Islāma apģērba kodekss 5
Imigrantu un bēgļu plūsma no islāma valstīm saasinājusi jautājumu par musulmaņu tērpu, it īpaši sieviešu seju aizsedzošo galvassegu, valkāšanas aizliegšanu rietumvalstīs, kur šāda paraža ir sveša.
Laikā, kad radikālo islāmistu rīkotie terorakti ik dienu prasa jaunus upurus, šis jautājums no moralizējošas diskusijas izvērties politiskā strīdā, un tajā iesaistīta arī Latvija, kur arī gaidāms imigrantu ieplūdums no islāma valstīm. Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis rosinājis sākt diskusiju par nepieciešamību aizliegt vai atļaut Latvijā sabiedriskās vietās nēsāt musulmaņu galvassegu un citu apģērbu, kas aizsedz seju, ziņo aģentūra LETA. Jaujāts, kāds būtu viņa personīgais viedoklis, ja vajadzētu piedalīties minētā jautājuma lemšanā, Vējonis pauda noraidošu attieksmi pret parandžu nēsāšanu sabiedriskās vietās.
Igaunija apsver sejsegu aizliegumu
Jautājumu par nepieciešamību ieviest aizliegumu sabiedriskās vietās nēsāt parandžu pagājušajā nedēļā savā valstī aktualizēja Igaunijas sociālās aizsardzības ministrs Marguss Cahkna. Valdības sanāksmē viņš nāca klajā ar priekšlikumu aizliegt Igaunijā valkāt sabiedriskās vietās musulmaņu galvassegu un citu apģērbu, kas aizsedz seju. Aizlieguma mērķis būtu savlaicīgi novērst problēmas, kas sākušās citās Eiropas valstīs. Igaunijas Tieslietu ministrijai uzdots izanalizēt problēmas, kas saistītas ar atšķirīgu kultūru cilvēku integrāciju. Atsevišķs priekšlikums bija seju aizsedzošo galvassegu aizliegums. “Noteikumi jāpieņem, pirms sākas problēmas, kādas piemeklējušas citas Eiropas valstis saistībā ar kultūru dažādību. Šo lietu regulēšana vēlāk ir ļoti sarežģīta. Kas attiecas uz sejas aizsega valkāšanu sabiedriskās vietās, mūsu sabiedrībā ir pieņemts, ka cilvēkus jāvar identificēt,” sacīja Cahkna. Ministrs atzina, ka patlaban ar Igaunijā dzīvojošajiem musulmaņiem nav problēmu, jo nav redzēts, ka kāds valkātu sejas aizsegu.
Identitātes apliecinājums vai apspiestības simbols?
Dažiem musulmaņu galvassega ir reliģiskas un kultūras identitātes apliecinājums, citiem tā ir sieviešu apspiestības simbols. Ne visas musulmaņu sieviešu galvassegas ir burkas jeb parandžas, atzīmē raidsabiedrības BBC arābu redakcijas eksperti. Plaši lietota galvassega ir hidžabs jeb plīvurs, kam var būt daudz paveidu un krāsu. Islāma tērpu kodeksā hidžabs apzīmē pieticību kā uzvedībā, tā apģērbā, un šie noteikumi attiecas gan uz sievietēm, gan vīriešiem. Rietumvalstīs dzīvojošās musulmaņu sievietes parasti valkā hidžabu – kvadrātveida šalli, kas sedz galvu un kaklu, bet neaizsedz seju. Alamira ir divdaļīgs plīvurs, kas cieši apkļauj galvu un kaklu. Šaila ir gara taisnstūrveida šalle, ko aptin ap galvu un nostiprina pie pleciem. Himara ir garš apmetnis ar kapuci un plīvuru gandrīz līdz viduklim. Tas pilnīgi sedz matus, kaklu un plecus, bet ne seju. Čadra ir apmetnis, kas sedz visu ķermeni. Čadru valkā sievietes Pakistānā un Afganistānā. Nikabs apvieno šalli un sejas plīvuru, kas atsedz tikai acis. To var valkāt arī ar atsevišķu acu plīvuru. Nikabu valkā Persijas