Modes tendences 2
Īrisu selekcionāre stāsta, ka mūsdienīgo augsto bārdaino īrisu galvenā iezīme ir pret zieda centrālajām (augšējām) ziedlapām perpendikulāri novietotas apakšējās ziedlapas. Šādi zieds izskatās daudz lielāks un graciozāks. Stelpes dārzā vairākām jaunākajām īrisu šķirnēm šosezon apakšējās apziedņa lapas gan bija nokārušās, jo augi pavasarī cieta no sausuma.
Ilga Viņķele izveidojusi aptuveni 40 īrisu šķirņu, kolekcijā ir arī dažādas amerikāņu selekcijas šķirnes. No pašas radītajām selekcionārei īpaši mīļas ir ‘Mirdzīte’ – veltījums bērnības draudzenei Mirdzai Feldmanei Bauskā, bārkstainā šķirne ‘Saules Lokā’ – krēmbalta ar tumši dzeltenu bārdiņu, ‘Baltais Prieks’ – audzelīga, bagātīgi ziedoša šķirne ar baltiem ideālas formas ziediem.
Īrisu audzētājas mērķis ir uzlabot vairākas īpašības, kas izceltu zieda dekorativitāti un savdabību.
– Īrisu mīļotājus lielākoties piesaista šķirnes ar košas krāsas ziediem. Bālie toņi nav iecienīti, ja nu vienīgi labākajām šķirnēm ir ļoti daudz ziedu vai arī tie ir milzīgi. Daudz pūļu pielieku, lai radītu pietiekami spēcīgus, noturīgus un sazarotus ziedkātus ar bārkstainām, bagātīgi kruzuļotām ziedlapu malām. Ja uz viena kāta izdodas iegūt vismaz septiņus ziedus, augs ilgi zied un labi izskatās, jo vienlaikus ir atvērti trīs ziedi. Ne vienmēr veiksme uzsmaida, pat ja sakrustoju divas ideālas šķirnes, jo selekcijā liela nozīme ir radurakstiem, – atklāj puķkope.
Vienmēr aktuāli ir krāsu kontrasti. Piemēram, selekcionāres radītajai šķirnei ‘Edija’ ir sārtas augšējās un purpurvioletas apakšējās ziedlapas, šķirnei ‘Annele’ – persikoranžas ar bordo, ‘Rodžers’ – koši dzeltenas ar ķiršbrūnu. Viens no jaunākajiem selekcijas sasniegumiem pasaulē ir šķirnes ar sešām apakšējām ziedlapām, kāda ir, piemēram, ‘Falling For You’ (gaiši zila ar dzeltenu bārdiņu). Retums vairs nav arī īrisi ar perfekti melniem un sarkaniem ziediem. Jau izveidots daudz šķirņu ar violeti melniem vai zili melniem ziediem, selekcionāres radītas ir ‘Nakts Ragana’ un ‘Pīķa Dāma’. Eksotiski izskatās svītrotie un lāsumotie ziedi, piemēram, šķirnei ‘Royal Snowcap’ uz apakšējām plūmju violetajām ziedlapām ir balts svītrojums, bet ‘Rodeo Girl’ ķiršbrūnais zieds ir ar dzeltenu plankumu un dzīslojumu ap sinepju oranžo bārdiņu. Interesanta ir šķirne ‘Medici Prince’ ar rubīnsarkanām augšējām un burgundsarkanām apakšējām ziedlapām.
– Augsto bārdaino īrisu ziedi ir piemēroti grieztajiem ziediem. Vāzēs tie labi plaukst, izzied līdz pēdējam pumpuram. Atšķirībā no gladiolām īrisiem ir viena priekšrocība – noziedējušos ziedus var regulāri izgriezt un iegūt atkal skaistu ziedkātu, jo griezuma vietas pamanīt nevar. Ļoti gribētu savus īrisus realizēt ziedu veikalos, bet līdz šim nav izdevies, jo grūti tajos iekļūt poļu un nīderlandiešu konkurences dēļ, – stāsta audzētāja. – Šīs brīnišķīgās puķes ir piemērotas arī stādīšanai dobēs. Labāk izvēlēties dažādu grupu dārza īrisus: dobes aizmugurē izvieto augstos, tad – vidējos, bet priekšplānā – zemos bārdainos īrisus. Tie plaukst dažādos laikos, sākot no maija vidus līdz jūnija beigām. Ja audzē tikai augstos īrisus, ieteicams izvēlēties gan agrīnas, gan vēlīnas šķirnes, lai puķes ziedētu visu jūniju.
