Krievija, iespējams, gatavojas konfliktam ar Baltijas valstīm un NATO, ziņo analītiķi 302
Krievijas Federācija, iespējams, gatavojas konfliktam ar Baltijas valstīm un NATO. Par to ziņo ASV Kara pētījumu institūta analītiķi (ISW) 8. oktobra dienas ziņojumā.
“Krievija ir izstrādājusi tiesiskos mehānismus Ļeņingradas militārā apgabala reformai, kas ir daļa no notiekošās plaša mēroga militārās reformas,” teikts ziņojumā.
Tika norādīts, ka 8. oktobrī Krievijas Federālajā normatīvo aktu projektu portālā parādījās Krievijas Aizsardzības ministrijas sagatavotais prezidenta dekrēts par “starpdienestu stratēģiskās teritoriālās apvienības” statusa atņemšanu Ziemeļu flotei.
Priekšlikumā norādīts, ka tā vairs nebūs atsevišķa militāri administratīva vienība, kas pielīdzināma militārajam apgabalam. Ierosināts tās četrus apgabalus (Komi Republikas, Arhangeļskas, Murmanskas un Ņencu autonomais apgabals) nodot Ļeņingradas militārajam apgabalam.
Analītiķi atgādina, ka 2010. gadā Krievijas armija apvienoja Maskavas un Ļeņingradas militāros apgabalus Rietumu militārajā apgabalā, bet 2014. gadā no Rietumu militārā apgabala aptvertās teritorijas Krievijas Aizsardzības ministrija izveidoja Ziemeļu floti, un Krievijas prezidents Vladimirs Putins no 2021. gada 1. janvāra padarīja Ziemeļu floti par militāri-administratīvu vienību, kas pielīdzināta militārajam apgabalam.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu 2022. gada decembrī ierosināja atjaunot Maskavas un Ļeņingradas militāros apgabalus uz Rietumu militārā apgabala bāzes (atceļot 2010. un 2014. gada izmaiņas) un apstiprināja, ka šie militārie apgabali tiek aktīvi formēti no 2023. gada augusta.
Krievijas aizsardzības ministra lēmums norāda, ka Krievija uzskata par nepieciešamu pārstrukturēt savus spēkus, kas saskaras ar NATO, un, iespējams, ieņemt pozīciju uz Somijas robežas, lai gan joprojām nav skaidrs, kā Krievija spēs mobilizēt, apmācīt un organizēt šos spēkus jaunos militāro apgabalu līmeņa veidojumos.