līča valstīs, arī Pakistānā. Islāma pētnieki atzīmē, ka daudzās islāma valstīs hidžabu uzskata par obligātu, bet mazākums par obligātu uzskata nikabu. Burka ir visnosedzošākais islāma plīvurs, kas pilnīgi aizsedz seju un ķermeni, atstājot tikai tīklotu spraudziņu acīm. Mičiganas universitātes Tuvo Austrumu centra pētījums liecina, ka Tuvo Austrumu valstīs vairākums iedzīvotāju (44%) uzskata, ka piedienīgi ģērbtai sievietei jāsedzas ar alamiru. Laicīgās valstīs, kā Turcija un Bosnija, bieži izvēlas neapsegt galvu. Teokrātiskajā Irānā daudzas sievietes, it īpaši gados jaunas, valkā caurredzamu hidžabu, bet ne čadru, tā paužot protestu, bet likuma robežās. Turcija, Tunisija un Tadžikistāna ir valstis, kur iedzīvotāju vairākums ir musulmaņi, taču likums aizliedz valkāt hidžabu valsts iestāžu ēkās, skolās un universitātēs. Turcijas valdība nesen mēģināja atcelt aizliegumu valkāt musulmaņu galvassegas universitātēs, taču valdības lēmumu noraidīja Konstitucionālā tiesa.
Džihādisti aizsedzas ar parandžu
Pēdējā laikā notikusi virkne teroraktu, ko veikuši džihādisti, aizsedzoties ar parandžu. Jūlija vidū terorists pašnāvnieks uzspridzinājās Čadas galvaspilsētas Ndžamenas tirgus laukumā, nogalinot 14 cilvēkus. Sākotnēji tika ziņots, ka uzbrucēja bijusi sieviete, taču vēlāk noskaidrojās, ka slepkava bijis par sievieti pārģērbies vīrietis, kas seju un augumu aizsedzis ar parandžu. Terorists sprāgstvielas detonējis brīdī, kad policists viņam lūdza pacelt sejas plīvuru. Čadā parandžas tika aizliegtas pēc divu teroristu pašnāvnieku uzbrukumiem jūnijā, kuros tika noslepkavoti 33 cilvēki, bet vairāk nekā simt ievainoti. Divu uzbrucēju pašnāvnieku, no kuriem viens bija tērpies parandžā, sarīkotā sprādzienā Herātas pilsētas Afganistānas rietumu daļā nogalināti vismaz deviņi cilvēki un vairāki desmiti ievainoti.
Eiropas tiesa atstāj spēkā parandžas aizliegumu
Kaut arī Francija oficiāli ir laicīga valsts, jautājums par reliģiju darbavietās arvien biežāk kļūst par iemeslu konfliktiem, liecina nesen veikts pētījums. Reliģisko konfliktu iemeslu vidū bijusi reliģisku simbolu valkāšana (17%), prasība nodrošināt elastīgas darba stundas (12%), piešķirt brīvdienas reliģisku svētku dienās (19%) un atteikšanās strādāt kopā ar sievietēm (4%). Francijā 2010. gadā tika aizliegta parandžas valkāšana sabiedriskās vietās, bet 2004. gadā tika pieņemts likums, ar kuru Francijas skolās aizliegta reliģisku simbolu valkāšana vai atklāta izrādīšana. Aizliegumi apstrīdēti vairākās tiesās, tomēr palikuši spēkā. Regulāri atsākas diskusijas par to, vai aizliegumus nevajadzētu attiecināt arī uz augstskolām un visām darbavietām. Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka Francijas aizliegums nēsāt parandžu publiskās vietās nav pretrunā ar musulmaņu sieviešu cilvēktiesībām. Šī ir trešā reize, kad tiesa atbalstījusi Francijas mēģinājumus ierobežot islāmticīgo galvassegu nēsāšanu. Francijas paraugam sekojusi arī Beļģija un atsevišķi Šveices kantoni. Līdzīga aizlieguma pieņemšanu apsver arī Itālija, Nīderlande, Dānija, Vācija un Spānija.
