Īrnieku varēs izlikt vieglāk. Kas notiks pēc jaunā likuma pieņemšanas? 14
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ja dzīvokļa īrnieks būs parādā izīrētājam par īri, tad izlikt viņu no dzīvokļa bezstrīda kārtībā varēs tikai tad, ja izīrētājs un īrnieks būs par to vienojušies savstarpēji noslēgtajā īres līgumā.
Pēc Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra J. Miezaiņa ierosinājuma tā vakar izlēma Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, turpinot attālināti gatavot sabiedrībā pretrunīgi vērtēto Dzīvojamo telpu īres likumprojektu trešajam lasījumam.
Strīdas, kuram ļaut dzīvot īrētā dzīvoklī
Īrnieka tiesību nostiprināšanai Saeimas deputāte Regīna Ločmele ierosināja atļaut iemitināt viņa īrētajā dzīvoklī savu laulāto, abu vai katra laulātā nepilngadīgus bērnus, pilngadīgos bērnus, kuri turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam, kā arī katra laulātā vecākus, ja iepriekš par to rakstveidā paziņots izīrētājam. Turklāt bērni, sasniedzot pilngadību, nezaudētu ģimenes locekļa statusu.
Tomēr deputātiem veiksmīgāks šķita Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums dot īrniekam tiesības iemitināt ikvienu, kurš norādīts īres līgumā un kuram rakstiski piekritis izīrētājs. Deputāti tāpat atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu atļaut īrniekam deklarēt savu pastāvīgo dzīvesvietu.
Regīna Ločmele ierosināja noteikt, ka, īrniekam aizejot viņsaulē, īrnieka ģimenes loceklim, kā arī citām iemitinātajām personām triju mēnešu laikā būtu tiesības noslēgt īres līgumu, nemainot ar nelaiķi noslēgtā īres līguma noteikumus, un uz 10 gadiem.
Bet komisija vairāk sliecās atbalstīt Juridiskā biroja ierosinājumu, paredzot, ka nelaiķa piederīgajiem triju mēnešu laikā ir tiesības noslēgt jaunu īres līgumu, nemainot iepriekšējā līguma noteikumus, tostarp līguma termiņu. Deputāti piekrita arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra M. Miezaiņa priekšlikumam noteikt pienākumu piederīgajiem segt nelaiķa īres parādus un citus ar dzīvokļa lietošanu saistītos maksājumus.
Iespējams, ar šiem likumprojekta papildinājumiem deputāti mēģina mīkstināt Ekonomikas ministrijā gatavoto likumprojektu, kuru Saeimā vētī jau divus gadus un kurš sākotnēji paredzēja īres nemaksātāja izlikšanu bezstrīda kārtībā un pāris mēnešu laikā.
Izlikt paredz ātrāk un vienkāršāk
Tiesa, atšķirībā no pašlaik spēkā esošā likuma “Par dzīvojamo telpu īri”, ar kuru pašlaik visvairāk ir neapmierināti dzīvokļu izīrētāji, jaunajā likumprojektā paredzēti vairāki grozījumi, kas viņiem nepārprotami dotu lielākas tiesības izlikt īrniekus no dzīvokļa ātrāk un vienkāršāk.
Likumprojekts paredz, ka visi īres līgumi būs jāreģistrē zemesgrāmatā. Pašlaik likums to neparedz. Valsts ieņēmumu dienestam tas ļautu stingrāk uzraudzīt īres tirgu un izsekot nodokļu maksājumiem.
Nopērkot īres dzīvokļu namu, jaunajam īpašniekam vairs nebūs saistoši ar īrniekiem agrāk noslēgtie, zemesgrāmatā nereģistrētie īres līgumi. Pašlaik ar agrāko izīrētāju noslēgtie īres līgumi ir saistoši jaunajam īpašuma ieguvējam.
Pašreiz īrnieku var izlikt tikai ar tiesas spriedumu. Bet, pieņemot jauno likumu, turpmāk to varēs bezstrīda kārtībā: ja beidzies īres līguma termiņš; ja, pārdodot īres namu, agrāk noslēgtie īres līgumi nav bijuši reģistrēti zemesgrāmatā; ja atstāt īrēto dzīvokli ir īrnieka pienākums.
Beztermiņa līgumu nebūs
Likumprojektā paredz, ka visi īres līgumi jānoslēdz tikai uz noteiktu laiku. Bet tas nozīmē, ka vairs nebūtu spēkā agrāk noteiktie beztermiņa līgumi. Īres līguma termiņu nevarēs pagarināt, tā vietā būs jānoslēdz jauns īres līgums, norādot tajā īres termiņu.
Iespējams, ka jaunie noteikumi atbrīvotu izīrētājus no gadiem ilgas tiesāšanās ar īrniekiem, kuri tīšām nemaksā vai kuri, īres termiņam izbeidzoties, neatstāj dzīvokli. Paliek tikai vienīgais jautājums, uz kuru pašlaik deputāti tā arī nav spējuši atbildēt. Proti, kas pēc šī likuma pieņemšanas notiks ar tiem iedzīvotāju tūkstošiem, kuri pašlaik īrē dzīvokļus denacionalizētajos namos un kuriem pašiem nav iespēju atrast sev pajumti citur?
Pēc Juridiskā biroja ierosinājuma komisijas deputāti papildināja īrnieka pienākumu sarakstu. Bez jau agrāk noteiktajiem, piemēram, ievērot īres līguma noteikumus un laikus maksāt par īri, kas godprātīgam īrniekam it kā nebūtu nekāds jaunums, likumprojektā trešajam lasījumam iekļauts pienākums atbrīvot īrēto dzīvokli, izbeidzoties īres līguma termiņam, ja vien īrnieks nav noslēdzis jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu.
Tāpat īrnieka pienākumos paredzēts, ka, īres līguma termiņam izbeidzoties, kopā ar viņu dzīvokli atbrīvotu arī tur iemitinātās personas.
No trešajam lasījumam iesniegtajiem 63 priekšlikumiem vakar komisijas deputāti paguva apspriest vien nepilnu pusi, tostarp vairākus priekšlikumus atliekot juridiskai un sintaktiskai pieslīpēšanai līdz 15. decembrim. Tādējādi, visticamāk, šo sabiedrībā pretrunīgi vērtēto likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā Saeimā varētu pieņemt tikai nākamgad.
