Īrijā balsos par abortu legalizāciju 0
Īrijā piektdien notiek referendums par abortu legalizāciju, un aptaujas liecina, ka, tuvojoties balsojumam, abu nometņu sāncensība kļūst arvien sīvāka.
Vēlētājiem pie balsošanas urnām būs jāatbild uz jautājumu, vai atcelt konstitūcijas normu, kas šobrīd paredz faktiski pilnīgu abortu aizliegumu, izņemot gadījumus, kuros apdraudēta mātes dzīvība.
Nesenās aptaujas liecina, ka vadībā izvirzījusies “Jā” nometne, taču pēdējo dienu laikā viņu pārsvars sācis atkal sarukt, kamēr sestdaļa vēlētāju joprojām nav izlēmusi, kā balsot.
“Dziļās emocijas abās pusēs ir acīmredzamas,” sarunā ar aģentūru AFP atzīst Dublinas Universitātes koledžas Īrijas jaunāko laiku vēstures profesors Diarmads Feriters.
Pirms trim gadiem īri, kas savulaik bija pazīstami ar savu konservatīvismu, referendumā ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstīja viendzimuma laulību legalizāciju, apliecinot, ka sabiedrības noskaņojums ir krasi mainījies.
Tomēr Feriters norāda, ka, atšķirībā no iepriekšējā referenduma, kad kampaņas gaisotne bija “pozitīva un pacilājoša”, tagad kampaņa bijusi daudz “primitīvāka” un pretējie viedokļi tiek aizstāvēti daudz sīvāk.
1983.gada referendumā abortu aizliegums tika atbalstīts ar lielu balsu vairākumu, taču vēlētāju aktivitāte bija ļoti zema, un toreiz pie balsošanas urnām devās tikai nedaudz vairāk nekā puse no balsstiesīgajiem.
Pamatojoties uz toreizējā referenduma rezultātiem, sodu likumā tika iekļauta norma, kas par grūtniecības pārtraukšanu paredz 14 gadu ilgu cietumsodu.
Tas novedis pie tā, ka ik gadu tūkstošiem īru sieviešu dodas uz Lielbritāniju, kur aborti ir atļauti.
Reaģējot uz sabiedrības sašutumu par kādas sievietes nāvi, kurai tika aizliegts izdarīt abortu, 2013.gadā aizliegums tika mīkstināts, atļaujot grūtniecības pārtraukšanu, ja mātes dzīvība ir apdraudēta.
Rīkot vēl vienu referendumu mudināja citas sievietes lieta. Viņa bija spiesta aborta izdarīšanai ceļot uz Lielbritāniju, lai gan auglim bija diagnosticēta nāvējoša deformācija.
Sieviete vērsās ANO Cilvēktiesību komitejā, kura atzina, ka, liedzot viņai pārtraukt grūtniecību Īrijā, tikušas ierobežotas viņas cilvēktiesības.
Īrijas valdība piedāvāja cietušajai 30 000 eiro lielu kompensāciju, vēl vairāk uzkurinot debates par nepieciešajām reformām.
Likumprojekts, kuru piedāvāts pieņemt, ja vēlētāji atbalstīs abortu aizlieguma atcelšanu, paredz dot neierobežotas tiesības izdarīt abortu līdz 12 grūtniecības nedēļai, bet atsevišķos noteiktos gadījumos – līdz pat sestajam grūtniecības mēnesim.
Kampaņa, kas ilgst jau mēnešiem, tuvojoties balsojumam, kļuvusi arvien asāka.
Premjerministrs Leo Varadkars, kas iestājas par abortu legalizāciju, maija sākumā nosodīja grozījumu pretiniekus, kas savā kampaņā izmanto arī cilvēkus, kas cieš no Dauna sindroma, tādējādi cenšoties iedvest, ka izmaiņas konstitūcijā ļaus nogalināt visus augļus ar ģenētiskām deformācijām.
Tikmēr televīzijas debates izpelnījušās kritiku, ka tās pārvērtušās politiķu pašreklāmā, nobīdot malā profesionālo mediķu viedokļus.
Savukārt “Nē” nometnes aktīvisti apsūdz tradicionālos medijus neobjektivitātē, apgalvojot, ka tie iesaistījušies sazvērestībā ar liberālo eliti, kurai pieslejas arī vairums parlamenta deputātu. Tāpēc grozījumu pretinieki sevi pasniedz kā cīnītājus pret istablišmentu un par savas kampaņas saukli izvēlējušies aicinājumu “pievienoties pretestībai”.
Tīmekļa tehnoloģiju gigantu “Google” un “Facebook” lēmums aizliegt referenduma kampaņas reklāmas devis papildus iemeslus “Nē” nometnei žēloties par centieniem viņus apklusināt un izteikt aizdomas, ka referenduma rezultāti tiks “viltoti”.
Tikmēr katoļu baznīca centusies distancēties no kampaņas, jo, kā uzskata eksperti, klērs apzinās, ka uzsvērti dogmatiskai nostājai var būt gluži pretējs efekts, kas mudinātu “Jā” nometnes pārstāvjus uz vēl lielāku aktivitāti.
Saskaņā ar 2016.gada tautas skaitīšanas datiem 78% īru sevi uzskata par katoļiem, taču to skaits, kas regulāri apmeklē iknedēļas dievkalpojumus, strauji sarūk.
Feriters norāda, ka pašreizējā baznīcas nostāja ir krasā kontrastā ar 1983.gadu, kad tā daudz aktīvāk iesaistījās pirmsreferenduma kampaņā.
“Domāju, ka toreiz dominēja daudz vairāk vecāku ļaužu balsis un daudz vairāk vīriešu balsis, un ka baznīca atradās daudz stiprākās pozīcijās nekā šodien,” piebilst profesors, uzsverot, ka tagad abu nometņu aktīvisti, kas darbojas gan ielās, gan sociālajos medijos ir gados daudz jaunāki.
