Īrija nobriest referendumam 0
Būdama nepilnu divu mēnešu attālumā no kārtējā vēsturiskā referenduma, šoreiz par fiskālās disciplīnas līgumu, Īrija neizrāda lielu satraukumu par rezultātu. Šobrīd skaļāk par iedzīvotājiem runā politiķi. Premjerministrs Enda Kenijs norādījis, ka tautas balsojums, kas gaidāms 31. maijā, nosargās Īrijas lomu eirozonā un atvērs piekļuvi Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa glābšanas fondam.
Savukārt pretējās domās esošie sociālisti pauduši, ka gadījumā, ja sabiedrība teiks “jā” fiskālajam līgumam, tad Īrijas iedzīvotājus vēl daudzās paaudzēs verdzinās budžeta taupības slogs.
Līgumu neapturēs
Īrija būs pirmā un, visticamāk, arī pēdējā ES valsts, kas tautas balsojumā noteiks, vai pievienoties ES fiskālās disciplīnas līgumam, ko ES dalībvalstu vairākums parakstīja marta sākumā. Tikai dažas dienas pirms ES līderu sanāksmes Briselē un līguma parakstīšanas ceremonijas Dublina nāca klajā ar paziņojumu, ka rīkos referendumu, jo tā prasa nacionālā Konstitūcija. Īrijā saskaņā ar pamatlikumu ir jārīko referendums par ikvienu starptautisku līgumu, kas ietekmē valsts suverenitāti. Īrijas paziņojums neizraisīja paniku Briseles gaiteņos, taču mulsumu gan, jo Īrija jau iepriekš referendumos ir noraidījusi divus ES līgumus. Eiropas Komisija (EK) un vairāku dalībvalstu līderi izteica cerību, ka Īrijas sabiedrība balsos saprātīgi un domās par kopējo Eiropas labumu.
Pagaidām ES nav pamata uztraukumam, ka Īrijas “nē” referendumā varētu apturēt fiskālās disciplīnas līgumu, kura ideja ir beidzot pielikt punktu jau vairākus gadus ilgstošajai ES finanšu krīzei. Pat tad, ja Īrija balsotu pret, līgums, visticamāk, stātos spēkā, jo pietiktu, ja dokumentu ratificē 12 eirozonas valstis.
Tomēr negatīva referenduma iznākums nešaubīgi radītu negatīvu politisku saviļņojumu un mestu ēnu uz vispārējo eirozonas noskaņojumu, kā arī veicinātu šaubas par vienotās valūtas stabilitāti un sabiedrības atbalstu eiro projektam kā tādam.
Fiskālās disciplīnas līgums paredz virkni nosacījumu, kas turpmāk valstīm, kuras tam būs pievienojušās, prasīs stingri kontrolēt budžeta izdevumus, regulāri atskaitīties Briselei un saņemt arī sodus, ja valstis par savu un līdz ar to visas ES finanšu stabilitāti nerūpēsies saskaņā ar vienošanos.
Lielāki maksājumi atspēlēsies Eiropai
“Līgums kā tāds maz kuru interesē. Taču referendums būs lieliska iespēja netieši paust neapmierinātību par valdību,” secina 36 gadus vecais nevalstiskās organizācijas darbinieks Karls Olīrijs. Arī visi iepriekšējie referendumi Īrijā parādījuši, ka lielai daļai sabiedrības maz interesē Eiropas problemātika, bet gan drīzāk iespēja ar savu balsojumu signalizēt par iekšpolitisku neapmierinājumu.
Eksperti šobrīd prognozē, kad, ja referendums notiktu rīt, visticamāk, tā rezultāts būtu pozitīvs. Taču tuvākās dienas sabiedrības noskaņojumu var būtiski mainīt, jo valdība gatavojas ieviest papildu maksu par ūdeni un īpašumu, kas sasniegtu ap 100 eiro (70 latu) gadā.
Īrijas aktīvo iedzīvotāju grupa jau sākusi kampaņu pret jaunajiem nodokļiem un sola protestus katrā pilsētā un ciemā. Jaunākais pētījums, ko izplatījusi Īrijas krājaizdevu līga, norāda, ka lielākā daļa mājsaimniecību ir uz krīzes sliekšņa un ka visa taupības politika, kas pēdējā laikā valdījusi valstī, ir pilnīga izgāšanās.