Īrisi ir saules bērni
Iegādāties interesantu šķirņu stādus vairs nav sarežģīti. Jebkurā lielziedu īrisu audzēšanas firmā var pasūtīt pašas jaunākās šķirnes (lielākās selekcijas firmas ir ASV, Austrālijā, Francijā). Ļoti plašu klāstu piedāvā firmas “Schreiner”, “M. Sutton”. Protams, tas ir dārgi, jaunumi maksā aptuveni 60–75 ASV dolāru, neskaitot pasta, muitas un citus izdevumus. Turklāt no ārzemēm atsūtītie stādi sākumā jākopj daudz rūpīgāk nekā vietējie. Jāpaiet vismaz trim gadiem, līdz var būt drošs, ka ārzemniece ir aklimatizējusies. Iesācējiem labāk sākt ar Latvijā iegūtiem stādiem, jo tie ir izturīgāki, pārbaudīti, maksā, sākot no 5 eiro.
Augstos īrisus var pārstādīt no jūnija vidus līdz augusta vidum. To dara, kad cers biezi sakuplojis, ir maz ziedu uz kāta. Augstie īrisi vienā vietā var augt 3–4 gadus, bet tas atkarīgs arī no šķirnes augšanas intensitātes. Piemēram, ‘Rudenīgā Noskaņa’ vairojas ātri, tāpēc jāretina katru otro gadu.
Īrisus stāda saulainā vietā, labi sastrādātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Šīm puķēm nederēs tīra, smalka smilts vai smaga, neielabota mālaina augsne. Vieta iepriekš pilnīgi jāatbrīvo no vārpatas un gārsas. Nevajag augsnē iestrādāt kūtsmēslus, kompostu, jo īrisi pārtiek lielākoties no minerālmēsliem. Stāda sekli, lai sakneņa mugura būtu redzama virs zemes, kur to apspīd saule, un 25–40 cm attālumā. Vismaz mēnesis paiet, līdz stāds ieaug un nostiprina sakņu sistēmu.
Ārzemju puķkopji iesaka īrisus stādāmajā bedrītē uzsēdināt uz neliela uzkalniņa, lai saknes būtu slīpi izplestas. Stādot saknes aprauš ar augsni un augu nostiprina ar stieplēm. Ilga Viņķele tā nedara, jo ir pārāk laikietilpīgi. Viņa darbu vienkāršojusi. Vispirms vagā lāpstu iedur zemē, izveidojot spraugu. Tad tajā ieber preparātu Biomikss (ja naktis ir vēsas un dienas karstas, šis bioloģiskais līdzeklis var pasargāt augus no puvēm), sasmalcinātas kliņģerītes augsnes dezinfekcijai, kā arī lej ūdeni, lai stādiem pietiktu mitruma. Gumu uzsēdina uz cietās malas, saknes saliek stādāmajā bedrītē, apber ar augsni un cieši piespiež. Lai stādu neizlauzītu vējš, līdzās piesprauž trīs kociņus vai arī sakneņus nostiprina pie zemes ar koka kāsīšiem. Tos noņem tikai tad, kad īriss iesakņojies.
– Agrāk īrisus stādīju safrēzētā zemē, bet tā bija kļūda. Sakņojoties mīkstajā augsnē, īrisi pārāk dziļi līda zemē un ilgi bija mitrumā. Īrisi ir saules bērni, kam lieks mitrums veicina pūšanu, – skaidro īrisu audzētāja. – Ja augsni tomēr nepieciešams safrēzēt, to pirms stādīšanas ieteicams noblietēt, piemīdīt ar kājām.
