Roberts Zuika – īstens latvietis 0
Viens no pašiem izcilākajiem, izredzētajiem latviešu virsdiriģentiem Roberts Zuika nodzīvoja ilgu un ārkārtīgi bagātu, dāsnu mūžu.
Viens no saviļņojošākiem brīžiem Dziesmu svētkos 2013. gadā bija, kad Dziesmu svētku parkā Roberts Zuika diriģēja lūgsnu “Dievs, svētī Latviju”. Ideja šo godpilno pienākumu uzticēt tieši Zuikam pieder diriģentam Romānam Vanagam, kurš sirmo mākslinieku atceras jau no deviņdesmito gadu sākuma. “Roberts Zuika bija tas, kurš manu, Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zēnu kori vairākas reizes sirsnīgi uzņēma pie sevis Kalamazū Amerikā, muzicējām kopā ar viņa vadīto vīru kori, Zuikam bija prieks par dziedošajiem puikām no Latvijas. Kad viņš pirms diviem gadiem atbrauca uz Latviju, viņa mundrums par spīti simt gadu vecumam nebija mainījies. Vienmēr esmu brīnījies, ka tik augumā sīkam vīriņam ar tik spalgu balsi bija tik spēcīgs rokasspiediens. Zuika vienmēr izturējās kā īstens latvietis. Tāpat kā pirms diviem gadiem dziedājām viņa simtajai dzimšanas dienai veltītā koncertā, tā tagad, Zuikam 102 gadu vecumā aizejot, no visas sirds esmu piekritis piedalīties viņa piemiņai veltītā koncertā, kas notiks martā. Roberts Zuika bija arī vērīgs Dziesmu svētku apskatnieks, sekoja tiem kā Latvijā, tā visā pasaulē. Nepārvērtējami svarīgs ir viņa ieguldījums gadagrāmatas “Latvju mūzika” tapšanā, veicot tā redaktora un izdevēja pienākumus. Šo darbu viņš darīja kopš 1977. gada, pārņemot stafeti no Valentīna Bēzkalna rokām. Materiālu gadagrāmatai par notikumiem Latvijā Zuika smēlās no uzticamiem avotiem, arī no manis,” nu atklāj Romāns Vanags. Kā mūzikas apskatnieks Zuika bijis gana kritisks, taču viņa teiktais vārds allaž bija labvēlīgs.
Arī diriģents Jānis Zirnis atceras Robertu Zuiku kā ārkārtīgi labestīgu cilvēku, kurš allaž tiekoties Amerikā atcerējies sieviešu kora “Ausma” dziedātājas, lūgdams pasveicināt ausmiņas… Zuika visu darīja ārkārtīgi nopietni, arī cienījamā vecumā bija ar ļoti skaidru, asu prātu. Atbraucis uz Latviju simt gadu vecumā, viņš par diriģēšanas lietām runāja ar iedziļināšanos, viņš ar visu dvēseli bija savas zemes, Latvijas patriots, saka Jānis Zirnis. “Mēs iepazināmies Garezerā deviņdesmito gadu sākumā, un, redzot Zuiku muzicējam simt gadu vecumā, es apbrīnoju, ka viņa rokas strādāja tā, it kā viņš mūzikā zeltu sijātu.”
Virsdiriģenta pienākumus Roberts Zuika pirmo reizi veica 1946. gada 30. jūnijā Elbas novada latviešu dziesmu dienā Gēstahtā Vācijā. Un palicis virsdiriģenta komandtiltiņā sešdesmit septiņu gadu garumā, diriģēdams kopkorus Vācijā, Anglijā, Kanādā, Austrālijā. Latvijā bijis virsdiriģents Dziesmu svētkos 1990., 1993., 1998., 2003., 2008. un 2013. gadā.
