Kad jāsēj dārzā ievāktās īrisu sēklas – rudenī vai pavasarī? 0
“Kad jāsēj dārzā ievāktās īrisu sēklas – rudenī vai pavasarī?” RAMONA
Lai īrisiem veidotos sēklu pogaļas, putekšņi no putekšņlapām jāpārnes uz drīksnu. Īrisi ir svešapputes augi, tāpēc uz drīksnas jānonāk putekšņiem no citas ziedkopas. Vācot nektāru, derīgie kukaiņi savāc arī ziedputekšņus un pārvieto tos no viena zieda uz otru. Līdzīgi rīkojas selekcionāri, izmantojot pinceti un otiņu.
No kukaiņu vai cilvēku apputeksnētajiem ziediem var izveidoties sēklas. Pēcnācēji, kas izaug no šādām sēklām, manto vecākaugu īpašības. Ja mātesaugam vai tēvaugam piemīt daudz sliktu īpašību, velti gaidīt, ka no iegūtajām sēklām izaugs labas šķirnes.
Īrisu krustošanu selekcionāri veic mērķtiecīgi, izvēloties piemērotu pāri (mātesaugiem parasti izmanto pašu radītos hibrīdus vai šķirnes, kas izauguši mūsu klimata apstākļos), lai varētu prognozēt rezultātus un iegūtu vairāk interesantu un izturīgu īrisu šķirņu.
Mūsu klimata apstākļos īrisu sēklas var ievākt uz lauka. Piemēram, narcisēm selekcionāri apputeksnējamos mātesaugus bieži vien audzē zem plēves seguma.
– Īrisu sēklas vāc, kamēr pogaļa nav pārplīsusi. Sējai der dzeltenas, spīdīgas sēklas. Nevajag gaidīt, līdz tās kļūst tumši brūnas, sakalst. Zemajiem īrisiem sēklas parasti ienākas jūlijā, agrajiem, augstajiem īrisiem – augusta vidū, bet vēlajām šķirnēm – septembra sākumā. Sēj augusta beigās, septembra sākumā dobē pēc sēklu ievākšanas. Mulčēt ar kūdru nav ieteicams, jo tā ilgi saglabā mitrumu. Sēklas dīgst 1–5 gadus, taču ilgāk par diviem gadiem audzētājs negaida. Sējeņi var veidot ziedus otrajā gadā pēc uzdīgšanas, bet trešajā gadā jau zied bagātīgi. Tūlīt pēc īrisu uzziedēšanas jāizrauj visi sējeņi, kuru dekoratīvās īpašības nav pietiekami augstas, – skaidro īrisu selekcionārs Laimonis Zaķis.
Puķkopis atzīst, ka Latvijas apstākļos īrisu audzēšana joprojām ir riskanta. Augiem īpaši nepatīk, ja salu nomaina atkušņi, un otrādi. Pērn daudziem īrisu audzētājiem kailsalā aizgāja bojā siltzemju šķirnes. Aukstā bezsniega ziema nesaudzēja arī Laimoņa Zaķa kolekciju – izdzīvoja tikai vietējie hibrīdi un šķirnes.
