Īsa pamācība pareizai pirtī iešanai: kodekss, piederumi, instrumenti 0
Sens miesas un dvēseles sakārtošanas līdzeklis ir pirts. Patiesībā īsts demokrātijas templis, kur vienmēr valda vienlīdzība: vai tu direktors vai krāvējs, visi šeit kā no mātes miesām nākuši! Šeit katram kaimiņam vari palūgt sevi nopērt. Lai kāds pamēģina to izdarīt uz ielas!
Pirts pavedinošā noskaņa pārņem jau ar pirmo apmeklējuma reizi. Un, skat, drīz cilvēks jau kļūst no tās atkarīgs un centīgi sāk studēt pirts zinības, atklājot sev arvien jaunus apvāršņus. Galvenais noteicējs šajā sarežģītajā ceļā ir paša ķermenis, jāprot tikai tajā ieklausīties. Ar laiku parādās skaidrība, kas katram ir pirts: higiēna, atpūta, vieta, kur noņemt spriedzi, uzlabot veselību vai arī iespēja pagozēties sabiedrībā, lai ieraudzītu radības kroni cilvēku pavisam no cita skatu punkta. Atkarībā no mērķa pamazām veidojas pirts rituāli.
Kodekss
Pirts ir vieta higiēnai, veselībai un meditācijai, tur nekad nesteidzas. Veiksmīgas pēršanās garantija – labs garastāvoklis un pareizs noskaņojums. Tomēr, pošoties uz pirti, ir dažas lietas, kas jāievēro. Mājās ieteicams palikt, ja ir slikta veselība, akūts iekaisums, fizisks pārgurums, pamatīgas paģiras vai kārtīgi piebāzts vēders! Šajos gadījumos var tikt nevis pie eiforijas, gan gan apātijas. Vai, vēl trakāk, paģībt un uzkrist uz karstiem akmeņiem, nodarot skādi organismam. Sirds arī nav loterijā vinnēta!
Nevajadzētu mesties arī otrā galējībā – uz pirti doties tukšā dūšā. Vēderā jābūt vismaz vieglajām uzkodām – vislabāk augļiem vai dārzeņiem. Viegli nogurušam cilvēkam sevis stimulēšanai ieteicams mazliet pavingrot vai 10–15 minūtes paturēt kājas karstā ūdenī. Un vēl – uz pirti iet sviedrēties, nevis mazgāties, tāpēc ziepes atstājiet mājās!
Zvērināti individuālās pēršanās fani pirtī sparīgi vicinās uzreiz ar divām slotām. Daži speciālisti uzskata, ka labu enerģētisko apmaiņu nodrošina sviedrēšanās divatā – vīrietis per sievieti un otrādi. Tā esot reize, kad to darīt var no sirds, pilnīgi likumīgi un visiem par prieku. Loģika: divatā peroties, katrs patērē mazāk enerģijas, bet sviedri līst vairāk, nekā ņemoties vienam. Otram turklāt labāk redzams, kur mazāk svīst un kur jāuzšauj vairāk. Šīs koncepcijas piekritēji arī par ceļvedi pirts mākslā izvēlas pretējā dzimuma pārstāvi. Izbaudīt visizsmalcinātākās procedūras gan var tikai sertificēta pirtnieka sabiedrībā. Tie, kas to var atļauties, nudien nejūtas sliktāk kā senie romieši!
Piederumi
Ejot uz pirti, ieteicams ņemt līdzi vairākas lietas. Pilnīgi noteikti un pat obligāti – plastmasas vai gumijas čības, kas piemērotas mitrajām zonām, tostarp arī pie peldbaseina, ja tāds pieejams. Piemērotas ir, piemēram, Fushy ar antibakteriālo ieliktni un šķērsprotektoru, kas nodrošina pret slīdēšanu. Ar tādām var droši staigāt pa slapjajām flīzēm, jo visās pirtīs vēl nav speciālo pretslīdes pārklājumu! Ar tām var arī pa apledojošu taciņu droši doties uz āliņģi un tur izpeldēties. Čības stingri pieguļ kājai, ūdenī nost nekrīt un sargā pēdas no iespējamiem savainojumiem, uzkāpjot kādam asumam. Šādas un līdzīgas var nopirkt specializētajos veikalos, kā arī lielveikalu, piemēram, “Rimi”, pirts nodaļās. Somā var ielikt arī mīkstas vilnas čības, kas ērtas, pēcāk sildoties pie kamīna. Ļoti nozīmīga pirts procedūru sastāvdaļa ir cepure. Karsēšanās laikā galva atrodas pašā augšā un saņem visvairāk siltuma, kas tai galīgi nav vajadzīgs. Tā var tikt līdz ģībonim, turklāt cieš arī mati. Karstums vairāk noderētu kāju pēdām, tomēr tās vienmēr ir apakšā, un viedākie prāti sen domā, kā šo aplamo situāciju izmainīt. Kamēr problēma nav atrisināta, drošībai vajadzīga cepure. Kaut kādu labumu jau dod ikviena, bet vislabākās izgatavotas no 0,8 – 1,0 cm biezas ar rokām veltas vilnas tūbas. Šādu arhaisku brīnumu, izmantojot ziepjūdeni un citas tradicionālas viltības, lieliski iemanījušies taisīt vietējie meistari. Pareizajai cepurei ir jābūt koniskai un divus izmērus par lielu, lai, uzliekot galvā, apakšējā mala sniegtos līdz deguna galam. Jo, raugi, uzmetot garu, karstais tvaiks var kaitēt acu gļotādām, tādēļ vēlams, lai tās aizsedz cepure. Koniskā forma savukārt gādā, lai virs pakauša paliktu ap 5 cm augsts tukšums termoizolācijai. Šo cepuri nenoņem, arī ziemā lecot āliņģī. Tā uztur galvai siltumu un neļauj matiem apledot.
