Istabā aug kafija… 0
“Kā pavairot kafijkoku? Manās mājās tas ļoti labi aug, zied un pat ražo – tam ir gan nupat aizmetušās, gan nogatavojušās pupiņas. Gribu vēl kādu kociņu!” Valentīna Lapiņa Pļaviņās
Kafijas koku vai krūmu sugas savvaļā sastopamas Āfrikas un Āzijas tropos. Lielražošanas plantācijās audzē katram valsts reģionam piemērotākās šķirnes, kas ļauj izbaudīt kafijas pupiņu atšķirīgās garšas. Telpās audzētajiem kafijas kociņiem parasti nav zināms nedz šķirnes (pasaulē izveidots ap 60 šķirņu), nedz sugas nosaukums. Ja kādam izdevies noskaidrot, pie kuras sugas (Coffea arabica, Coffea liberica u. c.) pieder viņa kafijkociņš, visticamāk, stāds atvests no botāniskā dārza.
Telpās, kur gaisa temperatūra nav zemāka par +18 °C un ir pietiekami daudz gaismas, labi jūtas jebkurš kafijkoks. Ja mēreni laista, nav vajadzīga arī gaisa papildu mitrināšana.
Pavairo ar lapainajiem galotnes un stumbra spraudeņiem, ko griež un sprauž pavasarī (no februāra līdz aprīlim). Ja vēlas izaudzēt kafijas kociņu, nepieciešams galotnes spraudenis – izaugs garš, taisns stumbrs ar galotni, ko nogriež vajadzīgajā augstumā, lai veidotos zaru vainags. Ik pa laikam stumbrs jāatbrīvo no lapotajiem dzinumiem. Apsakņojot lapotu stumbra spraudeni, no lapu žāklēm veidosies vairāki, uz sāniem augoši dzinumi, tātad – krūms būs zarains jau no pašas apakšas. Kafijas krūmu var izaudzēt arī no lapainā galotnes spraudeņa, tikai pēc tā apsakņošanās nedrīkst vilcināties ar galotnes apgriešanu. Jāgalotņo tūlīt pēc spraudeņa apsakņošanās, lai stumbrs neizaugtu pārāk garš un zari veidotos jau no krūma pamatnes.
Spraudeņiem jābūt nedaudz koksnainiem, tātad iepriekšējā gadā izaugušiem. Tos griež, tūlīt sagatavo apsakņošanai un sprauž iepriekš sagatavotā substrātā. Nogriezto spraudeni ātri apstrādā: augsnē paredzētajam lapu mezglam nogriež lapas ar kātiem, virs augsnes lapu mezglā paliek abas lapas. Vienīgi tad, ja attiecībā pret spraudeni lapas ir lielas, tās apgriež uz pusi, lai neapvīstu. Ja spraudenis tomēr nedaudz savītis, to ieliek ūdenī, lai atdzeras un atspirgst. Šāds spraudenis sakņosies sliktāk nekā tikko griezts, ātri sagatavots un iesprausts.
Apsakņošanai der bagātināts viegli skābs kūdras substrāts, kam piemaisīts perlīts (tas palīdz uzturēt gan mitrumu, gan siltumu).
Podā sprauž vienu spraudeni, pēc apsakņošanās tas turpina tajā augt vēl vismaz pusgadu, līdz izveidojas bagātīga sakņu sistēma. Lai spraudenis apsakņotos, nepieciešama silta vieta (apmēram +25 °C), gaisma un paaugstināts gaisa mitrums. To panāk, podiņam uzvelkot caurspīdīgu polietilēna maisiņu. Ja iekšpusē veidojas ūdens pilieni, tie jānoslauka vai arī maisiņš jāapgriež otrādi – ar mitro pusi uz āru. Ja kondensāta pilienu ir daudz un tiem ļauj krist uz spraudeņa lapām, tās var sapūdēt.
Ja spraudeņi nogriezti pareizi (ar asu nazi, nesaspiežot audus), iesprausti pareizā dziļumā (tā, lai zem augsnes atrastos tikai apakšējais lapu mezgls, bet pārējā daļa un augšējās lapas būtu virs augsnes) un pietiekami stingri (tā, lai augsne blīvi, bez gaisa kabatām apņem nākamo sakņu vietu), tie apsakņojas triju četru nedēļu laikā bez šo procesu veicinošu vielu lietošanas.
Var pavairot arī ģeneratīvi. No kafijkoka ievāktas vai veikalā nopirktas sēklas augsnē var likt jebkurā gadalaikā, jebkurā mēnesī. Uz auga sēklas (kafijas pupiņas) gatavojas apmēram deviņus mēnešus, ienākušās tās parasti ir sarkanas, sarkanbrūnas. Vislabāk sēt tūlīt pēc noņemšanas no kafijkoka – labāk dīgs. Var sēt mitrā kūdras substrātā, apsedzot ar augsni, novietojot vismaz +20 °C siltumā un gaismā. Svaigas sēklas sadīgst aptuveni pāris nedēļās.
No spraudeņa izaudzēts kafijaugs var uzziedēt jau nākamajā gadā, bet no sēklas audzēts tikai pēc 3 – 5 gadiem.
