0
Apgriežot pūpolu būs vēl vairāk
Pūpolzaru ieguvei vītoli jāaudzē kā krūmi. Izplatītākā kļūda, ko pieļauj pūpolu kārotāji, – aplauž kokiem apakšējos zarus, bet vainaga augšējo daļu atstāj neskartu, jo to nevar aizsniegt. Ja vītoliem ļauj augt brīvi, tie sasniedz 6–10 m augstumu.
Lai krūmi zarotos, pēc iestādīšanas vītolus vajag regulāri apgriezt. Ziedu spurdzes attīstās no sānpumpuriem uz iepriekšējā gada dzinumiem. Pušķiem piemērotākie ir divgadīgu zaru viengadīgie sāndzinumi.
Ja krūmu pavasarī apzāģēs pamatīgi, nākamajā gadā izaugs garas vicas ar dažiem pūpoliem, un tikai aiznākamajā gadā uz tām izaugs buķetēm piemēroti sānzariņi ar lielāku pūpolu skaitu. Tāpēc pūpolu stādījumā katru gadu labāk apgriezt tikai daļu vecāko dzinumu, lai nesanāk tā, ka nākamajā gadā nav ko griezt.
Apsalst vai apdeg
Vītoli ir ātraudzīgi, diezgan izturīgi, dzīvelīgi un reti slimo. Melnumi uz pūpolzariem, visticamāk, radušies no sala vai saules apdegumiem pavasarī. Pagājušajā ziemā temperatūras svārstību dēļ daudzviet kārklu dzinumi apsala. Tie cieta jau no rudens, kad gaisa temperatūra dienā paaugstinājās līdz +15 ºC, bet naktī noslīdēja līdz -2…-6 °C. Reizēm vītolus bojā sēnīšslimības, piemēram, vītolu zaru nokalšana, ko izraisa sēne Fusicladium saliciperdum, bet to ierobežošanai ķimikālijas neizmanto.
