Islāma kultūras centrs: šī ir diena, kad Saeimas deputāti bija piemērs pārējai Latvijai 20
Šī ir diena, kad Saeimas deputāti bija piemērs pārējai Latvijai, pēc Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas izbraukuma sēdes trešdien uz Islāma kultūras centru Rīgā, kur iekārtota mošeja, sacīja šī centra preses sekretārs Roberts Klimovičs.
“Manuprāt, šī bija tā diena, kad Saeimas deputāti bija piemērs pārējai Latvijai, kā ir jāiepazīstas ar kaut ko tādu, ko mēs nezinām, nevis lasot avīzes un skatoties ziņas, bet, lai atnāk pie mums ciemos un, ceram, ka jūs [žurnālisti] aiznesīsiet tālāk ziņu cilvēkiem, ka mēs jūs gaidām, visus, kam interesē islāms, visus, kuri baidās no islāma,” viņš komentēja pēc sēdes.
Deputāti sēdes laikā sēdēja paklāju izklātajā mošejā uz grīdas, viņus sagaidot centra pārstāvji sacīja, ka tā būs iespēja pabūt islāmticīgo ikdienā un nolaisties no Saeimas augstumiem.
Saeimas komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis (NA) atzina, ka sadzīvošana ar islāma kultūru ir aktuāla visā pasaulē un patvēruma meklētāji, ko Latvija plāno uzņemt, šo jautājumu tagad aktualizējuši vēl vairāk.
“Mums ir jāskatās visas organizācijas, kuras var būt tilts ar citas ticības, ar citas kultūras cilvēkiem un Latviju. Daudz jau to organizāciju nav, šeit ir viena no tām, domāju, ka nevajag pārspīlēt, viņi pārāk lielu daudzumu uzņemt nevar, bet dažiem cilvēkiem noteikti un tas jau arī ir daudz,” sacīja Saeimas deputāts.
Pēc stundu garās sarunas ar centra pārstāvjiem viņš atzina, ka dažas lietas viņam vēl ir jāpārdomā. “Tā kā šeit ienākot mēs respektējam šīs mājas noteikumus, novelkot kurpes, tā jebkuram iebraucējam no citas kultūras ir jārespektē Latvijas kultūrvide,” viņš piebilda.
Klimovičs nesen intervijā presē paziņoja, ka latviešiem ir jāsaprot, ka šeit pēc 50 gadiem būs islāma valsts. Viņš trešdien skaidroja, ka tas izriet no matemātiskiem aprēķiņiem.
Viņš pieļauj, ka centru varētu apmeklēt vairāki desmiti no kopumā 700 patvēruma meklētājiem, ko šobrīd plāno uzņemt Latvija.
“Pasaules statistika ir bēdīga, jo no pieciem līdz 10% islāmticīgo ir tie, kas praktizē islāma reliģiju. Ja no šiem 700 vismaz puse būs islāmticīgie un no tiem atnāks vismaz 10%, tad tie būs 30 vai 40 cilvēki. Mēs teicām, ka gribam, lai viņi visi atnāk, bet neesam galīgi pārliecināti, ka tā būs,” viņš komentēja.
Janīna Kursīte (“Vienotība”) uzskata, ka centrs noteikti būs vajadzīgs bēgļiem, kas iebrauks Latvijā un būs islāmticīgie. Valdis Skujiņš (ZZS) aģentūrai BNS pēc sēdes teica, ka tā bijusi iespēja redzēt centra darbību pašiem, uzzināt, ko cilvēki runā un domā un “jebkura tādā tikšanās vairāk vai mazāk bagātina”. Deputāts Hosams Abu Meri (“Vienotība”) sacīja, ka vēlētos, lai centrs parāda īsto islāmu – bez radikalizācijas.
Klimovičs atzina, ka islāmticīgie ilgi Latvijā nav jutuši nekādu attieksmi, bet pēdējos mēnešus “mēs jūtam bailes, naidu, mēs jūtam nesaprašanu, noliegumu, ņirgāšanos, bet labākais ir ārkārtīgi liela interese”.
Islāma kultūras centra pārstāvji informēja, ka tuvākajā laikā ir iecerēta pārcelšanās uz lielākām telpām Avotu ielā, ko pagaidām kavē tas, kas telpas nav nodotas ekspluatācijā. Esošajā mošejā Brīvības ielā ikdienā pulcējas desmitiem ticīgo, bet kopumā Latvijā esot ap 10 000 islāmticīgo.
