Stefans Eriksons: Īstais laiks runāt par demokrātiju ir tagad 0
Stefans Eriksons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kāpēc runāt par demokrātiju tieši tagad? Pēc pandēmijas mēs piepeši saskārāmies ar Krievijas brutālo karu Ukrainā, kura sekas joprojām nav prognozējamas. Situācija pasaules ekonomikā ir neparedzama, un gaidītā atkopšanās vairs nav pašsaprotama, toties mēs riskējam saskarties ar nestabilitāti un padziļinātām ekonomiskajām plaisām. Tomēr es vēlos apgalvot, ka īstais laiks runāt par demokrātiju ir vienmēr.
Pandēmijas laikā par demokrātiju tika runāts pārāk maz, un, paraugoties atpakaļ, var secināt, ka tika pieņemti politiski lēmumi, kas radīs demokrātijai nopietnas sekas, – taču tā ir diskusija kādai citai reizei.
Vai demokrātija piedzīvo krīzi?
Karš, kas šobrīd norisinās Eiropā, mums atgādina: pasaules vēsturē nav ierasts, ka demokrātiski pārvaldīta valsts uzsāktu karu pret citu suverēnu valsti. Nestabilos laikos demokrātiskas valstis būs labāk apbruņotas, lai tiktu galā ar spriedzi, kas radīsies valstu starpā un to sabiedrībā. Vinstons Čērčils esot teicis, ka demokrātija ir vissliktākā pārvaldes forma – ja neņem vērā visas pārējās, kas izmēģinātas, – taču viņš ir arī teicis, ka demokrātiju var definēt kā apdrošināšanu pret briesmām un apdraudējumiem nākotnē.
Demokrātija – ar visām savām nepilnībām un trūkumiem – sagādā mums instrumentus, ar ko stāties pretī iekšējam un ārējam mūsu drošības un vienotības apdraudējumam. Pastāv uzskats, ka no mūsdienu demokrātijas, kas balstās uz 19. gadsimta idejām un 20. gadsimta likumiem, nevar sagaidīt, ka tā ideāli darbosies 21. gadsimtā, un mūsu demokrātiskajām procedūrām, protams, ir jāmainās, lai tās labāk atbilstu mūsdienu prasībām un gaidām.
Ir kļuvis gandrīz ikdienišķi apgalvot, ka “demokrātija piedzīvo krīzi”. Šajā apgalvojumā pavisam noteikti slēpjas zināma patiesība, ko apstiprina arī institūta “IDEA International” ziņojums “The Global State of Democracy Report”, kurā konstatēts, ka pēdējos piecos gados vairāk valstu ir attīstījušās autoritārā nekā demokrātiskā virzienā. Līdzīgi secinājumi izdarīti arī Gēteborgas Universitātes pētniecības institūtā “Varieties of Democracy”, kura jaunākajam ziņojumam dots nosaukums “Autocratization changing nature”.
Man šķiet, ka bažas par pasaules attīstību autoritārā un nedemokrātiskā virzienā dažreiz var novērst mūsu uzmanību no demokrātijas izaicinājumiem mūsu pašu valstīs, ieskaitot ziemeļvalstis. Par spīti tam, ka demokrātija ir labi iesakņojusies, mūsdienās ir vērojamas satraucošas tendences, kas riskē pāraugt īstās problēmās. Tas attiecas uz sarūkošo uzticēšanos – lai gan no visai augsta līmeņa – politikas iespējām atrisināt kopīgās problēmas, uz pilsoniskās aktivitātes kritumu politiskajās partijās, kā arī uz politisko debašu līmeņa pazemināšanos.
Tehnoloģiju fona troksnis
Bieži par demokrātiju apdraudošo ļaunuma sakni uzskata pieaugošo polarizēšanos. Taču analīze par to, kas šo polarizēšanos izraisījis, bieži ir pārāk vienveidīga, un dažkārt tā izceļ tehnoloģijas kā grēkāzi, kas sašķēlis sabiedrību “filtru burbuļos”, kas nekritiski tic “viltus ziņām”, audzē neuzticēšanos politikai un veicina “populismu”. Domāju, ka mēs bieži pārāk stipri koncentrējamies uz šīm efektīgajām parādībām un izskaidrojuma modeļiem. Mūsu informācijas iegūšanas veidos, protams, ir notikušas lielas izmaiņas, un tehnika uz mūsu komunikāciju ir atstājusi gan pozitīvu, gan negatīvu ietekmi.
