Islandē pie varas atgriežas vecā kliķe 0
Noguruši no taupības pasākumiem, Islandes iedzīvotāji nedēļas nogalē notikušajās parlamenta vēlēšanās lēma vairs neuzticēties līdz šim valdošajai sociāldemokrātu partijai, bet pie varas atsaukt centriski labējās partijas, kuras daudzi finanšu un politiskie apskatnieki vaino Islandes finanšu sektora sabrucināšanā pirms pieciem gadiem.
Taupības nogurdinātie
Pirmsvēlēšanu laikā solot nodokļu samazinājumus un līdzšinējo taupības politiku nomainīt pret izaugsmes veicināšanu, Islandes labējās partijas – konservatīvā Neatkarības partija un agrāri centriskā Progresīvā partija – ieguvušas teju trešdaļu vēlētāju balsu, un tas nozīmē, ka šīs partijas parlamentā pārstāvēs ap 40 deputātiem. Islandes parlamentā kopā ir 63 deputātu vietas. Tikmēr līdz šim pie varas esošie sociāldemokrāti iemantoja tikai 13,5 procentu vēlētāju atbalstu. Ar sociāldemokrātu politiku neapmierinātie norāda, ka līdzšinējie taupības pasākumi bijuši pārāk skarbi.
“Neatkarības partija atkal tiek iesaukta dienestā,” paziņoja priecīgais partijas vadītājs Bjarni Benediktsons, kurš, domājams, kļūs arī par valsts jauno valdības vadītāju. “Esam redzējuši, ko tēriņu samazinājumi nodarījuši mūsu veselības aprūpes sistēmai un sociālajiem pabalstiem. Tagad pienācis laiks veidot jaunus ieguldījumus, radīt darba vietas un sākt izaugsmi.”
Abas minētās labējās partijas arī uzskatāmas par eiroskeptiskām. To biedri norāda, ka Islande jau šobrīd bauda tās privilēģijas, ko Eiropas Savienības dalībvalstis – ar bloku ir noslēgts brīvās tirdzniecības līgums, un valsts ietilpst arī Šengenas zonā, kas islandiešiem ar ES nodrošina bezvīzu režīmu.
Notic “ziliem brīnumiem”?
Par vēlēšanu iznākumu sašutušie sociāldemokrāti, kas iepriekš koalīcijas valdību veidoja ar zaļo partiju, sarunās ar ārvalstu un vietējiem medijiem sprieda, ka labējie guvuši panākumus tāpēc, ka islandiešu vēlētāji uzķērušies uz “opozīcijas propagandas”. Kā ziņo britu laikraksts “The Independent”, arī daži pie vēlēšanu iecirkņiem aptaujātie cilvēki aizvadītās vēlēšanas dēvēja par “dīvainākajām valsts vēsturē”, jo pēc tām “pavisam noteikti pie varas atgriezīsies vecās partijas, kas iztirgoja valsts bankas un pasaules acīs pazemoja Islandi”.
Tiesa, kā norāda ziņu aģentūra “Reuters”, daļa islandiešu ir noguruši no sociāldemokrātu solījumiem par straujo ekonomikas augšupeju, jo ikdienas dzīvē ekonomikas atveseļošanās pazīmes esot nemanāmas.
“Lielo hipotekāro kredītu un straujās inflācijas dēļ daudzi izšķīrās par labu partijām, kas uzskatītas par krīzes vaininiecēm,” secina “Reuters”. “Šajās vēlēšanās jautājums, uz kuru gribu atbildēt, ir šāds – vai mana meita spēs paturēt savu māju vai ne,” tā izvēli pirms došanās pie vēlēšanu urnas aģentūrai skaidrojusi kāda 55 gadus veca islandiete.
“Krīze aizslaucīja visu taisnīgumu. Manai meitai tagad jāstrādā 70 līdz 80 stundas nedēļā, lai pabarotu savus trīs bērnus un samaksātu visus rēķinus. Tā vairs nevar turpināties.”
“Šo vēlēšanu centrālais jautājums saistās ar iedzīvotāju hipotekārajiem kredītiem,” Islandes televīzijas kanālam “RUV” stāstījis politiskais komentētājs Egils Helgasons, norādot, ka Progresīvā partija “sasolījusi zilus brīnumus, un tad vēl nedaudz”. Tā, piemēram, apņēmusies panākt, ka krīzes dēļ sabrukušās ārvalstu bankas izsniegtos kredītus noraksta un mājsaimniecībām pat atdod naudu. “Tas gan, visticamākais, ir tikai āķis…” secinājis politiskais komentētājs.
