Māris Zanders: Levita pieklājīgs mājiens, ka Latvija nav gatava būt lojāla ASV valdības nostājai vienmēr un visur 3
Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Amatpersonu uzrunas starptautiskos forumos vairumā gadījumu ir politiskā rituāla sastāvdaļas, no kurām interesantu saturu gaidīt ir lieki. Lielā mērā tas attiecas arī uz Valsts prezidenta Egila Levita runu ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā šonedēļ. Tomēr viņa teiktajā dažas tēzes ir atzīmējamas.
Manuprāt, pozitīvi vērtējams ir pieklājīgs mājiens, ka Latvija nav gatava būt lojāla ASV valdības nostājai vienmēr un visur. Proti, nav noslēpums, ka prezidenta Donalda Trampa attieksme pret Pasaules veselības organizāciju (PVO) ir, maigi sakot, skeptiska.
Kā jebkuras lielas birokrātiskas struktūras darbā arī PVO netrūkst situāciju, kad kritika ir pamatota.
Tomēr Latvijas sabiedrotie Eiropā uzskata, ka Trampa vēršanās pret PVO (piemēram, atsakot tai ASV finansējumu) ir pārspīlēta un nelaikā un šādā kontekstā Levita atzinīgais novērtējums PVO ir, kā žargonā saka, pozicionēšanās.
Domāju, ka Trampam ir pamats akcentēt jautājumu, cik godprātīgi pret pasauli izturējās Ķīna pandēmijas sākumposmā (informācijas daļēja slēpšana) un vai PVO neizturējās pārāk pieļāvīgi pret šiem komunistu režīma vecajiem ieradumiem. Tomēr pragmatiskāka ir Eiropas valstu nostāja, ka pandēmijas apstākļos pievērsties attiecību noskaidrošanai nav tas svarīgākais no uzdevumiem.
Tāpat atzinīgi vērtējama ir it kā nianse Levita uzrunas sadaļā, kas veltīta riskiem, ko rada sagrozītu un melīgu apgalvojumu pārbagātība mūsdienu informatīvajā telpā.
Proti, plašāk izplatīts ir diskurss, kas akcentē t. s. viltus ziņu nelāgo ietekmi uz to, cik nopietni un atbildīgi ļaudis izturas pret Covid-19.
Savukārt Levits te pamatoti piebilst, ka dezinformācija apdraud arī jēdzīgu attieksmi pret klimata pārmaiņām un ekoloģiskajiem jautājumiem kopumā.
Ja tiek apgalvots, ka nekāda kovida nav un to visu ir izdomājuši dīvainā kārtā vienā kompānijā apvienojušies Bils Geits, Ķīnas komunisti, Rietumu sorosīti, Viktors Orbans, arābu diktatori, hinduistu nacionālisti (jo visa šī raibā publika apgalvo, ka kovids tomēr ir), tad tas, protams, ir skumji.
Tomēr, raugoties no cilvēkveidīgo izdzīvošanas viedokļa, tikpat sērīgi, ja cilvēkiem tiek apgalvots, ka cilvēka ietekme uz apkārtējo vidi ir normas robežās un gan jau viss būs labi.
Šeit gan vēlētos formulēt papildinošu un kritisku piezīmi.
Levits blēņu plūdu problēmu skata kā mediju ietekmes un kvalitātes jautājumu. Manuprāt, ar to nepietiek.
Pirmkārt, mediji paši, dzenoties pēc “klikšķiem”, nereti par zinātnieku teikto raksta tā, ka labāk nebūtu rakstījuši.
Otrkārt, varbūt svarīgāka par medijiem ir izglītības sistēmas loma “infodēmijas” mazināšanā. Cilvēks, kuram izglītības sistēma ir palīdzējusi izveidot kaut elementāru priekšstatu par ķīmiju, fiziku un bioloģiju, “infodēmijas” iemīļotos murgus ignorēs.
Acīmredzot ir ļoti nopietns jautājums, kādēļ šādu priekšstatu daudzos gadījumos nav – vai tā ir pašu dārgo izglītojamo intereses trūkuma vai izglītotāju neprasmes vaina.
Savā runā Levits skar arī datu aizsardzības problēmu loku. Tā pēdējo gadu laikā ir kļuvusi par modernu tēmu visā pasaulē, un nevarētu teikt, ka satraukumam par tehnoloģiju ietekmes blaknēm nav pamata.
Tomēr atļaušos kašķīgi piebilst, ka ir dīvaini, ja visā šajā jezgā ap to, ko valdības un korporācijas zina par mums un kā šo informāciju lieto, netiek runāts arī par indivīda paša izvēli un atbildību.
Nebeidzamā vaimanāšana par, piemēram, sociālo tīklu ietekmi kaut kā pamanās ignorēt to, ka nevienam obligāti šajos sociālajos tīklos nav jāreģistrējas.
Un nevienam arī nav pavēlēts pirkt arvien jaunas t. s. viedās ierīces, lai pēc tam činkstētu par privātuma trūkumu mūsdienu pasaulē.
Skaidrs, ka peļņas gūšanas nolūkā korporācijas un tās apkalpojošais reklāmas un “dzīves stila” padomdevēju planktons ir gatavi indivīdam pārdot kaut ko “mūsdienīgam cilvēkam” nepieciešamu ik dienu, bet tas nenozīmē, ka šajās mahinācijās ir aizrautīgi jāiesaistās.
Rezumējot: Levita videoformātā teiktā uzruna ANO saturiski bija gluži laba, jācer, ka prezidents neaizmirsīs arī par Latvijai specifiskajām problēmām.