Es tomēr neesmu pārliecināts, ka mēs, cilvēki, esam tik ļoti mainījušies pēc tehnoloģiju ienākšanas mūsu dzīvē. Grupa Hārvardas zinātnieku jau pirms vairākiem gadiem sprieda, ka cilvēki uztver viltus ziņas un filtru burbuļus gluži kā fona troksni un tie ietekmē viņus mazāk, nekā daudzi uzskata: “Mūsu pētījumi liek mums izdarīt secinājumu, ka tieši politiskie un sociālie faktori, nevis tehnoloģijas, ir par iemeslu aktuālajām mediju un informācijas kvalitātes problēmām.”
Protams, uz medijiem gulst liela atbildība par to, kā komplicētas politiskās prioritātes tiek atspoguļotas un pētītas mūsu sabiedrībā. Arī mūsu politiķi ir atbildīgi par to, kā viņi pārvalda vēlētāju uzticēto mandātu, centrālo lomu te spēlē caurspīdīgums un cīņa pret korupciju. Taču vislielākā atbildība gulst uz mums pašiem kā pilsoņiem. Mums visiem nav aktīvi jāiesaistās politisko partiju darbā, taču reizi četros gados mums ir pienākums doties pie vēlēšanu urnām un izvēlēties mūsu ieskatā vislabāko – vai mazāk slikto – alternatīvu no piedāvātā. Rudenī gan Latvijā, gan Zviedrijā notiks parlamenta vēlēšanas, un es ceru, ka pilsoņu dalība tajās būs augsta, citādi pastāv risks apdraudēt demokrātijas leģitimitāti.
Ziemeļvalstu demokrātijas stundas
No Ziemeļvalstu ministru padomes puses mēs pēdējos gados esam centušies starp ziemeļvalstīm un Latviju veicināt dialogu par to, kā mēs kopīgi varētu darboties demokrātijas stiprināšanā. Iedvesmojoties no ziemeļvalstu demokrātijas festivāliem, 2015. gadā tika nodibināts sarunu festivāls “Lampa”, kas ir izaudzis par nozīmīgu diskusiju platformu Latvijas sabiedrībā un ik gadu atstāj iespaidu uz ziemeļvalstu dalībniekiem ar savu radošumu. Kopā ar festivāla “Lampa” organizatoriem no fonda “Dots” mēs esam sākuši sadarbību ar somu filozofu Kaju Alhanenu, kurš ir sarakstījis grāmatu “Dialogue in Democracy”, kas uzsver uzklausoša dialoga nozīmi demokrātijas aizsargāšanā un atjaunināšanā. Tas attiecas ne tikai uz dialogu starp pilsoņiem un politiķiem, bet arī uz dialogu cilvēku starpā: mums ir jāmācās ieklausīties citu argumentos un censties tos izprast. Alhanena idejas ir bijušas pamatā somu “lokdauna dialogiem”, kas pandēmijas laikā tika aizsākti ar Somijas valdības kancelejas atbalstu. Alhanens ir vairākas reizes apciemojis Latviju, tostarp, lai piedalītos dialogā ar Latvijas kolēģiem par demokrātijas izaicinājumiem pandēmijas laikā, un ir vadījis semināru kopā ar Latvijas Valsts kanceleju. 2022. gada pavasarī “Dots” izmēģināja šāda dialoga koncepciju vairākās Latvijas pilsētās, un 9. jūnijā Ziemeļvalstu ministru padomes birojs Preiļos noorganizēja dialogu demokrātijas aizsardzībai Somijas nākotnes fonda “Sitra” rīkotās Lielās dialogu dienas ietvaros.
Ziemeļvalstu ministru padome kopā ar “Eiropas kustību Latvijā” ir aizsākusi arī citu projektu, kas balstīts uz demokrātijas spēli, ko izstrādājuši norvēģu “Rafto Foundation”. Spēle ir pielāgota Latvijas apstākļiem un izplatīta Latvijas skolās. 12. aprīlī mūsu birojā notika testa spēle, kurā piedalījās vairāki ievērojami Latvijas politiķi un demokrātijas aizstāvji. Vēl kāds demokrātijas projekts, kas saņēmis Ziemeļvalstu ministru padomes atbalstu, ir “Democracy Lab”, kas balstās uz Zviedrijas Institūta izstrādātu ideju; rudenī to organizēs Dānijas Kultūras institūts un Baltijas Mediju izcilības centrs.
Es ceru, ka visi šie pasākumi ilgtermiņā vairos izpratni par demokrātijas nozīmi mūsu ikdienas dzīvē. Ideālā demokrātija nepastāv, taču, nemitīgi apspriežot un attīstot demokrātiju, mēs varam stiprināt savas sabiedrības pret apdraudējumiem un briesmām, gluži kā pirms vairāk nekā simt gadiem to bija domājis Čērčils, runājot par “apdrošināšanu”.
