Agris Liepiņš: Deputāti izdarījuši kļūdu – tauta neveidojas vienīgi pa etnisko līniju 34
Mūsu Saeimas deputāti nobalsoja, ka tie sveštautieši, kuri vēlētos pieskaitīt sevi latviešu tautai, to tomēr juridiski izdarīt nevarēs un pasē ierakstīt tautību – latvietis – arī nedrīkstēs. Šādas tiesības būšot vien tiem, kuri pierādīšot savas latviskās saknes.
Manuprāt, deputāti izdarījuši lielu kļūdu. Tauta neveidojas vienīgi pa etnisko līniju, tauta aug, arī iekļaujot sevī cittautiešus. Tos, kuri ieprecējušies latviešos, apguvuši valodu un vēlas savus bērnus redzēt kā Latvijas pamattautai piederīgus. Tos sveštautiešus, kuri šeit dzīvo vairākās paaudzēs, ir pilnībā iekļāvušies vietējā sabiedrībā un jūtas tai piederīgi. Tas ir visnotaļ dabisks process un viens no veidiem, kā tauta iet vairumā. Mēs katrs varam nosaukt vismaz pāris latviešus ar zviedriskiem uzvārdiem – Jansoni, Pētersoni, Johansoni (Jāņa dēls, Pētera dēls, Johana dēls – tipiski skandināvu uzvārdu paraugi). Tie visi šodien ir latvieši, kaut senčos vismaz viens no vecākiem, ja ne abi divi, ir bijuši skandināvu izcelsmes. Tāpat mūsu vidū ir ne mazums latviešu ar krieviskiem uzvārdiem – nu kaut vai mūsu slavenais komponists Jānis Ivanovs. Varam uzskaitīt arī poļu uzvārdus – dziedātāja Antra Stafecka, aktrise Zane Jančevska utt. Ne mazums latviešu ir ar vācu uzvārdiem. Daudzi tautā iemīļoti ļaudis, par kuru latviskumu nevienam nav ne mazāko šaubu, nāk no jauktām ģimenēm – Eduardam Pāvulam, piemēram, māte bija krieviete. Ar latvisko sakņu pierādīšanu nevajag pārspīlēt – daudzi krietni latvieši, savas valsts patrioti un Latviju mīloši cilvēki, parakņājoties pagātnē, konstatēs, ka viņu latviskās saknes ir zviedriskas, poliskas vai vāciskas. Kā jau valstī, kurai daudzi kari un valdnieki gājuši pāri. Tas netraucē šiem krietnajiem ļaudīm būt kārtīgiem latviešiem.
Latvietības pieņemšana būs dziļi personisks un dvēselē izauklēts lēmums. Pilnībā piekrītu Viļa Vītola paustajam, ka tos krievus, kuri apguvuši latviešu valodu, iekļāvušies latviskajā sabiedrībā, pieņēmuši mūsu tradīcijas un ir lojāli Latvijas valstij, būtu jāsauc nevis par krieviem, bet gan par krievu izcelsmes latviešiem. Nav īstas skaidrības, no kā baidās deputāti. Vai viņi domā, ka, paveroties iespējai sveštautietim pasē ierakstīt – latvietis –, to izmantos citu valstu specdienesti un liks saviem pilsoņiem masveidā doties uz pasu galdiem pēc latvietības? Stipri šaubos, vai Krievija par šāda ieraksta uzrādīšanu maksās lielākas pensijas, lai pēcāk no ANO tribīnes bļautu, ka Latvijā cilvēkus dala pēc tautības un latviešiem maksā lielākas pensijas nekā krieviem. Tāpat neticu, ka latvietība tiks pieprasīta masveidā. Ieraksts – latvietis – nekādus papildu materiālus labumus nedod, tas patiešām būs dziļi individuāls pozicionēšanās akts. Par kāda sveštautieša vēlmi piederēt pamatnācijai būtu jāpriecājas.
Var jau būt, ka maldos, bet lielā mērā es spriežu pēc sevis. Sit mani kaut ar koku nost, es nerakstīšu pasē, ka esmu krievs vai igaunis! Nejūtos es nedz viens, nedz otrs, gribu būt latvietis. Lai personas pamatdokumentā ierakstītu citu tautību, manī būtu jānotiek kādai ļoti kardinālai pārmaiņai. Un šī pārmaiņa nebūtu saistīta ar konjunktūras apsvērumiem.
