Franks Gordons: Amerika tagad kratās drudža krampjos 2
Franks Gordons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Policista sejas izteiksme bija pilnīgi vienaldzīga, pat varētu teikt, lietišķa. Viņš ar ceļgalu spieda zemē gulošajam vīrietim kaklu, atkal un atkal. Gulošais gārdza: “Nevaru elpot… nenobeidz mani.” Bet policists turpināja spiest vienā mierā, ar kreiso roku bikšu kabatā.
It kā gārdzošais nebūtu cilvēks. Tā jau ir tā lieta, ka spiedējam – brutālajam policistam Derekam Čovinam – gulošais nebija cilvēks, jo viņš – Džordžs Floids – bija melnādains, afroamerikānis, kā tagad, politkorektuma labad, dēvējam melnos – “blacks”, kas vispār ir normāls, neaizskarošs etnonīms.
Tas notika 25. maijā Mineapolē, Minesotas pavalstī, kur 80% iedzīvotāju ir baltie.
Gan “lietišķais” policists, gan viņa upuris cēlušies no tautas, abi, kā Latvijā mēdz teikt, reņģēdāji, abi ne tuvu nav “briljanti”. Banāls gadījums: Floids gribēja ar viltotu 20 dolāru zīmi samaksāt par cigaretēm, bodnieks izsauca policiju, Floidam uzlika rokudzelžus un sēdināja viņu policijas mašīnā, bet Floids spurojās, jo baidās būt slēgtā telpā (klaustrofobija), viņu nogāza zemē, un Dereks Čovins nu ņēmās viņam parādīt, “kas ir kas”.
Amerika tagad zināmā mērā kratās drudža krampjos: te gan koronavīrusa katastrofālais upuru skaits, gan sīkstā prezidenta vēlēšanu kampaņa, un nu Floida nogalēšana. ASV melnādaino masā jau bija sakrājies milzīgs naids, jo dažādi pazemojumi un pārestības sasniedza punktu, kad “mērs bija pilns”. Un kādās simts ASV pilsētās sākās grautiņi ar dedzināšanu un vitrīnu dauzīšanu.
Floida nāve sacēla protesta vētru arī Eiropā, un te nu nav taisnība tiem, kas uzskata, ka tās esot kreiso radikāļu provokācijas.
Eiropas vairumā balto demonstrantu acīs allaž taisnīgā un labestīgā Amerika izkūņojas kā netaisna un tumsonīga.
Pats apjukušais un impulsīvais Donalds Tramps tagad savā zemē šausta t. s. antifašistu grupējumus, un viņa “karsēji” vaino Džo Baidenu demonstrantu uzkūdīšanā. Un kā nu gan citādi – sociālajos tīklos baltie, var teikt, mietpilsoņi, ar lāstiem apber, protams, Džordžu Sorosu – visa pasaules ļaunuma pirmavotu…
Pie reizes jāatgādina, ka afroamerikāņi vairojuši Amerikas slavu daudzās jomās – sportā, populārajā mūzikā, izklaidē, un ar tiem Amerika var lepoties.
Var teikt, ka spilgti izceļas tas fakts, ka tieši Republikāņu partijas pārstāvja Džordža V. Buša prezidentūras laikā ASV otro svarīgāko – Valsts sekretāra – amatu ieņēma tumšādainie – Kolins Pauels 2001. gadā un Kondolīza Raisa 2005. gadā.
Īpašs gadījums, protams, ir Baraks Obama, kurš kā Demokrātu partijas pārstāvis bija ASV prezidents no 2008. līdz 2016. gadam – divus termiņus.
Viņš ieguva simpātijas Eiropā kā liberālas inteliģences pārstāvis, un drīz pēc inaugurācijas viņam piešķīra Nobela Miera prēmiju.
Par ko īsti – nezinu… Kad Baraks Obama 2008. gadā ar nelielu pārsvaru uzvarēja, bija pamats pieņēmumam, ka pretējā gadījumā – ja Obama būtu zaudējis – afroamerikāņu nemieri tālu pārsniegtu tagadējos.
