Īrijā pārtikas atkritumus pārstrādā kompostā 0
Pārtikas atkritumu noglabāšana atkritumu poligonos Īrijā ir aizliegta kopš 2015. gada 1. aprīļa. Taču jau kopš 2013. gada valstī tika pakāpeniski ieviestas brūnās atkritumu tvertnes, kas paredzētas mājsaimniecību pārtikas un citu organisko atkritumu savākšanai.
Vispirms brūnās tvertnes tika nodrošinātas lielākajās pilsētās, bet nu jau atkritumu apsaimniekotājiem ir pienākums piedāvāt tās mājsaimniecībām jebkurā apdzīvotā vietā, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 500.
Melns, zaļš un brūns
Saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem pašlaik mājsaimniecībām valstī tiek piedāvāti trīs veidu atkritumu konteineri. Melns, kas paredzēts vispārējiem atkritumiem, zaļš – atjaunojamajiem (papīram, kartonam, stiklam) un brūns – organiskajiem (nopļautai zālei, izravētajām nezālēm, savāktajām lapām un arī pārtikas atkritumiem). Melnais un zaļais ir praktiski visām mājsaimniecībām valstī, bet brūnais – vien 24%, un apsaimniekotāji ziņo, ka pārtikas atkritumus atšķiro arvien mazāk mājsaimniecību. Kā arguments, lai atteiktos no brūnajām tvertnēm, bieži tiek minēts tas, ka tās tiek izvestas ne biežāk kā reizi divās nedēļās un tur sakrātie atkritumi pūstot izdala nepatīkamu smaku, kā arī piesaista mušas un citus kukaiņus.
Saskaņā ar noteikumiem Īrijas mājsaimniecībām ir divi ceļi, kā atbrīvoties no pārtikas atkritumiem, – nodrošināt to šķirošanu un savākšanu atsevišķi no citiem atkritumiem (brūnā tvertne) vai pašiem veikt to kompostēšanu. Valstī ir aizliegts organiskos atkritumus ievietot pie vispārējiem atkritumiem, kā arī mājsaimniecību virtuvēs izmantot pārtikas atkritumu smalcinātājus, ar kuru palīdzību tie tiek nogādāti notekūdeņu sistēmā.
Kur nobēdzināt pārtikas atkritumus?
Brūnās tvertnes izmanto tikai apmēram ceturtā daļa valsts mājsaimniecību, bet kompostēšanu visbiežāk veic laucinieki vai tie iedzīvotāji, kuriem ir vismaz piemājas dārziņš, tāpēc loģisks un diemžēl neatbildēts ir jautājums – kur pārtikas atkritumus liek pārējie?
Īrijā darbojas 67 atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, un katrs piedāvā atšķirīgas cenas vai atlaides un bonusus. Kopš 2017. gada nogales valstī ir spēkā nolikums, kas paredz, ka par atkritumu izvešanu iedzīvotājiem ir jāmaksā, balstoties uz to svaru. Līdz tam mājsaimniecības maksāja gada maksu (aptuveni 100 eiro gadā) un par katru vispārējo atkritumu konteinera izvešanas reizi (apmēram 7 – 9 eiro). Par pārstrādājamo atkritumu izvešanu (zaļo un brūno tvertni) papildus nebija jāmaksā, un tika uzskatīts, ka tādējādi tiek veicināta atkritumu šķirošana. Pēc jaunās apmaksas sistēmas stāšanās spēkā arī par pārstrādājamiem atkritumiem ir jāmaksā, bet krietni mazāk nekā par vispārējo atkritumu izvešanu. Ņemot vērā, ka pārtikas atkritumi ir vissmagākie, to atšķirošana no “dārgākajiem” atkritumiem ļauj mājsaimniecībām samazināt savus izdevumus par atkritumu izvešanu.
Savāktie organiskie atkritumi tiek apstrādāti, sasmalcināti un kompostēti un izmantoti augsnes uzlabošanai.
Katru gadu izmet miljonu tonnu pārtikas
Statistika liecina, ka katru gadu Īrijā atkritumos tiek izmests viens miljons tonnu nebojātas un lietojamas pārtikas apmēram 700 miljonu eiro vērtībā un trešā daļa no šī daudzuma nāk no mājsaimniecībām. Valstī ir uzsākta jauna iniciatīva, lai šo daudzumu samazinātu uz pusi. Vides ministrs Deniss Notens, kurš ir studējis pārtikas zinātnes, ir parakstījis Pārtikas atkritumu hartu, kas paredz apņemšanos līdz 2030. gadam pārtikas atkritumu daudzumu samazināt par 50% un padarīt šo jautājumu prioritāru.
Īrijas Vides aizsardzības dienesta speciālisti ir aprēķinājuši, ka, samazinot atkritumos izmestās pārtikas daudzumu, vidusmēra ģimene varētu ietaupīt no 400 līdz 1000 eiro gadā.
Valstī ir izvērsta informatīva kampaņa “Stop pārtikas atkritumiem!”, lai palīdzētu iedzīvotājiem, tirgotājiem un citiem uzņēmējiem apzināties, cik daudz pārtikas viņi izmet atkritumos, un saprast, kā šo daudzumu iespējams samazināt. Valstiskajai iniciatīvai ir pievienojušies arī lielveikalu tīkli, piemēram, “Tesco” plāno līdz 2020. gadam nodrošināt, ka ne kripatiņa labas un lietojamas pārtikas nenonāks atkritumos. “Mēs centīsimies nodrošināt, ka šī pārtika tiek nogādāta tiem, kam tas ir nepieciešams kopienās, kuras mēs apkalpojam, nevis konteineros,” teikts tirgotāju paziņojumā.
Jau tagad liela daļa pārtikas tirgotāju lietojamus un nebojātus produktus, kuriem ieteicamais izmantošanas termiņš tuvojas beigām, ziedo labdarības organizācijām, kas tos izdala grūtībās nonākušiem cilvēkiem. Statistika liecina, ka Īrijā apmēram katrs desmitais iedzīvotājs izjūt pārtikas trūkumu.
Pagājušajā vasarā viesojoties Īrijā, ES veselības un pārtikas nekaitīguma komisārs Vītenis Andrjukaitis norādīja, ka tas vienkārši ir absurdi un nepieņemami, ka bieži vien pārtiku ir vieglāk izmest nekā to kādam atdot. Komisārs paziņoja, ka ES ir nonākusi punktā, kad “neētiskā un neekonomiskā” pārtikas izmešana atkritumos ir jāpārtrauc.
UZZIŅA
Cik izmet pārtiku
Eiropas Savienībā atkritumos izmestās pārtikas daudzums sasniedz 100 miljonus tonnu gadā.
Kopumā katru gadu visā pasaulē tiek izmesti 1,3 miljardi tonnu pārtikas.
300 miljoni barelu degvielas tiek izmantoti katru gadu, lai radītu enerģiju, kas nepieciešama, lai izaudzētu pārtiku, kas nekad netiks patērēta.
550 triljoni litru ūdens tiek izšķiesti, audzējot pārtikas produktus, kas tiek izmesti atkritumos.
Vairāk nekā miljards cilvēku pasaulē dzīvo izsalkumā.
