2
Portvīna valstībā
Portugāli sākām iepazīt tās otrā lielākajā pilsētā Portu, kas devusi nosaukumu gan visai valstij, gan pasaulē slavenajiem stiprinātajiem vīniem. Tā izceļas ar savu kalnaino reljefu un pievilcīgo vecpilsētu. Visi apskates objekti te atrodas samērā tuvu. Tūristus gluži kā magnēts pievelk Gustava Eifeļa 1886. gadā projektētais tilts, kura būvēšanā esot izmantoti trīs tūkstoši tonnu dzelzs. Ne velti to uzskata par vienu no arhitekta labākajiem sasniegumiem metāla konstrukciju jomā.
Pa majestātisko tiltu šķērsojot Doru upi, nokļūstam Vilanovā di Gajā, kur cita pie citas iekārtojušās vairāk nekā 50 portvīna darītavas, no kurām vairākās, piemēram, “Sandeman” iespējamas ekskursijas, degustācija un, protams, arī izslavētā dzēriena iegāde.
Ar vārdu “portvīns” drīkst apzīmēt tikai vīnu, kas ražots no Doru ielejā augušām vīnogām. Kaut gan noteikums, ka dzērienam jābūt gatavotam tikai Vilanovā di Gajā, vairs nav tik strikts kā agrāk, šī vieta joprojām uzskatāma par portvīna ražošanas centru. Te upē sarindojušās elegantas liellaivas rabelos ar portvīna mucām. Šādi dzēriens transportēts līdz pagājušā gadsimta 50. gadu vidum. Laivu platais un plakanais dibens samazinājis tās iegrimi, kas svarīgi, jo Doru upe vietām ir ļoti sekla.
Īpaša ir Portu centrālā dzelzceļa stacija, kur zili baltu flīžu rakstos attēlotas lauku ainavas, seni transporta līdzekļi, svētceļojumi un vēsturiski notikumi. Noteikti ir vērts uzkāpt Portugāles augstākajā zvanu tornī “Clerigos”, kur no 76 metru augstuma var iemūžināt fotogrāfijās pilsētas panorāmas skatus. Apskatīt to no putna lidojuma iespējams arī, braucot ar trošu vagoniņu pāri Doru upei.
Doru ielejas gleznainie vīnadārzi plešas stāvās kalnu nogāzēs vairāk nekā 100 kilometru garumā. Pasakains skats uz tiem atklājas no Sanžoauna da Peškeira skatu laukuma. Tālāk gribējām doties uz ielejas pilsētiņu Tua, taču gandrīz iestrēgām šauros kalnainos bezceļos. Toties sasniedzām Piņau, kur atrodas krāsotām flīzēm rotāta dzelzceļa stacija un visapkārt daudz vīna darītavu.
Pēc Doru ielejas apskates estētisku baudījumu guvām arī, apmeklējot Mateuša māju, kas atzīta par Portugāles baroka stila arhitektūras paraugu. Diemžēl šeit nokļuvām tikai pievakarē un paguvām apskatīt vien pasakaino dārzu ar ģeometriskiem, rūpīgi koptiem stādījumiem.
Zaļajā ziemeļpusē
Pēc Portu apmeklējuma devāmies uz Labā Jēzus svētnīcu netālu no Bragas, kas aicina dievlūdzējus un tūristus kāpt 116 metrus augšup pa baroka stila Piecu sajūtu kāpnēm. Uz katras no platformām strūklakas ataino kādu no sajūtām: redzi, dzirdi, ožu, garšu un tausti.
Miņu province, kurā atrodas Braga, pārsteidza ar izteikti sulīgi zaļām koku lapotnēm un savvaļas kallām – aristokrātiskie baltie ziedi dižojās gar ceļmalām un nekoptos dārzos gluži kā nezāles.
Tā kā īpašs pievilkšanas spēks ir pierobežas teritorijām, apmeklējām Valensu, kuru no Spānijas šķir vien Miņu upe, bet ar to saista Gustava Eifeļa projektēts tilts. Pilsētiņu apjož varenas cietokšņa sienas. Šaurajās ieliņās iekārtojušies daudz amatniecības veikalu, kuri piesaistot arī kaimiņvalsts pircējus.
Šajā pašā provincē, it īpaši Lindoso un Soajo ciemā, kas atrodas kalnos 1416 metru augstumā, pārsteidza senlaicīgās kapu pieminekļiem līdzīgās granīta noliktavas labības glabāšanai. Maldīgu priekšstatu par to, kādam mērķim tās domātas, rada ornamentālie krusti.
Kāpiens no Senjoras duš Remediušas baznīcas Lamegu, kas slavena ar saviem dzirkstošajiem vīniem un kūpināto šķiņķi, ir līdzīgs kā uz Labā Jēzus svētnīcu, taču šķiet, ka kāpnes ir vēl garākas – pēc literatūras datiem, 686 pakāpieni. Kad esam pievārējuši deviņas ar apgleznotām flīzēm rotātas terases, ir sasniegta Lamegu pilsēta.
Ceļā uz galvaspilsētu
Starp Portu un Lisabonu viens no galvenajiem apskates objektiem ir senā studentu pilsēta Koimbra, kura atzīta par nacionālās kultūras galvaspilsētu un izglītības šūpuli. Te atrodas valstī vecākā universitāte, kura dibināta 1290. gadā.
Koimbras tuvumā ir vērts apmeklēt Bukasu nacionālo parku, kur kokus savulaik stādījuši mūki un stādījumus papildinājuši portugāļu jūrasbraucēji. Savukārt karalim Karlušam celtajā medību pilī iekārtota lepna viesnīca.
Piekrastes pilsēta Aveiru izceļas ar kanāliem, pa kuriem tūristus vizina elegantās, krāšņi izkrāsotās laivās moliceiros, kuras sākotnēji izmantotas, lai vāktu jūraszāles mēslojumam. Diemžēl netālu Costa Nova pludmales rajonā neatradām īsto vietu, kur vienkopus apskatāmas visvairāk šejienei raksturīgās svītraini krāsotās zvejnieku mājas. Atlika secināt, ka reizēm grupas braucienam kopā ar gidu tomēr ir priekšrocības.
Šķiet, viena no skaistākajām Portugāles vidienes mazpilsētām ir Obiduša, kuru karalis Dinišs I 13. gadsimta beigās uzcēlis kā kāzu dāvanu savai līgavai Aragonas Izabellai. Vislabāk to var aplūkot, pastaigājoties pa nocietinājumu mūri. Vienīgi neapskaužu šejienes iedzīvotājus, kuru mājas un pagalmi tādējādi nonāk tūristu uzmanības lokā.
