“Īsts skaistums atklājas tad, ja sakrīt iekšējā un ārējā būtība.” Saruna ar influenceri, dziedātāju Kristu Zvirgzdiņu 10
Aija Kaukule, “Nedēļa Kabatā”, AS “Latvijas Mediji”
TV3 raidījuma “Superbingo” vadītāju komandai – TV spēles “Superbingo” vadītājiem Armandam Simsonam un Ligitai Miezei – pievienojusies grima meistare, “Instagram” influencere, dziedātāja un divu bērnu māmiņa Krista Zvirgzdiņa. Dāmas, kurām Krista veido vizuālo tēlu, mēdz viņu saukt par labo feju, bet pati Krista atzīst – īsts skaistums atklājas tad, ja sakrīt iekšējā un ārējā būtība.
27 gadus vecā vizāžiste Krista Zvirgzdiņa līdz šim piedalījusies vairākos TV projektos, piemēram, “Latvijas zelta talanti”, “Dziedošās ģimenes”. Krista iepazinusi televīzijas šovu aizkulises kā grima māksliniece šovos “Ievas jaunās pārvērtības” un “Stilistu kaujas”, veidojusi grimu un matu sakārtojumus vairāku Latvijā pazīstamu mūziķu videoklipos, viņa sadarbojas ar fotogrāfiem, kā arī uztur un attīsta pašas “Instagram” kontu kā influencere, un, kā teic pati – nav atmetusi domu par radošumu mūzikā kopā ar vīru, pianistu un komponistu Jāni Zvirgzdiņu, pazīstamu kā Džulianu.
Krista, tu esi vizāžiste, frizūru, stila veidotāja – vai tagad, esot raidījuma vadītājas ampluā, tu kā profesionāle uztici sava izskata veidošanu citam?
Tajā brīdī, kad “Superbingo” producente man paziņoja, ka tieku apstiprināta raidījuma vadītājas amatam, pirmais jautājums, ko viņa man uzdeva, – vai tu savu seju uzticētu kādam citam. Tad nu teicu, ka sevi pucēšu es pati, un mani atbalstīja. Tā kā manos pienākumos ir arī veidot raidījuma stilu, tad nebija problēmu, ka ētera meikaps ir manis pašas veidots.
Tas laikam ir tāds mazais “profesionālais kretīnisms”, jo zinu, kā vēlos pasniegt sevi. Turklāt pati ar sevi prezentēju savu darbu. Iznāk, ka esmu tāds mazs emulators viena raidījuma ietvaros – grims, stils un raidījuma vadīšana reizē (smejas). Tomēr tas notika ļoti organiski un neprasa papildu piepūli. Patiesībā grimēšanās pirms raidījuma man ir kā rīta meditācija – domās eju cauri scenārijam, mācos tekstus – man ļoti patīk šie rīti.
Jādomā, ne jau tikai tāpēc, lai parādītu to, cik labi proti savu amatu, tu esi “Superbingo”…
Tas bija absolūti negaidīti, bet es ticu, ka nejaušību nav. Pavasarī, kad kļuva zināms, ka līdzšinēja vadītāja Nora (Legzdiņa) izvēlējās vairāk darboties aizkadrā, vienā skaistā marta dienā man zvanīja producente, sakot, ka esmu ievērota un vai man būtu interese pamēģināt.
Teicu “jā”, daudz nedomājot, – ja dzīve dod iespēju, kāpēc to neizmantot? Un televīzija nav man sveša. Esmu bijusi kā vadošā grimētāja pārvērtību šovos, kopā ar ģimeni savulaik piedalījos dziedāšanas šovos. Šis izaicinājums man bija brīnišķīga iespēja augt un iet uz priekšu tālāk manā profesionālajā darbībā.
Iepriekš tevi kameru priekšā redzējām kā dziedātāju, tāpat esmu ievērojusi tevis iedziedātas dziesmas video, ieskaņotu kopā ar vīru. Vai dziedāšana arvien ir aktuāla?
Pirms 11 gadiem, pašai tas šķiet ārkārtīgi sen, kopā ar ģimeni startēju televīzijas šovā “Dziedošās ģimenes” un vēl nepilnus divus gadus pirms tam piedalījos šovā “Latvijas zelta talanti”. “Dziedošajās ģimenēs” kaut kā starp mani un Džulianu uzšķīlās dzirkstele un izveidojās mūsu jaunā ģimene – mūsu savienība. Tajā brīdī man bija mazliet citas prioritātes – mēs dibinājām ģimeni, un es šajā procesā neredzēju sevi uz skatuves.
Man bija svarīgs gaidību laiks, bērniņa radību laiks, laiks visiem kopā. Tomēr mūzika un dziedāšana man ir milzīgs piepildījums, un šī kaislība nekur nav pazudusi. Mūsu iedziedātā Ziemassvētku dziesmiņa (“Laime nāk ar zvaigzni rokā”), kuras mūzikas un aranžējuma autors ir Džulians, kļuva par akcijas “Eņģeļi pār Latviju” tituldziesmu.
