Foto – Shutterstock

Īsti veči neslimo. Vai tiešām? 1

Eiropas vīrieši arvien apzinīgāk ver ne tikai ģimenes ārsta, bet arī kardiologa vai vīriešu daktera – urologa kabineta durvis, turpretī latviešu vīrus uz veselības pārbaudēm vai vilkšus jāvelk. Kādēļ stiprā dzimuma pārstāvjiem tik grūti atzīt, ka arī viņi kādreiz var saslimt? Ārsts psihoterapeits Tarass Ivaščenko to saista ar mūsu sabiedrībā arvien vēl izplatītiem stereotipiem par to, kādam jābūt īstam vīrietim.

Reklāma
Reklāma

Vīrieši baidās būt vāji

Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Pirms dažiem gadiem Labklājības ministrija veica pētījumu, lai noskaidrotu sabiedrībā valdošos priekšstatus par sievietes un vīrieša lomu. Cita starpā pētījuma dalībnieki tika iztaujāti arī par ārsta apmeklējumu. Aptauja parādīja tipisku ainu – pēdējā gada laikā ne reizi pie ārsta nebija vērsušies 31% vīriešu un 19% sieviešu, bet profilaktiskas veselības pārbaudes nebija veikuši 52% vīriešu un 43% sieviešu. Savukārt jaunākais 2012. gadā veiktais Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums liecina, ka gada laikā ne reizi ģimenes ārstu nav apmeklējuši 39,8% vīriešu. Ārsta kabinetā biežāk pabijuši puiši vecumā no 15 līdz 30 gadiem, bet visretāk vīrieši no 35 līdz 44 gadiem, tas ir, tieši tajā vecumā, kad ārstu būtu jāsāk apmeklēt regulāri. Arī asinsspiedienu pēdējā gada laikā mērījuši tikai 59,6% vīriešu, bet holesterīna līmeni  – tikai 30 procentu.

“Tas saistīts gan ar stereotipiem, gan audzināšanu,” šādu attieksmi pret veselību skaidro psihoterapeits. “Sabiedrībā valda priekšstats, ka vesels, vīrišķīgs vīrietis nevar būt slims. Jo, ja esi slims, tas nozīmē, ka esi vājš. Ja esi vājš, nevari gādāt par ģimeni. Ja nevari gādāt par ģimeni, daudzi pienākumi tiek pārlikti uz sievas pleciem. Vīrietis ļoti baidās kļūt vājš, nevarīgs. Tas būtiski iedragā viņa pamatfunkcijas.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Vīrietim bieži vien ir ļoti grūti vērsties pie citiem pēc palīdzības, tajā skaitā arī pie ārsta, jo viņš nevēlas atzīt, ka nespēj tikt galā ar konkrēto situāciju. Turklāt, viņaprāt, slimot var atļauties sievietes un bērni, kā arī citi vīrieši vārguļi, tikai ne viņš. Arī sūdzēties par pašsajūtu vai veselības problēmām stiprā dzimuma pārstāvji nevar, jo tad jau viņš nebūs īsts vīrietis, jo īsti puikas, kā zināms, neraud. Tā nu, lai neciestu pašcieņa, aktivizējas noliegšana, kas ir viena no primitīvākajām aizsardzības reakcijām. Sak, ja es par kaut ko nedomāju, kaut ko ignorēju, tātad tas neeksistē. Tādēļ vīrieši daudz retāk veic profilaktiskās veselības pārbaudes un pārsvarā nonāk slimnīcā jau smagā stāvoklī.

Kādēļ vīrietis retāk mēra asinsspiedienu? Viņš domā: “Ja man nekas nekait, tad ko es tur iešu pie ārsta un mērīšu, būšu tikai padarījis sevi par apsmieklu, velti tērējis ārsta un savu laiku. Ja tomēr kaut kas nav kārtībā, varbūt tas ir tik nopietni, ka labāk to nezināt.” Klāt piejaucas arī slēptas bažas, ka slimības gadījumā nāksies rīkoties – dzert zāles, ārstēties. Piemēram, šāda situācija. Vīrietis aiziet pie psihoterapeita un pastāsta par savu nomākto garastāvokli, nogurumu. Pēc pacienta iztaujāšanas ārsts secina, ka viņam ir depresija, un iesaka to ārstēt slimnīcā. Vīrietis atsakās, jo baidās, ka to var uzzināt apkārtējie, turklāt viņš nevar atļauties mēnesi slimot. Viņš piekrīt slimību ārstēt ambulatori, lietojot medikamentus. Taču ilgstoši – vismaz sešus mēnešus – lietot zāles pret kaiti, kuras simptomus nevar ieraudzīt vai aptaustīt, vīrietim bieži vien šķiet neracionāli, tas it kā nozīmē, ka viņš nespēj saņemties, pats ar to tikt galā. Un viņš pārtrauc lietot zāles.

Līdzīgi ir ar citām slimībām, piemēram, kuņģa čūlu vai onkoloģiskajām saslimšanām. “Vīrieši bieži vien tic brīnumam, ka slimība pāries pati no sevis, piemēram, audzējs pats uzsūksies, pazudīs, vajag tikai pagaidīt, samazināt darba slodzi, jo tas taču nevar būt nekas nopietns, kā arī liek lietā citas sevis apmānīšanas metodes,” atklāj ārsts.

Psihoterapeits novērojis, ka pret savu veselību grēko ne tikai vīri, kam pāri 40, bet arī jaunieši. Piemēram, pirmais miokarda infarkts mūsdienās mēdz būt pat 22 gadu vecumā. Pēc tam jālieto virkne medikamentu, piemēram, pret trombu veidošanos, holesterīna līmeni un asinsspiedienu normalizējoši līdzekļi. Vīrietis uzskata, ka viņš ir pietiekami jauns, pašsajūta ir laba. Tad kāpēc gan katru dienu dzert tik daudz tablešu?! Tā kā viņš pieradis uzņemties atbildību, turklāt nereti domā, ka ir gudrāks par ārstiem, pārtrauc lietot zāles. Pēc kāda laika gadās stresa situācija, asinsspiediens kāpj, un… atkal miokarda infarkts.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.