Īsts dakteris uz palodzes! Kādas ir brīnumpuķes alvejas ārstnieciskās īpašības? 5
Elīna Kondrāte, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Alveja ir augs, ko mēdz dēvēt par brīnumpuķi, dakteri vai mājas aptieciņu uz palodzes. Tai ir ļoti daudzveidīgs lietojums ārstniecībā. Par to, kādos gadījumos palīdzēs alvejas dziednieciskās īpašības un kā to pareizi sagatavot, stāsta farmaceite, farmācijas doktore VIJA ENIŅA.
Dabiskajā vidē alveja (Aloe vera) aug subtropu un tropu klimatiskajās joslās, kur ir karsts un sauss. “Lai augs izdzīvotu šajā skarbajā vidē, tā šūnās jābūt ļoti spēcīgam vielu kompleksam, kas saglabā auga dzīvotspēju jebkuros apstākļos.
Ja varam savā organismā dabūt kaut daļu no šīm vielām, varam sev ļoti palīdzēt,” teic Vija Eniņa. Alvejas ķīmiskais sastāvs ir ļoti bagāts – tā satur vitamīnus, minerālvielas, gļotvielas, fermentus, rūgtvielas, karotīnus un citas vērtīgas vielas.
“Alvejai ir ļoti laba spēja veicināt žults izdalīšanos, tāpēc to var lietot, ja ir problēmas ar žultspūsli vai žultsceļiem. Tā veicina zarnu peristaltiku, līdz ar to vēdera izeju. Augam ir pretiekaisuma iedarbība. Pēdējie pētījumi apstiprina, ka alveja aktivizē arī organisma aizsargfunkcijas un tai ir antibakteriāla iedarbība,” uzskaita farmaceite.
“Mājās alveju bieži izmanto kā ārstniecisku līdzekli, ja ir sagriezts vai apdedzināts pirksts. Norauj lapiņu un gļotaino masu pieliek brūcei. Tad rimstas gan sāpes, gan nav problēmu ar baktērijām vai iekaisumu.”
Mājās visbiežāk audzē kokveida alveju (Aloe arborescens), arī svītraino (A.striatula) un Barbadosas jeb īsto alveju (A. barbadensis syn. A.vera). Ārstnieciskas īpašības piemīt visām šīm sugām.
No auga var izmantot gan gļotaino mīkstumu, kas atrodas lapas iekšpusē un ko sasmalcinot veidojas sula, gan visu lapu – samaļot to gaļasmašīnā vai sagriežot šķēlītēs. Var arī gatavot dažādus maisījumus, kuros alvejai tiek pievienotas citas sastāvdaļas.
Alvejas iedarbība atkarīga arī no tā, kā augs tiek sagatavots.
Spēcinoši maisījumi
No svaigām alvejas lapām var gatavot līdzekļus, kurus galvenokārt izmanto konkrētām slimībām vai arī kā organisma spēcinātāju pēc slimošanas. “Tas varētu būt aktuāli tagad, kad ļoti daudz cilvēku slimo ar Covid-19, arī citām slimībām, pēc kuru izslimošanas ir grūti atgriezties ierindā. Tad var gatavot spēcinošu alvejas maisījumu.
Viena no receptēm ir šāda: ņem 100 g alvejas sulas, 300 g medus un 500 g sasmalcinātu valriekstu (vai proporcijā 1:3:5). Masai pievieno 3–4 citronu sulu, kas darbosies kā konservants, lai maisījums ātri nesabojātos, un uz 5–7 dienām noliek tumšā, vēsā vietā, ik pa laikam apmaisot, lai sastāvdaļas labāk sajaucas.
Pēc tam to lieto pa tējkarotei 2–3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Šis līdzeklis palīdzēs izdalīties gremošanas sulām, rosinās ēstgribu, stimulēs gremošanas procesus, palīdzēs likvidēt iekaisumu, darbosies kā organisma spēju atjaunotājs,” iesaka Vija Eniņa un piebilst, ka recepšu, arī proporciju, kādās alveju izmantot, ir ārkārtīgi daudz, nepareizu nav, katram tikai jāmeklē savējā.
Dzelonīši lapas malās nav jānogriež – sasmalcināti tie praktiski nebūs jūtami.
Auga bioaktivēšana
Vēl viens paņēmiens, kā sagatavot alveju, ir bioaktivēšanas metode – no alvejas nogriež lapu un uzglabā ledusskapī 12 dienas. Ledusskapī lapa paliek dzīva, jo ir ļoti bieza un sulīga. Turklāt zemajā temperatūrā notiek virkne bioķīmisku procesu, kuru rezultātā augā veidojas papildu ķīmiskie savienojumi ar labvēlīgu biostimulējošu darbību. Bioaktīvās vielas veicina audu atjaunošanos un šūnu reģenerāciju.
