Īrijas prezidentūra koncentrēsies uz jaunām darba vietām 0
Stabilitāte, darba vietas un izaugsme – šādu moto Īrija piešķīrusi savai pusgadu ilgajai un jau valsts vēsturē septītajai prezidentūrai Eiropas Savienībā (ES), kas sāksies 2013. gada 1. janvārī. Atbalsojot jau iepriekš no vairāku valsts vīru mutes dzirdēto, ka krīzes pīķis eirozonā ir pārvarēts, Īrijas prezidentūra gan neslēpj, ka nākamgad būs daudz darāmā.
Kā norāda eksperti, Īrijas uzdevums būs teju vai sākt sakopt krīžu un pārmaiņu izmocīto namu un vadīt lēmumus, kuru uzdevums būs panākt, lai 2014. gadā ES atgrieztos ekonomiskā izaugsme.
Bankas un kopējais budžets
“Būs daudz darāmā, lai līdz galam noslīpētu ES ideju par banku savienību, par kuras kritērijiem sanāksmē Briselē jau tuvu gada nogalei vienojās ES valstu finanšu ministri,” atzīst Īrijas ārlietu ministrs Īmons Gilmors, tiekoties ar žurnālistiem Briselē.
Īrija būšot gatava arī palīdzēt izstrādāt Eiropas depozītu garantiju shēmu un nosacījumus, kas nepieciešami, lai Eiropas stabilitātes mehānisms varētu rekapitalizēt problēmās nonākušās bankas.
Augošo bezdarbu Eiropā Īrija cer kliedēt, attīstot cilvēku iespējas ceļot un rast darbu citās valstīs.
Īrijas plānos ir virzīt uz priekšu direktīvu, kas pieprasītu visās valstīs vienādi atzīt profesionālo kvalifikāciju un rūpēties par mazo uzņēmēju iespējām vieglāk iegūt kredītus, kā arī pamatīgi pārskatīt Eiropas datu aizsardzības likumu, lai atvieglotu dzīvi interneta kompānijām.
Īrijas prezidentūras rokās būs arī panākt visu ES dalībvalstu vienošanos par organizācijas septiņu gadu budžetu, ko dalībvalstis nespēja aizvadītajā novembrī un atstāja kā neizpildītu mājas darbu jaunajam gadam. Valstis pie sarunu galda atgriezīsies februārī, bet vairāki eksperti norāda, ka optimistiskā variantā budžets būs gatavs vienīgi tuvāk pavasarim. Īrijai būs jāspēj būt vidutājai starp valstīm, kas pieprasa vairāk nekā triljonu eiro lielo 2014. – 2020. gada budžetu griezt par vismaz 100 miljoniem eiro, un starp tām, kurām līdzīgi kā Latvijai katrs eiro cents ir svarīgs tuvākās nākotnes attīstībai.
Vācijas vēlēšanas nekavēs
Par spīti daudzkārt izskanējušajām runām, ka gaidāmajā gadā jebkādu lēmumu pieņemšanu ES līmenī aizkavēs parlamenta vēlēšanas Vācijā, Īrijas politiķi domā citādi. “Pēdējos astoņpa-dsmit mēnešus, kad vien ir parādījusies kāda pro- blēma, mēs dzirdam frāzi – nekādu lēmumu nebūs, jo tur un tur ir vēlēšanas. Taču patiesībā lēmumu pieņemšanas process nebūt nav apturēts,” tā medijiem Briselē sacīja Īrijas Eiropas lietu ministre Lusinda Kreitone.
Briseles gaiteņos pēdējā laikā gan no politiķu, gan ekspertu puses nereti dzirdamas prognozes, ka ES smagsvars Vācija nevēlēsies nekādus būtiskus lēmumus, kuros iesaistītas lielas naudas summas, kamēr nebūs pagājušas rudenī paredzētās parlamenta vēlēšanas. Kā zināms, Angela Merkele plāno startēt uz atkārtotu termiņu Vācijas kancleres krēslā.
Turcija cer uz ledus sakustēšanos
Īrijas sēšanās pie ES prezidentūras stūres viesusi cerības kandidātvalstij Turcijai. Pusgadu, kopš organizācijas priekšgalā atradās Kipra, Turcija pat pārtrauca delegāciju vizītes uz Briseli. Tā vietā pēdējā laikā starp grieķu un turku daļā sašķelto Kipru un Turciju uzvirmoja asa vārdu apmaiņa par ūdeņos atrastajiem naftas un gāzes resursiem un citiem jūtīgiem punktiem, kas norāda uz ieilguša konflikta smagumu.
