Islāma terorisms – cik reāls? 10
Pēdējos skaļākajos terora aktos (Sanktpēterburgā un Stokholmā) kā izpildītāji iesaistīti cilvēki no Centrālāzijas valstīm, kas agrāk bija PSRS sastāvā. Šis islāms gan parasti ticis raksturots kā sadzīvisks un mērens. Arī Latvijā dzīvo musulmaņi, kas nāk no Centrālāzijas. Tomēr drošības iestāžu un ekspertu ieskatā lielāka uzmanība būtu jāpievērš tā sauktajiem konvertītiem jeb cilvēkiem, kas nesen pieņēmuši islāmu. Viņi savas dedzības dēļ ir vieglāk radikalizējami, un daži jau pievienojušies “Islāma valstij”.
Centrālāzijas islāms – vairāk kulturāla, ne reliģiska tradīcija
Islāmticīgie no Vidusāzijas te pārsvarā ieradušies vēl padomju laikos, un nereti viņiem tā vairāk ir kulturāla, nevis reliģiska tradīcija. Bijušais Latvijas Islāma kultūras centra (LIKC) vadītājs, tatāru-baškīru kultūras biedrības “Čišma” priekšsēdētājs Zufars Zainullins, kuram bijusi lielāka saskarsme ar bijušās PSRS musulmaņiem, sarunā ar “LA” izvairās vērtēt nesen notikušos terora aktus Sanktpēterburgā un Stokholmā. Viņaprāt, par Sanktpēterburgas uzbrukumu esot daudz neskaidrību, tostarp izskanējušas aizdomas, ka tajā varētu būt iesaistīti arī Krievijas specdienesti. Runājot par Eiropas valstīm, Z. Zainullins spriež, ka rietumvalstīm nevajag ar militāriem līdzekļiem iejaukties notiekošajā Irākā, Afganistānā un Sīrijā, jo tas uzreiz izraisot konfliktu vilni. “Tā rodas naids, un tad jau tā ir ķēdes reakcija,” savu viedokli pauda Z. Zainullins.
Savukārt Latvijas Universitātes Āzijas studiju nodaļas profesors Leons Taivans aicina iedziļināties Centrālāzijas valstu vēsturē, lai saprastu, kāpēc no turienes nāk arvien vairāk teroristu. Patiesībā šo valstu valdības nebūt neesot draudzīgas islāmam, tām joprojām vairāk raksturīga padomju birokrātija, kura šo reliģiju apspiež. Piemēram, Uzbekistānā ir aizliegts staigāt tradicionālajās musulmaņu drēbēs un par to var apcietināt tiesībsargi. “Centrālāzijā muftiji ir pakļauti šo valstu politiskajai elitei un drīzāk ir valdošās partijas ideologi,” skaidro L. Taivans. Tāpēc šo valstu reliģiskajām elitēm esot grūti par garīgajiem jautājumiem komunicēt ar jaunatni. “Tā šīs problēmas sāk izpausties ļoti kroplīgos veidos – cilvēki, kuriem ir sociālas problēmas, sāk rīkot terora aktus,” norāda L. Taivans. Centrālāzijas imigrantu kopiena Krievijā veidojot labu augsni islāma ekstrēmistisko grupējumu propagandai, tomēr Latvijā terorisma riski nav saistīti ar cilvēkiem no Centrālāzijas un, pēc profesora domām, trauksme par to nav jāceļ. “Kamēr Latvijā nav islāma kopienas, lielu bažu nav. Cits jautājums no drošības riskiem ir tā sauktie vientuļie vilki. Tomēr Rīga teroristisko organizāciju skatījumā ir maza un provinciāla pilsētiņa, kurai nav vērts uzbrukt,” piebilst L. Taivans. Būtisks esot jautājums par islāma konvertītiem, kas nav auguši tradicionālā islāma kultūrā, bet to pieņēmuši dzīves laikā. “Kad cilvēks pieņem citu reliģiju vai maina konfesiju, viņš domā, ka ir atradis īsto ceļu. Tādiem raksturīga liela enerģija, vēlme darboties, viņi vieglāk atvērti dažādām idejām. Par kristiešiem ir teiciens, ka cilvēks vēlas būt lielāks katolis nekā Romas pāvests. Šeit stāsts ir par indivīda psiholoģiju,” skaidro L. Taivans.
Radikalizācijas tendences
Eksperta teikto apstiprina arī nesen publiskotais Drošības policijas pārskats par 2016. gadu. “Neskatoties uz to, ka vairākums Latvijā dzīvojošo musulmaņu ir neatņemama sabiedrības daļa, kas pilnībā ievēro un ciena Latvijas likumus un vērtības, pārskata periodā atsevišķu kopienas pārstāvju vidū tika identificētas radikalizācijas tendences, kas nākotnē var radīt apdraudējumu ne tikai pašai kopienai un tās biedriem, bet arī Latvijas nacionālajai drošībai kopumā, DP veiktā analīze liecina, ka šobrīd paaugstinātam radikalizācijas riskam ir pakļauti konvertīti, kuri ir devušies studēt uz valstīm ar teroristisko organizāciju paaugstinātu klātbūtni, saskārušies ar islāma radikālo interpretāciju dažādās interneta vietnēs vai ieslodzījuma vietās, kā arī ceļojuši uz bruņoto konfliktu teritorijām,” teikts DP ziņojumā.
Viens no redzamākajiem islāma konvertītiem Latvijā bija Imrāns Oļegs Petrovs, kurš devās karot “Islāma valsts” rindās. DP pārskatā minēts, ka pērn Petrovs esot sazinājies ar kopienas biedriem un izplatījis latviešu valodā tulkotus “Islāma valsts” propagandas materiālus. Tas ievērojami palielinot radikalizācijas riskus un līdz ar to arī draudus Latvijas nacionālajai drošībai. DP ziņo, ka uz “Islāma valsts” kontrolētajām teritorijām no Latvijas devušies arī citi konvertīti – gan vīrieši, gan sievietes, līdzi ņemot arī savus mazgadīgos bērnus.
