Ko darīt? 1
“Viens no pirmajiem ārsta ētikas likumiem skan – nedrīkst ārstēt pacientu pret viņa gribu. Arī tuvinieki maz ko var palīdzēt, ja vīrietis pats to nevēlas. Protams, sieva var aizvilkt pie daktera, nopirkt aptiekā zāles un katru dienu kontrolēt, vai viņš tās iedzēris. Tomēr labāk nekā nekas. Taču – cik tas būs efektīvi?” šaubās Tarass Ivaščenko. Viņš uzskata, ka viens no veidiem, kā panākt, lai vīrieši aktīvāk rūpētos par savu veselību, varētu būt mērķtiecīgas un regulāras profilaktiskās pārbaudes tieši vīriešu populācijas vidū. “Lai veiktu veselības pārbaužu minimumu, pacientam iepriekš jāpierakstās, jāsēž rindā. Tas prasa vairākas stundas, tādēļ vīrieši vizīti pie ārsta nereti atliek uz nenoteiktu laiku,” atzīst speciālists. Viņaprāt, ģimenes ārstiem būtu aktīvi jāaicina vīrieši uz profilaktiskajām pārbaudēm, kā tas notiek daudzās citās valstīs.
Psihoterapeita teikto apstiprina arī Latvijas Universitātes zinātnieku pirms dažiem gadiem veiktais pētījums. Tā laikā pētnieki izsūtīja vēstules 15 000 Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 50 gadiem, ar aicinājumu veikt kolorektālā vēža skrīninga testu, kuru, kā zināms, parasti izdara ļoti niecīgs skaits – tikai 7–8% atbilstoša vecuma cilvēku. Pateicoties uzaicinājuma un vēl arī atgādinājuma vēstulei, testu veica 34,1% pētījumā iesaistīto vīriešu.
“Mums šķiet pašsaprotami, ka no rītiem jāmazgājas, jātīra zobi, regulāri jāiet dušā vai jāperas pirtī. Mēs saprotam, kāpēc tas vajadzīgs. Par to runā ģimenē, bērnudārzā, skolā. Tāpat vajadzētu būt arī ar veselības, tajā skaitā emocionālās, veicināšanu un slimību profilaksi. Ar zēniem jau no mazotnes būtu jārunā par to, kā tikt galā ar stresa situācijām, kādēļ nevajag uzkrāt negatīvās emocijas. Pie mums uzskata, ka vīrietim vienmēr jābūt stipram, vīrišķīgam, viņš nedrīkst parādīt vājumu, raudāt, sūdzēties par savām problēmām. Kāpēc gan vīrietis nevarētu raudāt, ja viņam sāp, ja noticis kaut kas slikts? Apspiežot savas emocijas, vīrieši biežāk meklē atvieglojumu alkoholā, darbaholismā, cieš no depresijas,” saka psihoterapeits.
Labs salīdzinājums varētu būt veselības pārbaužu pielīdzināšana automašīnas tehniskajai apskatei. Ja mašīnu visu laiku kopj, regulāri maina eļļu, siksnas, tā kalpo daudz labāk un ilgāk, izmaksā lētāk.
Ko vēl varētu darīt? Rīkot informatīvās kampaņas, līdzīgas CSDD aktivitātēm pret braukšanu dzērumā. Piemēram, varētu būt kampaņas, kuras izskaidrotu, ka vīrietim jāuzņemas lielāka atbildība par savu veselību, ka tā regulāri jāpārbauda, lai nesaslimtu, ka vērsties pie ārsta pēc palīdzības nav apkaunojoši, bet pavisam normāli un neliecina par vājumu vai spēka trūkumu. “Vīrišķība ir iekšēja izjūta,” saka psihoterapeits.
Raksts no žurnāla “36,6°C” tematiskā izdevuma “Vīrieša veselības ceļvedis”
