Īss špikeris dārzeņu pareizā uzglabāšanā 0
Ķiploki
Ziemas ķiplokus var uzglabāt līdz janvārim februārim gaisa temperatūrā no 0 līdz mīnus 3–5 oC vai no 0 līdz +3-6 oC un relatīvā gaisa mitrumā 70–80%. Aukstumā turētus ziemas ķiplokus var stādīt arī pavasarī.
Vasaras vai universāla tipa ķiploki 18–20 oC temperatūrā un relatīvā gaisa mitrumā 60% ir uzglabājami līdz pavasarim. Ja gaisa temperatūra ir zemāka par 16 oC, vasaras ķiploki jarovizējas un vēlāk veido ziednešus, turpretī, ja temperatūra ir virs 20 oC, tiem palielinās svara zudumi.
Puravi
Noliktavā ieliek nedaudz notīrītus puravus, bet bez puvēm, temperatūru uztur tuvu 0 oC, gaisa mitrumu – 90–95%. Puravus ir labāk ievietot konteineros stāvus. Uzglabājot plēves maisos -2 oC temperatūrā, uzglabāšanas periods paildzinās līdz 3–4 mēnešiem.
Ilgstošai uzglabāšanai ieliek notīrītus, ātri atdzesētus puravus, uztur -4 oC temperatūru, vienreiz nedēļā apmiglo ar ūdeni, uzglabāšanas laiks 1–3 mēneši. Pirms preces sagatavošanas tirgum gaisa temperatūru lēnām paaugstina. Augstāka temperatūra un gaismas klātbūtne veicina lapu dzeltēšanu.
Ilgāku laiku puravus var uzglabāt ULO kamerās 0 oC; O2 – 1–3%, CO2 – 5–10%.
Ķirbji
Šos dārzeņus uzglabā siltumā, proti, 10–12 oC temperatūrā un 60–75% relatīvā gaisa mitrumā. Karsēšana pēc novākšanas 27–30 oC divu nedēļu laikā būtiski uzlabo uzglabāšanas spējas, jo veicina sīku brūču aprētošanos. Temperatūra 2 oC divu dienu laikā bojā augļus un samazina uzglabāšanas laiku, tāpēc ir ļoti svarīgi laikus novākt ražu. Ķirbjus, kas novākti pēc salnām, labāk iespējami ātri pārdot vai pārstrādāt. Laikus novāktus un labos apstākļos ķirbjus ir iespējams uzglabāt 2–6 mēnešus. Lielaugļu ķirbji uzglabājas ilgāk par 3 mēnešiem 10–13 oC temperatūrā.
Ziedkāposti un brokoļ
i
Ziedkāposti un brokoļi jāvāc agri no rīta, kad galviņas ir dabiski atdzesētas, vai tūlīt pēc novākšanas jāatdzesē aukstā ūdenī līdz 2 oC un vēlāk jāuzglabā temperatūrā ap 0 oC. Svarīgi ir novākt galviņas, kad tās ir optimālajā attīstības fāzē.
Brokoļiem vislabākais novākšanas brīdis ir tad, kad pumpuri ir 2 mm lieli (vidējas sērkociņa galviņas lielums).
Dzesējamās noliktavās ziedkāpostus un brokoļus var uzglabāt 2–6 nedēļas 0 oC un relatīvā gaisa mitrumā virs 95%.
Apstrāde ar hloru tiek lietota dažās ārvalstīs, tostarp ASV. Šī apstrāde mazina iespējamo cilvēkiem bīstamo patogēnu daudzumu, kā arī augu virspusēju infekciju, tāpēc galviņas ilgāk saglabājas. Ūdens hlorēšanai visbiežāk izmanto hlorkaļķi (CaCl2O2) vai hlornātriju (NaOCl) tādā devā, kas ļauj panākt Cl daudzumu ūdenī 25–200 ppm līmenī. (Latvijā dārzeņu mazgāšanai atļauts izmantot dzeramās kvalitātes ūdeni, kurā saskaņā ar MK noteikumiem nr. 671 Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība hlorīdu daudzumu nedrīkst pārsniegt 250 mg/l (tas ir, 250 ppm).) Ūdens pH jābūt 6,8–7,2. Hlors mēdz izgaist no ūdens, tāpēc tā koncentrāciju kontrolē pēc pH izmaiņām. Kalifornijā brokoļu, ziedkāpostu, gurķu, salātu un šampinjonu mazgāšanai (izsmidzinot ūdeni virs transportiera) lieto hlora koncentrāciju ūdenī 100–150 ppm.
Pekinas (Ķīnas) kāposti
Atšķirībā no galviņkāpostiem Pekinas (Ķīnas) kāpostu uzglabāšanas laiks ir īsāks, parasti tos uzglabā līdz janvārim, februārim 0–3 oC temperatūrā (optimāli 0,5 oC) un relatīvā gaisa mitrumā 90–95%.
Ir ļoti svarīgi novākt ražu laikus, kamēr galviņas nav pāraugušas. Vācot ražu, nogrieztas galviņas uzreiz jāievieto kastē vai konteinerā, tās nedrīkst nolikt zemē, lai novērstu iespējamu inficēšanos ar puves ierosinātājiem. Tāpat nažus nedrīkst iedurt zemē, jo arī tā var inficēt galviņas.
Galviņas ievieto stāvus redeļu koka vai plastmasas produkcijas kastēs, kam sienu augstums nav lielāks par 60 cm, lai galviņas nesaspiežas un netraucē gaisa cirkulāciju.
Vācijā izmanto 1 x 1,2 x 0,95 m lielus koka konteinerus, kuros ietilpst par 10% vairāk galviņu nekā mazākās kastēs. Galviņas konteineros liek guļus, parasti ap 280 kg konteinerā.
Kameras pildīšana jāsāk ar vietu zem dzesētāja, atstājot starp konteineriem 10 cm lielas spraugas un 15 cm starp konteineru un sienu, līdz griestiem jābūt vismaz 0,5–1 m brīvas telpas. Konteineri zem dzesētāja jāapsedz ar tīriem maisiem, lai pasargātu produktu no sala.
Parastās noliktavās (pagrabos) kāpostu uzglabāšana nav tik efektīva (sk. 1. tabulu), bet kontrolējamās atmosfēras (CO2 0,5–3%, O2 2–4%) apstākļos – par dārgu. Pirms likšanas uzglabāšanā raža jāatdzesē līdz 0,5 oC. Zudumi uzglabāšanas laikā atkarībā no apstākļiem un šķirnes var būt no 35 līdz 55% (sk. 2. tabulu). Jāņem vērā, ka dažas Pekinas kāpostu šķirnes ļoti zemas temperatūras (0–1 oC) ietekmē cieš no fizioloģiskā traucējuma – punktiņu nekrozes (angl. pepperspot), tāpēc tos būtu labāk uzglabāt atsevišķi no baltajiem galviņkāpostiem.
Vairāk par līdzīgu tematu lasiet šeit