Mēs ļoti reti veidojam muzikālus kopdarbus, bet varu pačukstēt, ka šobrīd jūtu vēlmi atgriezties pie mūzikas. Bērni nu ir paaugušies, un es saprotu, ka no dziedāšanas nekur neizbēgšu. Šobrīd ir dziļa, patiesa sajūta, ka ir jārada, un domāju, ka jau tuvākajā laikā varēs dzirdēt, ka Krista ne tikai krāso, pucē matus un vada raidījumu, bet kaut ko var arī uzdziedāt.
Bet mūzikas pasaulē līdzās vīram ir ikdiena, bet vai mūzika ir arī jūsu kopā būšanas veids?
Pirms pienāca pandēmija, šie savā ziņā ārkārtējie apstākļi, bija ārkārtīgi liels darba ritenis. Pēc otrā bērna kopšanas atvaļinājuma biju pamatīgi iegājusi savā darba sfērā, vīram, protams, darbi, koncerti, televīzijas šovi. Tajā brīdī, kad beidzot mājās satikāmies starp visiem iespējamajiem darbiem, atklāti varu teikt, ka īsti nebija vietas, lai apsēstos un radītu kādu kopdarbu, jo gribas arī kvalitatīvu laiku kopā ar bērniem un pašiem, kopā esot.
Tomēr abi mūsu bērni (Krista ir meitas (8) un dēla (5) māmiņa) ir izauguši mūzikā, abi ir arī ļoti muzikāli. Meita mūzikas skolā spēlē klavieres – tas bija viņas pašas lēmums. Puika šobrīd noskatījis vijoli. Tā kā vīram mājās ir mūzikas studija, tad visi instrumenti – ģitāras, flautiņas, mazās bungas un dažāda veida klavieres – ir pieejamas.
Bērniem tiek ļauts iet un mēģināt, izpaust sevi – manuprāt, tas ir tikai svētīgi, tas viņus pilnveido un attīsta. Neatbalstu domu, ka kaut kas jādara piespiedu kārtā, jo mūzika, dziesmas, performances – tas ir kaut kas ļoti dvēselisks, dziļš un intīms, un katrs tajā saskata kaut ko savu.
Par radošo procesu runājot – tāds taču ir arī grimēšanas process! Tas var cilvēku pilnībā izmainīt, izcelt vai noslēpt vēlamo un nevēlamo.
Parakstos zem katra vārda. Grimēšana vispirms ir process, kurā darbojas divas puses – es kā radītāja un klients, kurš, lai gan ir pakalpojuma saņēmējs, tomēr ir arī tapšanā iesaistītais, jo kopā ejam uz vienu mērķi – lai būtu skaisti, lai cilvēks savā ādā jūtas labi vai, ja tā ir kāda mūzikas klipa filmēšana, lai nolasās vīzija. Un tad nāk emocijas, kad cilvēks ir priecīgs – īpaši līgaviņas, kad sapucētas.
Reizēm viņai līdz tam nekad nav bijis tāds meikaps un matu sakārtojums, un tad vēl kleita, emocionālās trīsas par skaisto dienu – tas viss ir brīnišķīgs piedzīvojums. Lai gan es pret savu darbu esmu ārkārtīgi paškritiska – esmu izteikts pedants, bet, ja kliente pasaka – “Krista, tu esi feja.
Es izskatos tik ļoti pēc sevis, bet reizē ļoti skaista”, tas ir balzams manai dvēselei. Uzskatu, ka, krāsojot cilvēkus, veidojot tēlu, nav māksla salikt daudz visu ko, pārveidot pilnībā. Īstā māksla ir tad, kad sieviete paskatās uz sevi un acīs ir laimes asaras – jā, tā esmu es, tikai vēl skaistāka.
Tas nozīmē, ka jāsatiekas tam, kā to redzi tu un otrs cilvēks?
Tā ir nebeidzama komunikācija. Manuprāt, komunikācija vispār lielā mērā ir panākumu atslēga. Sākumā tas nelikās nemaz tik viegli, jo es esmu cilvēks, kurš gatavs komunicēt vienmēr. Ar laiku esmu attīstījusi empātiju – kur vajag runāt, kur paklusēt. Arī saprast to, kas pilnīgi noteikti cilvēkam nepatīk.
To, kāds ir viņa rokraksts. Te lieti noderēja arī augstskolā iegūtās zināšanas – mana pirmā izglītība ir pirmsskolas pedagogs. Šī psiholoģija, kas caurstrāvo jebkuru darbu ar cilvēkiem, ir ļoti vērtīga. Mazie bērnu psiholoģijas knifiņi noder, arī apmācot citus – kā prasmīgāk iedot zināšanas, lai tās nosēžas ilgtermiņā.
