Islandes prezidenta vēlēšanās pārliecinoši uzvar pašreizējais valsts vadītājs 0
Sestdien notikušajās Islandes prezidenta vēlēšanā pārliecinošu uzvaru guvis pašreizējais valsts galva Gudni Johannesons, kas ieguvis vairāk nekā 90% balsu, liecina galīgie balsu skaitīšanas rezultāti.
Pie vēlēšanu urnām devies 168 821 vēlētājs, un no viņiem par Johannesonu balsojuši 92,2%.
Tas tomēr nav pārsteigums, jo balsu skaitīšanas rezultāti gandrīz precīzi atspoguļo pirms vēlēšanām veikto aptauju rezultātus, kas Johannesona sāncensim – labēji noskaņotajam bijušajam Volstrītas brokerim Gudmunduram Franklinam Jonsonam – nedeva ne mazākās izredzes.
“Esmu pagodināts un lepns,” komentējot vēlēšanu iznākumu, sarunā ar aģentūru AFP vēl sestdienas vakarā atzina Johannesons. “Šāds vēlēšanu iznākums man ir apliecinājums faktam, ka mani līdzpilsoņi (..) ir akceptējuši manu pieeju amata pienākumiem.”
Jonsons jau atzinis savu sakāvi uz apsveicis uzvarētāju.
Tomēr Johannesona panākumi nav Islandes rekords, jo 1988 gadā Vigdisa Finbogadotira ieguva 94,6% balsu, kļūstot par pirmo sievieti pasaulē, kas demokrātisku vēlēšanu ceļā nonākusi valsts galvas amatā.
Islande ir parlamentāra republika, un prezidentam valstī vairāk ir simboliska loma. Tomēr valsts galvam ir tiesības uzlikt veto parlamenta apstiprinātajiem likumiem vai nodot tos tautas nobalsošanai.
Šobrīd 52 gadus vecais vēsturnieks un piecu bērnu tēvs Johannesons uzvarēja 2016.gada vēlēšanās un kļuva par jaunāko Islandes prezidentu kopš neatkarības pasludināšanas 1944.gadā.
Šo gadu laikā Johannesons centies vienot Islandes sabiedrību, un socioloģisko pētījumu institūta MMR dati liecina, ka atbalsts viņam svārstījies no 76 līdz 86% un bijis vidēji par 25 procentpunktiem augstāks nekā viņa priekštecim Olafuram Ragnaram Grimsonam.
“Viņu uzlūko kā cilvēku no tautas, kas nav pompozs un pārlieku oficiāls, un islandiešiem viņš acīmredzot ir pa prātam,” spriedis Islandes universitātes politoloģijas profesors Olafurs Hardarsons.
Lai gan Islandē nav noteikts, cik reizes viena persona var ieņemt prezidenta amatu, un viņa priekštecis šajā krēslā aizvadīja piecus pilnvaru termiņus, Johannesons solījis, ka viņš aprobežosies tikai ar diviem.
Covid-19 epidēmija vēlēšanas acīmredzami nav īpaši ietekmējusi, jo Islandi jaunais koronavīruss nav skāris pārāk smagi – valstī, kurā ir 365 000 iedzīvotāju, apstiprināti desmit šīs slimības izraisīti nāves gadījumi un pašlaik zināmi 11 aktīvi saslimšanas gadījumi, tomēr balsotāji vēlēšanu iecirkņos tika aicināti ieturēt divu metru atstatumu citam no cita un lietot roku dezinficēšanas līdzekļus.
Vēlētāju aktivitāte sasniedza 66,9%, kamēr 2016.gadā pie balsošanas urnām devās 75,7% balsstiesīgo islandiešu.
Islande ir otrā valsts Eiropā, kur pēc Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu atcelšanas notiek vēlēšanas. Pagājušajā svētdienā Serbijā tika vēlēts parlaments, bet šodien prezidenta vēlēšanas notiek Polijā, kamēr Francijā sarīkota municipālo vēlēšanu otrā kārta, ko martā nācās atcelt pandēmijas dēļ.
