2
Lisabonā un Sintrā
Gatavojoties ceļojumam, bijām lasījuši ieteikumus nebraukt ar automašīnu uz kalnu pilsētiņu Sintru, agrāko Portugāles karaļu atpūtas vietu, jo varot rasties problēmas ar spēkrata novietošanu. Daži pat tādēļ devušies prom, neko šeit neapskatīdami. Nolēmām riskēt un atklājām, ka vietu tomēr iespējams sameklēt, bet tikai uz dažām stundām. Par laimi, nomāto auto mums laipni atļāva atstāt viesnīcas pazemes autostāvvietā pat bez papildu maksas.
Ierodoties Sintrā, vispirms uzmanību piesaistīja koniskie karaļa pils skursteņi, taču šķiet, vislielākais tās lepnums ir ekstravagantā Penas pils vienā no kalnu virsotnēm. Augstu virs pilsētas slejas arī 8. gadsimtā būvētais Mauru cietoksnis, kura robotā izgaismotā virsotne mani īpaši sajūsmināja naktī no viesnīcas balkona. Noteikti ir vērts iegriezties arī mistiskajā un spocīgajā Regaleiras pilī un tās parkā ar grotām, tornīšiem un lampiņām izgaismotām ejām.
Netālu no Sintras atrodas Portugāles galvaspilsēta Lisabona, kas salīdzinājumā ar Portu izskatījās nedaudz noplukusi, toties apbūra ar vecajiem tramvajiem, stāvajām, šaurajām ieliņām un monumentālo Jēzus Valdnieka statuju, kas slejas pār pilsētu. Tikko iebraucām Lisabonā, skatu piesaistīja milzīgais Agvašas Livrešas akvedukts. Visiespaidīgākā tā daļa ir 35 arkas pār Alkantaras ieleju, no kurām augstākā paceļas 65 metru augstumā.
Pilsētas iepazīšanu sākām, braucot ar tūristiem ieteiktā 28. maršruta tramvaju, kuru gaidījām garā rindā. Sasniedzot galamērķi, radās iespaids, ka labāk būtu bijis pārvietoties ar citu transporta līdzekli. Skatam pa vagona loga pavērās vien ēku rindas ielas malā, un īpašs priekšstats par Lisabonu neradās.
Lieliska pastaigu vieta, no kurienes baudīt pilsētas ainavas, ir Svētā Jura cietokšņa nocietinājumu valnis. Manī apbrīnu radīja pēc Sanfrancisko Zelta vārtu tilta parauga celtais 25. aprīļa tilts, kas labi iederas Lisabonas ainavā.
Ar vilcienu devāmies uz Lisabonas rajonu Belaiņu, kurā apskatāmi ievērojami Portugālei raksturīgās manuelinu arhitektūras paraugi, kas radīti karaļa Manuela I valdīšanas laikā, kad valsts piedzīvoja saimniecisku uzplaukumu.
Te atrodas arī Lisabonas simbols Belaiņas tornis – cietoksnis un bijusī bāka, kas rādīja ceļu jūrasbraucējiem, kuri atgriezās no Indijas un Jaunās pasaules. Netālu apskatāms Portugāles Atklājumu laikmeta bagātības simbols Svētā Hieronīma klosteris, kas celts 1501. gadā pēc Vasko da Gamas atgriešanās no vēsturiskā ceļojuma uz Indiju. Šeit arī slavenais jūrasbraucējs apglabāts.
Belaiņā var apmeklēt Tropisko augu dārzu, kas ar nokaltušajām palmām izskatījās diezgan panīcis, tomēr te redzami reti tropiski augi, kas kādreiz atvesti no bijušajām portugāļu kolonijām. Īpašs šķita milzīgais no Austrālijas atgādātais fikuss.
Pēc Lisabonas apskates devāmies uz Alentežu apgabalu, kam raksturīgi pauguraini līdzenumi. Evoras apkaime ir izslavēta ar megalītiem – kaltiem akmeņiem –, kuru izcelsmi datē ar laiku 4000 – 2000 g. p. m. ē. Iespējams, tiem bijusi reliģiska nozīme. Alemendrešas kromlehu uzskata par templi, kas kādreiz kalpojis Saules kultam. Jāatzīst, ka tā apmeklēšana sagādāja vilšanos – galvenokārt tādēļ, ka nekad nebijām braukuši pa tik bedrainu lauku ceļu. Radās pat šaubas, vai automašīna šādu pārbaudījumu izturēs.
Vairāk nekā pludmales
Algarves klimats un gaisotne ir citāda nekā pārējā valstī. Šķiet, viens no iecienītākajiem atpūtnieku galamērķiem šeit ir galējais dienvidu krasts ar neskaitāmajām pludmalēm, taču te ir vēl daudz vairāk ko redzēt.
Ja apnīk gozēties okeāna krastā, tepat netālu Mončikē var pastaigāties pa kalnu takām, uzkāpjot Foija un Pikota virsotnēs, kas atrodas attiecīgi 902 un 773 metru augstumā.
Netālu no Lagušas ar īpašu krāšņumu izceļas Ponta da Piedabe zemesrags, kur okeāna vēji un ūdeņi izgrauzuši klintī dažādus veidojumus un alas. Pa grotām iespējams pavizināties ar laivām.
Visas dienvidu piekrastes kūrortpilsētas ir burvīgas, taču vairāk vai mazāk līdzinās viena otrai. Atšķirīga šķita Tavira ar īpatnējiem četrpusīgiem māju jumtiem un Romiešu tiltu pār Gilao upi, kā arī kalnu ciematiņš Alte, kas atrodas nedaudz dziļāk iekšzemē. Nevarēju vien nopriecāties par algarviešu māju dekoratīvajiem baltajiem skursteņiem.
Mūsu ceļojums noslēdzās Faru, kur ir vērts apskatīt vēsturisko centru ar apelsīnkoku stādījumiem pie bīskapa pils un apmeklēt Faru katedrāli. Bija žēl šķirties no Portugāles, jo divu nedēļu laikā nepaspējām to iepazīt tik labi, kā gribētos.
DER ZINĀT
• Portugālē salīdzinājumā ar Latviju pulkstenis rāda par divām stundām agrāk.
• Divu nedēļu ilgais ceļojums mums katram izmaksāja 953 eiro, šajā summā nerēķinot maltīšu, muzeju biļešu un suvenīru cenu.
• Portvīns maksā no 6 līdz 300 eiro un pat vairāk.
• Par Penas pils un parka apmeklējumu Sintrā šķīrāmies no 13,30 eiro katrs. Ieejas biļete Mauru cietoksnī maksā 7,60, bet Regaleiras pilī – 6 eiro.
• Ieejai Svētā Jura cietoksnī Lisabonā tērējām 8,50 eiro, bet Belaiņas tornī – 6 eiro.
• Biļeti slavenajā Lisabonas 28. tramvajā var nopirkt pie vadītāja par 2,85 eiro.