Šādu lapu pagatavojumu parasti izmanto ārīgi: slikti dzīstošu brūču apkopšanai, čūlu dziedēšanai, var izmantot grūti dziedināmu ādas slimību, piemēram, psoriāzes, gadījumā. Ne visiem tas palīdzēs izveseļoties, taču dos uzlabojumu, stāsta Vija Eniņa.
Piesardzīgi, ja ir onkoloģiska slimība
Bieži alveju iesaka kā organisma spēcinātāju, tāpēc uz to ļoti pozitīvi mēdz raudzīties onkoloģiskie slimnieki. “Tomēr te pastāv liels risks – alveja kā šūnu biostimulators var stimulēt gan paša organisma aizsargspējas, gan aktivizēt audzēja šūnas. Šajā gadījumā jābūt ļoti piesardzīgiem un noteikti jākonsultējas ar savu ārstējošo ārstu. Es ieteiktu šādos gadījumos no alvejas atturēties,” uzsver farmaceite.
Alveja skaistumkopšanā
Augs tiek lietots arī skaistumkopšanā, piemēram, lai tonizētu, uzmundrinātu un aizsargātu sejas ādu. Vienkāršs paņēmiens – no alvejas lapiņas nogriež šķēlīti un ar to paberzē sejas ādu. Veidosies plāna plēvīte, kas ātri nožūst. Alvejas sula palīdz ādai saglabāt mitrumu, to mīkstina un padara maigāku. Arī āra apstākļos plānā plēvīte turpina darboties un pasargāt ādu no ārējās vides ietekmes: gaisa temperatūras maiņām, mitruma, netīrumiem. Tā var aizstāt sejas krēmu.
Ar alvejas sulu var apstrādāt arī roku ādu vai sausus, plaisājošus papēžus. To var pievienot matu maskām.
Stiprinošs, gremošanu veicinošs maisījums
• alvejas sula vai sasmalcinātas lapas
• medus
• kagora tipa vīns (ne pārāk stiprs, mazliet saldināts)
Alveju sajauc ar medu. Vīnu pievieno kā konservantu. Visu rūpīgi samaisa un tumšā, vēsā vietā ļauj nostāvēties 10 dienas, ik pa laikam apmaisot. Veidosies sīrupveidīgs šķidrums. To lieto pa tējkarotei (cilvēki ar lielāku ķermeņa masu var lietot desertkaroti) 2–3 reizes dienā pirms ēšanas kā gremošanas veicinātāju un organisma spēcinātāju.
Maisījuma proporcijas var būt dažādas. Parasti mēra pēc svara. Var ņemt visas sastāvdaļas attiecībā 1:1:1 vai 1:2:3.
Bērniem šis maisījums nav piemērots.
Matu maska
• 1 liela, gaļīga alvejas lapa
• 1 ēdamkarote medus
• 1 olas dzeltenums
• 1 ēdamkarote eļļas (var izmantot arī rīcineļļu)
Samaļ vai sīki sasmalcina alvejas lapu, pievieno medu, eļļu, olas dzeltenumu un visu rūpīgi samaisa. Uzklāj matiem un galvas ādai 1–2 stundas pirms matu mazgāšanas. Maisījumu lieto reizi nedēļā. Šādi tiks pabarotas matu saknes, attīrīta galvas āda, tiks novērsta blaugznu veidošanās.
Tonizējoši ledusgabaliņi
Alvejas lapu sagriež šķēlītēs un liek saldētavā. Aukstumā veidosies dabiski leduskubiciņi. Ar tiem no rīta var noberzēt sejas ādu, šādi tonizējot ādu.
UZZIŅA
• Lai augs neaizietu bojā, ārstniecībai izmanto tā apakšējās lapas, nenogriežot galvenos dzinumus.
• Nav ieteicams griezt lapas no pavisam jauna auga. Dziedniecībai piemērotāka ir alveja, kas sasniegusi vismaz četru piecu gadu vecumu.
• Ir uzskats, ka 10 dienas pirms alvejas izmantošanas to nevajadzētu laistīt. Taču laistīšana neko daudz neietekmēs, tāpēc var griezt lapas pat no iepriekšējā dienā laistītas alvejas. Arī mēslošana neiespaidos alvejas dziednieciskās īpašības.
• Ja ir brūce, to vairākas reizes dienā paberzē ar svaigas lapas gabaliņu vai lapu uz nakti piesien traumētajai vietai.
• Ja nav nepieciešams izmantot visu lapu, atlikušo daļu var uzglabāt ledusskapī.
• Auga sulu var izmantot arī iesnu ārstēšanai. Vairākas reizes dienā katrā nāsī iepilina 2–3 pilienus. Tomēr alvejas sula ir diezgan spēcīga un var pastiprināt iesnu izdalīšanos.
• Lapas mīkstumu var pievienot dzeramajam ūdenim. Taču alveja ir ļoti rūgta, turklāt jāpievieno konservants, lai ūdens ātri nesarūgtu.
