Pieprasījums strauji aug: cīņā pret Covid-19 ar skābiem kāpostiem 5
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Laiks kļūst aukstāks, vakari tumši – īstais laiks skābo kāpostu zupai,” saka Vārmes pagasta saimniecības “Garīši” saimnieks Jānis Čaročinskis.
No novembrim līdz pavasarim
Saimniecībā audzē un pārstrādā kāpostus, kā arī bietes, burkānus, ieņemot stabilu vietu starp vadošajiem skābēto kāpostu ražotājiem Latvijā.
Produkciju pārdod lielākoties lielveikaliem ar starpnieku palīdzību, bet mazajiem veikaliņiem Kuldīgas un Saldus novadā izvadā paši. Pieredze rādot, ka pārdošana sāk strauji pieaugt novembrī un turpinās līdz pat pavasarim. Tiesa, šosezon jārēķinās ar nelielu noieta kritumu – daļa skābēto kāpostu tirgota krodziņiem un ēdnīcām, bet tie pandēmijas dēļ tagad lielākoties ciet.
Līdzīgi klājas arī Valkas novada Ērģemes pagasta saimniecībai “Purmaļi”, kas ir viena no lielākajām lauka dārzeņu audzētājām Vidzemē. “Pagaidām iet labi, visu pārdosim, ka tikai pircēji būtu! Tikai slikti, ka nevienam dārzenim cena nav virs pašizmaksas,” stāsta saimnieks Vilnis Vehi.
Poļiem bijušas labas ražas, tā ka atkal “gāž iekšā” savu preci un sitot nost vairumtirdzniecības cenas. “Visur reklamē, ka kāposti lēti – līdz 30 centiem par kilogramu, bet zemnieks no tā dabū labi ja 12 centus, starpība aiziet tirgotājam. Pārstrādātai produkcijai cenas kritumu nejūt, bet svaigajai gan. Tādēļ dārzeņus izdevīgāk pārstrādāt,” tā saimnieks.
Viņš stāsta, ka nedēļā ieskābē 200–300 kg kāpostu, kas gan neesot daudz, bet uz lielāku apjomu nav vērts mērķēt, jo skolas un sabiedriskā ēdināšana tagad ciet.
Tikmēr Rencēnu pagasta saimniecības “Mežiņi” saimnieks Artis Romanovs “Latvijas Avīzei” stāsta, ka sērgas ietekmi īpaši nejūtot. Saimniecība kāpostus audzē trīs hektāros, sezonā ieskābē 15–20 tonnas nedēļā. “Kā pirka, tā pērk. Iet labi. Kāpostus realizējam vairumbāzēm, kā arī tirgojam uz vietas – gan skābētus, gan štovētus. Man liekas, ka pieprasījumu vairāk ietekmē kāpostu trūkums, piemēram, šovasar daļu stādījumu iznīcināja kukaiņi,” spriež saimnieks.
Lielie spiež uz apjomu
Lielākais kāpostu audzētājs “Dimdiņi” šogad kāpostgalvām bija atvēlējis vairāk nekā 120 ha Lizuma pusē, līdzīgi būšot arī nākamgad. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Oskars Brediks stāsta, ka pēdējie trīs gadi šim biznesam bijuši sarežģīti.
“Viens gads bija slapjš, otrs sauss, trešajā nāca citas problēmas, tāpēc neieguvām plānoto ražu.
Gadā novācam vidēji 7000 tonnas kāpostu, bet gadā, kad laikapstākļi ir sarežģīti, raža var nokristies pat par 50 tonnām un līdz ar to strauji pieaug pašizmaksa.
Turklāt šogad kovida dēļ pārdošanas rezultāti grūti prognozējami. Piemēram, martā cilvēki vairāk vēlējās lietot uzturā imunitāti stiprinošus produktus, arī skābos kāpostus, taču aprīlī pārdošanas apjomi krietni samazinājās,” teic “Dimdiņu” vadītājs.
Uzņēmums “Ezerkauliņi” kāpostus skābēšanai audzē Rundāles zemnieku saimniecībā “Kaži” – nedaudz vairāk kā 80 ha platībā. Rudenī kāposti tiek vākti no lauka un uzreiz nosūtīti pārstrādei, ziemā un pavasarī skābēšanai izmanto noliktavās uzglabātos kāpostus.
“Vienā dienā sagriežam 12 tonnas kāpostu, ievietojam skābētavā un izturam noteikto laiku, kamēr kāposti ir ieskābuši, tad fasējam. Vienā nedēļā safasējam no 24 līdz 48 tonnām skābētus kāpostus ar ķimenēm vai burkāniem,” stāsta uzņēmuma pārstāve Laura Kļaviņa.
Veikalos pieprasījums kāpj
“Rimi Latvia” kategoriju vadības direktors Milans Blūms stāsta, ka vīrusa pirmajā vilnī no marta līdz maijam bija vērojams straujš – līdz 60% – pieprasījuma pieaugums pēc skābajiem kāpostiem. Arī šobrīd vērojams pakāpenisks pieaugums ap 20%, taču tas ir saistīts arī ar sezonālā pieprasījuma sākumu.
“Vidējās cenas šogad ir aptuveni 5% zemākas nekā pagājušā gada rudenī. Visi pārstrādātie kāposti ir vietējo ražoti, un “Rimi” veikalos pieejami dažādu veidu skābēti kāposti, kopā aptuveni 30 produktu vienību,” norāda M. Blūms.
“Jau aptuveni trīs nedēļas pieprasījums strauji aug. Salīdzinot pārdošanas datus šogad ar pērnajiem rādītājiem, jāsecina, ka kāpostus pērk par aptuveni 10% vairāk,” saka SIA ”ELVI Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine.
Arī “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule norāda, ka veikalos tirgo tikai Latvijā ražotos skābos kāpostus. Kopumā tīkla veikalos nopērkami 20 dažādu veidu kāposti – štovēti, sautēti, skābēti un marinēti.
“Jo agrāk iestājas rudens, jo vairāk pieaug pieprasījums pēc skābētiem un štovētiem kāpostiem. Šogad mēneša laikā pieaugums ir par 25%. Savukārt cenas neesam cēluši visu gadu. Patlaban skābēti kāposti maksā, sākot no 0,95 eiro (“Ezerkauliņu” ar burkāniem, 800 g) līdz 1,69 eiro (“Dimdiņu” ar burkāniem, 900 g.)”