Īrija ir viena no tām ES valstīm, kas atbalsta organizācijas paplašināšanos un Turcijas uzņemšanu ES. Sarunvedis no Turcijas puses Egemens Bagis medijiem sacījis, ka Īrijas prezidentūra varētu īstenot vēsturisku pagrieziena punktu pēc septiņiem gadiem, kad Turcija būs sākusi formālas iestāšanās sarunas ar ES.
Kamēr Turcija vēl ir ceļā uz iestāšanos organizācijā, jau zināms, ka 1. jūlijā par 28. ES dalībnieci kļūs Horvātija. Tiesa, tas gan notiks, Īrijas prezidentūrai beidzoties un šos pienākumus uzņemoties mūsu kaimiņiem lietuviešiem. Taču gaidāms, ka Īrijai būs tas gods līdz galam noslīpēt Horvātijas uzņemšanas ceļu. Īrija sola arī, ka centīsies panākt ES iestāšanās sarunu sākšanu ar Maķedoniju un Serbiju, kā arī tuvinās iestāšanās procesiem bijušo Serbijas provinci Kosovu, kuras neatkarību joprojām dažas ES valstis nav atzinušas.
Ārlietas atstāj Eštonei
Viens no svarīgiem punktiem, kā apgalvo Īrijas prezidentūra, nākamajā gadā būs tirdzniecība un īpaši – gatavojoties sarunām par Brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu un ASV. Kā norāda Īrijas ārlietu ministrs Ī. Gilmors, šāda attiecību nodibināšana varētu dod milzīgu ieguldījumu Eiropas iekšzemes kopprodukta pieaugumā.
Kopumā ES ārpolitikā Īrija pagaidām neizvirza ļoti ambiciozus mērķus. Īrija nav paudusi skaļu apņemšanos iesaistīties Sīrijas vai Palestīnas un Izraēlas konflikta risināšanā. Prezidentūras pārstāvji ir norādījuši, ka Palestīnas gadījumā ES pati jo- projām nav tikusi skaidrībā par savu kopējo pozīciju un ES ārpolitika ir augstās pārstāves ārlietās Ketrīnas Eštones ziņā.
Īrijas optimisms
Pati Īrija, gluži kā tās priekštece Kipra, cīnās ar finanšu problēmām. Vēl decembra vidū Īrija saņēma nākamo maksājumu no Starptautiskā valūtas fonda (SVF) 890 miljonu eiro jeb vairāk nekā 600 latu apmērā. Vienlaikus starptautiskie aizdevēji novērtējuši Īrijas progresu un spēju īstenot politiskās reformas un budžeta deficīta samazināšanu, par spīti tam, ka izaugsmes temps ir kļuvis lēnāks. SVF prognozē, ka nākamgad Īrijas ekonomika pieaugs par 1,1 procentu. Lielo parādu un budžeta deficīta dēļ Īrija 2010. gadā bija spiesta lūgt palīdzību starptautiskajiem aizdevējiem, kas tai piešķīra 85 miljardus eiro jeb gandrīz 60 miljardu latu lielu aizdevumu.
Viedokļi
Īrijas premjerministrs Enda Kenijs: “Mēs esam pirmā valsts, kas 2013. gadā cer iziet no starptautiskā aizdevuma programmas, taču atbalstam, kāds Īrijai līdz šim izrādīts, ir jāturpinās. Īrijas cilvēki ir izrādījuši ļoti lielu pacietību un izpratni tām grūtībām, ar ko ir sastapusies valdība.”
Īrijas ārlietu ministrs Īmons Gilmors: “Dublina darīs visu, kas būs tās spēkos, lai sekmētu ekonomikas atgūšanos un radītu jaunas darba vietas, jo īpaši jauniešiem. Būsim optimistiski un reālistiski noskaņoti attiecībā uz eirozonas iespējām izkļūt no recesijas un mazināt bezdarba līmeni.”
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica: “Tieši Īrijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā 2004. gadā Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Un mēs ceram, ka Īrijas prezidentūrā 2013. gada pirmajā pusē Eiropadomē tiks pieņemts lēmums par Latvijas uzņemšanu eirozonā.”
