “DevOps” filiāles atvēršanu Latvijā paziņoja Šveices telekomunikāciju un programmatūras izstrādes uzņēmums “Swisscom”.
Uzņēmums piedāvā plaša spektra pakalpojumus gan tiešajiem lietotājiem, gan biznesa klientiem, piemēram, dažādus IT risinājumus banku, veselības aprūpes, enerģētikas, izklaides, reklāmas un citās nozarēs. “Swisscom” ir arī viens no Šveices ilgtspējīgākajiem un inovatīvākajiem uzņēmumiem.
Jau vairākus gadus Šveices IT profesionāļi “Swisscom” ir novērtējuši kā vienu no labākajiem darba devējiem savā nozarē līdzās “Microsoft” un “Google”.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras paziņojumā teikts, ka valsts cenšas darīt visu, lai padarītu Latviju par nozīmīgu digitalizācijas izcilības centru.
Tas arī bijis viens no iemesliem, kāpēc “Swisscom” Rīgā saskatījis potenciālu. Sākotnēji uzņēmums atradīsies pagaidu “Workland Telegraph” kopstrādes telpās Vecrīgā, bet vēlāk pārcelsies uz “Z Towers” Pārdaugavā. Līdz 2021. gada beigām “Swisscom” plāno piesaistīt 40 darbiniekus.
“Jau vairākus gadus Ekonomikas ministrija strādā, lai īstenotu ambīcijas Latvijai kļūt par augstākās IT izglītības izcilības centru Baltijas valstīs.
Mērķtiecīgi veidojot sadarbību starp valsts pārvaldi, vadošajiem IT uzņēmumiem un augstākās izglītības iestādēm, esam nodrošinājuši vidi augsta līmeņa speciālistu sagatavošanai IT jomā.
Prieks, ka tieši labi izglītots darbaspēks ir viens no iemesliem, kāpēc vadošais Šveices telekomunikāciju un programmatūras attīstības uzņēmums “Swisscom” ir novērtējis Latviju, lai tieši šeit veidotu vienu no saviem tehnoloģiju attīstības centriem,” uzsver Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
“Accenture” pārstāvis Karlovs-Karlovskis norāda, ka “Swisscom” ienākšana Latvijā vērtējama pozitīvi un apliecina Latvijas IT speciālistu konkurētspēju.
“”Swisscom”, visticamāk, lūkosies tirgū pēc IT talantiem dažādās specialitātēs. Nav noslēpums, ka jau šobrīd liels izaicinājums ir zinošu darbinieku atrašana, tāpēc ceram, ka uzņēmums pievērsīsies arī izglītības iniciatīvām un, iespējams, šajā jomā mēs varēsim sadarboties, lai celtu ne tikai kopējo IT nozares prestižu, bet palielinātu IT speciālistu skaitu Latvijā.”