Un katrā no mums ir bērns, tas, kurš priecājas par rasu zālē no rīta, priecājas par krāsām. Dekoratīvajā kosmētikā reizē saslēdzas arī sievišķais impulss, kas mūsos ir ļoti spēcīgs, – izmēģināt to, kas piestāv, radīt ko jaunu, un vīrišķais impulss – uzdrīkstēties, darīt.
Kosmētika ikdienā vai tomēr svētkos – ko iesaki tu pati?
Ir bijis laiks, kad nesēdos mašīnā un nebraucu pie klientes bez uzklātas kosmētikas. Vismaz izlīdzināts tonis, uzacis, skropstu tuša, iespējams, lūpu krāsa… Man pašai pēdējie divi gadi bijuši emocionāli un mentāli ļoti transformējoši, un, atklāti sakot, ar katru dienu arvien labāk jūtos bez dekoratīvās kosmētikas. Esmu sajutusi to brīnumskaisto sajūtu, ka varu abējādi. Reizē es zinu – man ārkārtīgi patīk krāsoties!
Daļa no mana darba ir testēt dažādus produktus, saprast konsistenci, noturību – tas viss vispirms ir jāizmēģina, jo negribu kādā pasākumā lielot produktu, kas nav pārbaudīts, un piedzīvot vilšanos. Krāsoties vai ne – katrai sievietei ir jāvadās pēc savas iekšējās sajūtas.
Vienmēr esmu apgalvojusi, ka grims, kosmētika, mati un stils – tas ir aksesuārs. Es ticu tādai pasaulei, kurā nevis slēpjamies aiz grima kārtas, bet izmantojam to kā aksesuāru – gribu, izskatos tā, negribu – izskatos citādi. Grims – tā ir spēle, rotaļa ar krāsām. Un katrai vietai, noteikumam ir savi spēles noteikumi.
Runājot par dažādu kosmētikas produktu testēšanu – nav noslēpums, ka tieši to dari arī savā “Instagram”, pulcinot ievērojamu sekotāju pulku un izpelnoties influenceres statusu. Ko šis apzīmējums nozīmē tev – vai pietiek tikai ar glītu bildīšu un viedu ierakstu publicēšanu jeb tas ir kas vairāk?
“Instagram” sāku dalīties savā pieredzē neilgi pēc tam, kad biju sākusi profesionāli strādāt. Klientes uzdeva ļoti līdzīgus jautājumus – par konkrētiem produktiem, uzklāšanas tehnikām, un sapratu, kāpēc nepamēģināt rakstīt to visu vienuviet, jo šķita, tā ietaupīšu savu resursu. Beigu beigās tas kā sniega bumba vēlās līdzi manam ceļam un apauga ar diezgan atbildīgu darbu. Man vairāk patīk jēdziens “blogeris” – cilvēks, kurš testē un dalās. Influenceris ir viedokļu līderis, bet es nezinu, vai esmu gatava nest šo vārdu.
Kas tevi iedvesmo “iešanai tālāk” ārpus sociālajiem tīkliem, ekrāniem?
Tās ir dažādas prakses. Piemēram, meditācija. Arī krāsošanās ir viena no manām meditatīvajām praksēm. Es piekopju atdzimšanas – elpošanas praksi. Dodos garās pastaigās. Protams, tam visam ir jāatrod laiks. Mūsu ģimenei pirms divarpus mēnešiem ir pievienojies labradora kucēns – Luna. Viņa ārkārtīgi palīdz – izvelk tevi ārā no mājas, sastrādā kādas ziepes, kas jāsalabo, un tur nelīdz nekādas atrunas.
Atslēgties ļoti palīdz arī daba – esmu izteikts ūdens cilvēks. Jau trīs mēnešus pēc kārtas katru dienu dodos pastaigās pa piemājas mežu – ļoti svētīgi. Protams, šobrīd ir vasara un man ļoti patīk dārza darbi. Man ir ļoti svarīgi sazemēties, būt prom no ārējās pasaules – tam palīdz reāla rušināšanās pa zemi.
Šobrīd koncentrējos uz tūjām, bet ir arī smukumdobīte, kur zied arī meitas māmiņdienai izaudzētā puķe Alīsija. Pie sētas izplaukuši puķuzirņi – vieni no maniem mīļākajiem vasaras ziediem, ir arī rododendri un avenītes. Man ir arī maza siltumnīciņa, kur ir gan tomātu podiņi, salātiņi un zemenītes. Man patīk, lai ir gan garšai, gan skaistumam.
…
Trīs vārdi, kas tevi raksturo vislabāk?
Kustība. Elpa. Lūpu krāsa.
Bez kā nevari iedomāties savu dienu?
Bez kafijas ar augu pienu.
Būtiskākais sasniegums darbā?
Kopums. Iešana uz priekšu, neapstāties pie sasniegtā. Katrs televīzijas šovs, kurā esmu bijusi vizāžiste, katrs mūzikas video.
Labākā izklaide?
Viss, kas saistīts ar ūdeni, – peldes, supošana, ūdensmocis, izbrauciens ar laiviņu vai vienkārši kāju šļakstināšana piemājas dīķītī.
