Kādam jābūt SAB šefam? Egila Līcīša feļetons 6
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latviešu tautas dzīvē Satversmes aizsardzības birojam (SAB) ir būtiska nozīme. Cilvēki, kuri padomju periodā saskārušies ar tādu organizāciju kā stūra māja, saprot, ka mūsdienu drošībniekiem nav mazākā sakara ar totālu uzraudzību, visaptverošu izsekošanu un novērošanu. Pašreizējā demokrātijā un brīvībās ieradinātie civilisti lielākodaļ nemaz nav redzējuši un satikuši dzīvu SAB darbinieku, bet nojauš, ka ar neredzamu roku tiek rīkoti kopīgi pasākumi pret apdraudējumiem tēvijai, notiek diskusijas un audzinošas pārrunas, rit kolektīvs darbs Satversmes sardzē.
Drošības orgāni skatās, vai Latvijā neveidojas radikālo islāmistu midzeņi, ultrakreiso alas un ekstrēmo liberastu perēkļi, kuros kultivētu valsts pamatu irdināšanu un graušanu. Tāpēc dienesta darbinieki ar dzīvu interesi un rafinētām metodēm seko atsevišķu indivīdu gaitām. Tēlaini izsakoties, SABistiem nereti nākas nokāpt ellē, lai izpētītu, ko ieplānojuši pekles izdzimteņi un pārējie ļaunuma iemiesojumi.
Slependienestam kā acuraugs jāglabā NATO noslēpumi, ar degunu jāsaož iesūtītie spiegi un diversanti, un apstākļos, kad Kremļa uzvedība ne tuvu nav ideāla, jāizliek cilpas, kurās iekrist lempīgiem krievu špioniem.
Liktos, vadīt šādu iestādi ir lemts laimes luteklim. Nacionālās drošības padomei, pulcējoties noslēgtā telpā, kur pie ieejas uzstādīts acu zīlītes identifikators, aiz aizbultētām durvīm pēc tās vadītāja Valsts prezidenta Levita priekšlikuma atliktu izraudzīties vēlamo kandidātu – nelaiķa Maizīša kunga aizvietotāju.
Diemžēl valsts pirmā persona atklāj, ka SAB direktora amats neesot tas pievilcīgākais. Uzrunātie kandidāti, žēlojoties, ka kontrizlūka profesijā maizei bieza garoza, atteikuši prezidenta laipnam uzaicinājumam un piemērotākie profesionāļi pilnīgi zaudējuši interesi par amatu. Īstu gribētāju nevarot atrast, pie apvāršņa rēgojas vien miglaini kandidāti. Kā tālāk rīkoties – cerot uz atsaucību, likt pieteikumu par vakanci uz sludinājumu dēļa vai gaidīt, kad eņģelis iečukstēs ausī valsts galvam īsto vārdu?
Direktora alga tā nekas, būšu materiāli nodrošināts, varu bez apstāšanās nolēkšot piecu km krosiņu, neesmu liels pļāpa – nospriedīs cilvēki, kuri labprāt iesniegtu savu CV un būtu gatavi uzņemties SAB vadību, lai cīnītos kaut ar ķirzakveidīgajiem, kaut ar reptiloīdiem.
Lieta nebūs tik vienkārša. Noslēpumu un bīstamu notikumu virknē atbildība par pienākuma izpildes kvalitāti un darba intensitāte SAB direktora amata augstumos samērojama ar reti kuru posteni valstī. Pretizlūkošanas vadībā jānonāk vīram ar nestandarta domāšanu un godīga, neuzpērkama, nelokāma cilvēka reputāciju. Priekšzīmīgai biogrāfijai jābūt bez baltajiem plankumiem un kompromitējošiem faktiem. Ļoti noderīgi ir izglītības dokumenti – doktora grāds, astrologa sertifikāts, apliecība par skološanos pie “Mossad” instruktoriem.
SAB šefam jābūt aukstasinīgam, pirms lēmuma pieņemšanas desmitreiz ieelpojot, izelpojot. Viņš nedrīkst plaši eksponēties, turklāt jāatsakās no privātās dzīves. Slependienesta vadītājam nav tiesību iemīlēties un ciest. Jādzīvo kā einukam, jāiemācās paiet garām visvaldzinošākai garkātainai brunetei, jo tā var būt no slāvu aģentu natašu šlakas.
Šim vīram amatvietā stresu nerada ne šāviena troksnis, ne attāla lielgabalu kanonāde, ne tuvumā iedarbinātas elles mašīnas sprādziens, ne detonējošām vielām jostasvietā notīta kliba džihādista parādīšanās, jautājot – eu, iedod piepīpēt.
Kandidātam jāpārvalda tuvcīņas prasmes, karatē paņēmieni un jāprot pašaizsardzība. Jāpārzina fīčas, kā rīkoties ar bakterioloģiskajiem un atomieročiem. Pa mežu jāpārvietojas tik uzmanīgi, ka sūnā nepaliek kirzovika pēdas nospiedums, nenobrakšķ sausnis un nesakustas krūmiņš. Un lai par SAB direktoru nerodas iespaids, ka viņš topogrāfiskais idiots.
Spējā patērēt alkoholu kā ūdeni, bez redzamām sekām, uzkožot vien ar nēģa gabaliņiem, spiegu ķērēju biroja priekšniekam citi dzīru biedri jāatstāj zem galda. Bet – degvīnītis lai neiegaršojas pārmēru un no rīta var patīt filmu atpakaļ.
Ne katram patīk mocīt, spīdzināt, sist cilvēkus, ne visiem aizraujošs pasākums liekas sēdēt divas nedēļas no vietas slēpnī – bet tā ir rūdīta pretizlūka profesijas specifika, arī tā jāiztur! Galvenā pārbaude SAB direktora amata kandidātam – vai, amatkrēslā nosēdies, viņš neuzurpēs doto neierobežoto varu, lai to izmantotu ļaunprātīgos nolūkos, ārpus likuma ietvariem! Kurš -iņš vai -ītis pēc Kamaldiņa, Kažociņa, Maizīša būs nākamais galvenais Satversmes sargs – ir jautājums nr. 1, par ko lauzīt galvu Nacionālās drošības padomes locekļiem.
