Monika Zīle: Valdības vadītāja krēsls nav zeļļa apmācības vieta 18
Nupat uz ielas dzirdēju smejam divus vīrus. “Tevi “Vienotība” jau aicināja stāties Dombrovska vietā?” – “Vēl ne, bet līdz vakaram ceru sagaidīt bildinājumu.” Katrā jokā ir sava tiesa nopietnības – ja zinām, cik daudzi uzrunāti premjera krēslam un atsacījuši, tad šis piedāvājums sāk iegūt līdzību šovam “Latvija meklē Ministru prezidentu”. Ja kāds televīzijas kanāls aši tādu uzrīkotu, raidījums piedzīvotu vēl nebijušu popularitāti. Iztēlojoties ar attiecīgiem testiem bruņotas premjera kandidāta meklēšanai deleģētas biedru grupas vizītes pilīs un būdiņās, gribas visu mest pie malas un rakstīt scenāriju. Maza bēda, ja nederēs šai reizei. Lai pastāv un briest līdzīgai nenoskārstai vajadzībai. Gan jau tāda pienāks. Var gadīties – visai drīz. Jo patlaban apstiprinās jau nereti paustais – Latvijas politikas tīrumā gana konkrētus uzdevumus pildīt gatavu kalpu, bet sākas problēma, kad nepieciešams zinīgs un pieredzējis priekšstrādnieks šī pulka izrīkošanai. Rezervistu soliņš te īss. Tiklīdz kāds aiziet, beņķītis paliek tukšs.
Ministru prezidenta amatā pavadītais rekordtermiņš ir un paliks kā zelta raudze pašam Valdim Dombrovskim, bet viņa partijas muskuļus tas diemžēl padarījis visai slābanus. Katram līdz šim viņa vietā virzītajam, nenoliedzami, piemīt publiska atpazīstamība, un dažam droši vien būtu iespēja izaugt par liela mēroga vadošu darbinieku, laika gaitā apgūstot makroekonomikas likumsakarības. Taču valdības vadīšana nav zeļļu apmācības vieta vai jauniesaukto dīdīšanas laukums. Nevar iesūtīt valdības mājā ar padomniekiem atstutētu “zicpremjeru” un gaidīt dižus darbus. Premjeram jāsāk strādāt bez taustīšanās un iešūpošanās. Tūlīt, pirmajā darba dienā. Negribas ticēt, ka “Vienotība” to nesaprot. Pašu pirmo Valsts prezidentam vērtēšanai piedāvāto “buntīti” aplūkojot, bija gandrīz jāsāk domāt, ka par valdošo politisko spēku sevi uzskatošā komanda ar šo kandidātu trijotni vēlas netieši sacīt: ja Dombrovskis nebija gana labs, tad te nu jums būs…
Pieļauju, ka maldos. Bet man šķiet, ka no trijām šķietami līdzīgi domājošām grupām sastiķētās “Vienotības” spice partijas dominantes periodā visu uzmanību veltījusi spēka nišas iekārtošanai koalīcijā. Nav bijis ne laika, ne resursu mērķtiecīgai rītdienas līderu audzināšanai un norūdīšanai lokālas nozīmes “kaujās”. Tāpēc arī šobrīd tik neapskaužamā situācijā gan “Vienotība”, gan valsts. Mēs visi.