“Vismaz 47 procentiem mājsaimniecību pēc nodokļu nomaksas makā paliek labi, ja 100 eiro, un nav brīnums, ka vairāk nekā 40 procentu aptaujāto cilvēku ir gatavi boikotēt jauno nodokli,” norāda pretkampaņas aktīvists Gregors Kerrs, piebilstot, ka tikai no sabiedrības problēmām visattālinātākā valdība ir spējīga ignorēt cilvēku ciešanas četru taupības gadu garumā.
Mūžīgās nabadzības slogs
Patlaban Īrijas sabiedrība par gaidāmo referendumu plašas debates neizvērš. Aktīvāki par vienkāršajiem iedzīvotājiem ir politiķi.
Kamēr premjerministrs Enda Kenijs mudina sabiedrību būt atbildīgai, domāt prātīgi un balsot par Īrijas stabilitāti eirozonā, opozīcija, lielākoties sociālisti, brīdina par saku uzlikšanu kaklā uz ilgiem laikiem, jo fiskālās disciplīnas līgums prasīs ievērot striktu budžeta deficītu un citus finanšu rādītājus. “Kā Īrijas likumdevējs un pilsonis es turpinu sev vaicāt, vai tas nebūtu absurdi, ja Īrijas vēlētāji 31. maijā referendumā par fiskālās disciplīnas līgumu balsotu par taupības likumu ieviešanu apmaiņā pret iespēju nākotnē pretendēt uz eirozonas aizdevumu fondu, kas dibināts uz atsevišķa līguma pamata un līdz ar to ir visai apšaubāms un pretrunīgs saskaņā ar ES likumiem un Īrijas konstitūciju,” norādījis viens no fiskālās disciplīnas līguma sīvākajiem pretiniekiem, Īrijas opozīcijas politiķis Tomass Pringls.
Patlaban referendumā par fiskālās disciplīnas līgumu aicina balsot labēji centriskās “Fine Gael” un Darba partijas valdošā koalīcija. Iestāties pret aicina republikāņi “Sinn Fein”, apvienotā kreiso alianse un neliels pulks neatkarīgo opozicionāru, kas uzskata, ka pievienošanās līgumam neļaus valstij atkopties, bet grūdīs sabiedrību vēl dziļākā nabadzībā.
Līdz šim Portugāle ir kļuvusi par pirmo ES dalībvalsti, kas ratificējusi fiskālās disciplīnas līgumu. Sagaidāms, ka visas pārējās to izdarīs līdz nākamā gada 1. janvārim.
Īrijas parlaments ratifikācijai varēs pievērsties tikai pēc tautas balsojuma.
Citi raksta Īri vēl nav izlēmuši Kā liecina vakar publiskotā laikraksta “The Irish Times” sabiedriskās domas aptauja, referenduma rezultāti par ES fiskālās disciplīnas līgumu pagaidām vēl nav prognozējami – vairākums īru vēl neesot izlēmuši, kā balstot šajā jautājumā. Laikraksta “The Irish Times” un pētījumu centra “Ipsos MRBI” veiktās aptaujas dati liecina, ka 30% īru grasās referendumā līgumu atbalstīt, bet 23% iecerējuši balsot pret. Savukārt 39% respondentu vēl nav izlēmuši. Izslēdzot tos, kas vēl nav izlēmuši, un tos, kas balsot neies vispār, pagaidām pārsvars ir to pusē, kas atbalsta ES fiskālās disciplīnas līgumu, tomēr galarezultātu noteiks vēlētāji, kas vēl nav izlēmuši, norāda “The Irish Times”. Pagātnē Īrija jau ir divreiz šokējusi ES, sākotnēji referendumos noraidot divus ES līgumus – Nicas līgumu un Lisabonas līgumu –, kas tika atbalstīti tikai otrajā referendumā. “The Irish Times” un “Ipsos MRBI” veica aptauju šīs nedēļas sākumā, iztaujājot 1000 vēlētājus visā valstī. |