Veikalos, arī internetā var iegādāties cietas plāna filca cepures. Īstās, rokām veltās, var nopirkt tikai gadatirgos. Šīm gan ir viens niķis – karstuma un mitruma iespaidā tās ar laiku saraujas. Mazāka cepure tad noder mazākai galvai. Vēl no tās iznāk ļoti efektīvs kafijkannas sildītājs.
Skaidrs, ka pirtī vajadzīgs arī dvielis, precīzāk sakot, vairāki. Procedūru laikā parasti izmanto linu dvieļus, kas noder arī sēdēšanai uz lāvas. Tie ātri kļūst slapji, tāpēc vajadzīgi vismaz divi. Lai apsegtos un ietītos, nepieciešams arī pāris kvadrātmetru liels, mīksts kokvilnas frotē dvielis. Procedūru beigās tajā var noslaucīties. Īpaši akurāti pilsoņi šim nolūkam ņem līdz vēl vienu frotē dvieli.
Instrumenti
Pirts slotas ir ziemeļnieku pēršanās stila slepenais ierocis, kas ļauj apvienot ķermeņa masāžu ar tā temperatūras regulēšanu un bioaktīvu vielu ievadīšanu ādā. Speciālistu izmantoto rīku izvēle ir ļoti plaša, iesācējam visas šīs nianses ir grūti izprast. Tālab, ja cilvēks pirmo reizi un turklāt viens pats dodas uz pirti, viņam nepieciešamas divas bērza slotas. Bērzs ir zelta vidusceļš, universāls koks, kas piemērots visiem. Ar abām peras vienlaicīgi, katru turot savā rokā. Ja uz pirti dodas divatā, var jau izvēlēties – viņam piestāv bērzs un ozols, viņai – bērzs un liepa. Ozols ir stiprs un karsts, liepa – maiga un mīļa, tātad gaidāma liela sajūtu izvēle. Pēršanās laikā var izmantot arī dabiskos gaisa aromatizētājus – nomierinošās vīgriezes, aromātiskās piparmētras, raudenes vai citronmētras. Ņem to buntīti, kuras smarža labāk patīk!
Pirtī ziepes izmanto retāk, tās noārda ādas dabisko aizsargkārtu. Lai noberzētos, izmanto kādu dabisku sūkli. Piemērots ir sizals ar nelieliem sariņiem. Attīrīties palīdz arī skrubji. Vienkāršu un labu var sagatavot turpat uz vietas, vēlams neplīstošā plastmasas trauciņā, lai avārijas gadījumā uz flīžu grīdas nepaliktu asas lauskas. Ņem sīkgraudainu jūras vai vārāmo sāli, sajauc ar aromātisko eļļu, viegli mitru uzklāj uz saujas un pacietīgi ierīvē ķermenī. Sajūtai jābūt tādai, it kā viegli skrāpētu. Pēc piecu minūšu darbošanās vēl piecas minūtes padzīvojas ar visu aplikumu, tad noskalojas. Sāls vietā izmanto arī kafijas biezumus, uzglabāšanai tos izžāvē, lai nesapelē. Skrubjus uzlabo, pieliekot nedaudz medus. Aromātiskās eļļas pārdod kosmētikas un pirts lietu veikalos, tomēr vislabākās vietējās atkal meklējamas gadatirgos. Daudzi slavē Ķegumā pie Solvitas Kūnas tapušās, arī Dacei Krauzei Skrīveros esot izcilas.
Pēc pirts kādu laiku cilvēks vēl svīst, tāpēc kārtīgi mazgāt matus tur nav lielas jēgas, labāk to mierīgi izdarīt otrā dienā savā vannas istabā. Toties pēc slotiņu izmērcēšanas pirtī paliek pāri bioloģiski aktīvām vielām bagāts ūdens, kas lieliski noder matu skalošanai. Šim nolūkam izmanto arī alu, atšķaidot pudeles saturu desmit litros silta ūdens.
Pēc pamatīgas svīšanas parādās slāpes. To remdēšanai pirtī noder labs avota ūdens, minerālūdens vai silta zāļu tēja. Nevajadzētu lietot pārāk aukstus vai karstus dzērienus.
Konsultēja sertificēts pirtnieks Romualds Lamsters.
{gallery id=”2041″}
