ISW: Putina uzvaras teorija laikam nedarbojas – kas nepareizs Kremļa aprēķinos 0
Pašreizējā Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina uzvaras teorija ir vērsta uz konflikta pagarināšanu un tā balstās uz pārliecību, ka okupantiem izdosies uzvarēt Ukrainu iznīcināšanas karā. Tomēr Kara studiju institūta (ISW) analītiķi uzskata, ka šie plāni varētu ciest graujošu sakāvi.
Putins un Krievijas militārā pavēlniecība lika saviem karavīriem gadu veikt ofensīvas operācijas gar frontes līniju Ukrainas austrumos un ziemeļaustrumos. Tam pēc plāna vajadzēja novājināt Ukrainas bruņotos spēkus un neļaut tiem uzkrāt nepieciešamos spēkus savu iespējamo pretuzbrukumu veikšanai.
“Putins un Krievijas militārā pavēlniecība visdrīzāk uzskata teātra iniciatīvas saglabāšanu par stratēģisku prioritāti. Viņi ir pierādījuši savu patiku pret ilgstošām uzbrukuma operācijām, kuru rezultātā tiek panākta pakāpeniska un lēna virzība uz plānotajiem mērķiem,” skaidro ISW eksperti.
Tagad ienaidnieks cenšas likvidēt draudus no Ukrainas bruņotajiem spēkiem Kurskas apgabalā un vienlaikus turpināt ofensīvu austrumos, īstenojot savus ilggadējos operatīvos mērķus.
Analītiķi ir pārliecināti, ka Krievijas armijas pastiprinātā ofensīva 2024.gada vasarā, lai ieņemtu Pokrovsku un ierobežotu Ukrainas plašāko virzību Doņeckas apgabala rietumos, visticamāk, sasniegs kulmināciju tuvākajos mēnešos.
“Putina uzvaras teorija ir balstīta uz faktu, ka Krievijas karaspēks veiks secīgas ofensīvas operācijas nenoteiktu laiku. Tomēr šie nogurdinošie uzbrukumi, visticamāk, tik ļoti pasliktina Krievijas darbaspēka un tehnikas stāvokli, ka Krievijas karaspēks būs spiests palēnināt ofensīvas tempu, vismaz atsevišķos frontes sektoros. Tas savukārt ļaus Ukrainas bruņotajiem spēkiem sagrupēties, iespējams, pārņemt iniciatīvu kaujas laukā šajās teritorijās,” iesaka ISW.
Pēc ekspertu domām, vidēja termiņa un ilgtermiņa ierobežojumi Krievijas militārajam potenciālam un militāri rūpnieciskajam kompleksam iedragās agresora spēju uzturēt vienlaidus ofensīvas. Analītiķi novēro pastāvīgu un milzīgu finansiālo stimulu pieaugumu, ko Krievijas varas iestādes izmanto, lai atbalstītu karavīru vervēšanu. Tas nozīmē, ka brīvprātīgo rezerves Krievijas Federācijā tiek izsmeltas. Analītiķi uzskata, ka Krievijas Federācija varētu rīkot vēl vienu daļējas mobilizācijas vilni, kas līdzināsies 2022. gada rudenim.
“Krievijas ofensīvas operācijas Ukrainā ir radījušas ievērojamus tehniskus zaudējumus, īpaši bruņumašīnas. Un militāri rūpnieciskās jaudas, visticamāk, nespēs aizstāt šos zaudējumus. Krievija tagad paļaujas uz lielu, bet krājumu atjaunošanu no padomju laika iekārtām, lai aizstātu esošos zaudējumus, bet arī šīs rezerves tiek izsmeltas arvien straujāk,” atzīmē analītiķi.
Turklāt Krievijas Federācija aktīvi iegādājas aprīkojumu un čaulas no Ziemeļkorejas un Irānas, kā arī sadarbojas ar Ķīnu, lai iegādātos sastāvdaļas savai ieroču ražošanai. Tomēr tas nevar apmierināt visas Krievijas vajadzības pēc loģistikas līdzekļiem karam. “Joprojām nav skaidrs, vai darbaspēka trūkuma saasināšanās ļaus Krievijai ātri un pilnībā mobilizēt savu ekonomiku ,” secina ISW.
