“Īstie profesionāļi negrib būt “peramie zēni”! Saeimā viedokļu vētra par mediju uzraugu lielajām algām 8
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai motivētu kandidātus pieteikties darbam jaunajā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP), Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, palielinot SEPLP locekļu atalgojumu.
Tas būs 3000 eiro “uz rokas”, bet padomes priekšsēdētājam – 3200 eiro. Vienlaikus no 1. septembra plānots līdz šim līmenim palielināt algas arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļiem. Iebildumi pret atlīdzības celšanu bija “Saskaņas” un Zaļo un zemnieku savienības deputātiem.
Viktoram Valainim (ZZS) nav pieņemams, ka šādi tiek radīti izņēmumi, kas nav saskaņoti ar vienoto atlīdzības sistēmu. Boriss Cilevičs (“Saskaņa”) uzskata, ka atalgojuma celšana krīzes laikā neveicinās ne jaunās padomes, ne tās pārraudzībā esošo sabiedrisko mediju prestižu.
Pērn novembrī pieņemtais likums, kas stājās spēkā šā gada sākumā, nosaka, ka jaunās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes trīs locekļus apstiprina Saeima. Vienu pārstāvi darbam padomē izvirza Valsts prezidents, vienu – Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome, bet vienu – ne mazāk kā desmit Saeimas deputāti.
SEPLP tiks nodotas sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio – kapitāla daļu turētāja funkcijas. Tagad visus medijus pārrauga NEPLP. Sākotnēji bija paredzēts, ka SEPLP locekļi saņems 2368 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Piedāvājot Saeimai kā steidzamus pieņemt grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš ceturtdien Saeimas sēdē sacīja, ka šāds atalgojums nav konkurētspējīgs un liedz piesaistīt darbam profesionālus cilvēkus.
Ir pagājuši pieci mēneši kopš likuma spēkā stāšanās, bet padome joprojām nav izveidota, jo no tiem pretendentiem, kas pieteicās, “nav neviena vērā ņemama kandidāta”, sacīja A. Kaimiņš. Viņš atgādināja, ka jaunajai padomei būs jāīsteno arī sabiedrisko mediju – LTV un Latvijas Radio – apvienošanas reforma, lai izveidotu vienotu sabiedrisko mediju.
Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (NA) iepriekš Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē minēja vēl virkni pienākumu, kas būs jaunajai padomei. Tā, piemēram, organizēs sabiedrisko mediju valdes locekļu atlasi, ievēlēs galvenos redaktorus, vadīs sabiedriskā pasūtījuma izstrādi, kā arī garantēs LTV un Latvijas Radio redakcionālo neatkarību.
Pēc B. Cileviča domām, grūtības atrast darbam piemērotus kandidātus ir nevis atalgojuma dēļ, bet gan tāpēc, ka “pēc apstiprināšanas uz šiem cilvēkiem tiek izdarīts politiskais spiediens, jo koalīcija no viņiem sagaida pakļaušanos, taču īstie profesionāļi negrib būt peramie zēni”.
Viņaprāt, vairāk būtu jādomā par SEPLP pārstāvju neatkarības nodrošināšanu. Tādas bažas deputātam ir, atceroties, ka līdzīgs spiediens esot izdarīts arī uz NEPLP. B. Cilevičs arī neredz loģiku NEPLP algu palielināšanai, ja tās funkcijas samazināsies.
A. Kaimiņš apgalvoja, ka tā tas nebūšot, jo komercmediju, kas paliks NEPLP komptencē, darbības apjoms palielinās. V. Valainis savukārt atgādināja, ka valdībā ir sagatavots jauns likums par vienotās atlīdzības sistēmu, kas kaut kur esot iestrēdzis un netiek virzīts tālāk. Viņaprāt, politiķiem vajadzētu parūpēties par tā drīzāku nonākšanu Saeimā, nevis atbalstīt kārtējos izņēmumus.
Šogad finansējums SEPLP algām tiks rasts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet nākamajā gadā ieplānots valsts budžetā pēc Kultūras ministrijas priekšlikuma. Paredzēts, ka Saeimas komisija varētu pagarināt pieteikšanās termiņu konkursā uz SEPLP. Iepriekš atbildīgajā komisijā izskanēja cerība jauno padomi apstiprināt šīs sesijas laikā līdz Jāņiem.
