Īriem pārtiku neļauj izmest 0
ES direktīva, kas attiecas uz visām dalībvalstīm, arī uz Latviju, paredz vien “veicināt bioloģisku atkritumu atsevišķu savākšanu, lai tos kompostētu un sašķeltu”. Īri uzņēmušies vairāk un uzprasījušies paši pēc savas Eiropas Savienības Mājsaimniecību pārtikas un bioloģisko atkritumu regulas, ko paši 2013. gadā izstrādājuši un kas attiecināta tikai uz Īriju.
Līdz tam īru mājsaimniecībām un atkritumu savācējiem lika atsevišķi savākt pārtikas, kā arī bioloģiskos atkritumus. Īrijā ir trīs dažādu krāsu šķiroto atkritumu tvertnes: melnā – vispārējiem atkritumiem, un tā ir pilnīgi visām mājsaimniecībām, zaļā – atjaunojamajiem (papīram, stiklam), kas ir gandrīz visiem (96%), un brūnā – bioloģiskajiem (nopļautai zālei, izravētajām nezālēm, savāktajām lapām un citiem dārza atkritumiem), kā arī pārtikas atkritumiem, kas ir 24% mājsaimniecību. Pavisam viena mājsaimniecība gadā rada 938 kg atkritumu. Visu triju atkritumu veidu savākšana līdz šim gadā izmaksāja 300 līdz 400 eiro.
Tagad brūnās tvertnes vairs nav – pārtikas atkritumus ir aizliegts nodot savācējiem. Tos aizliegts mest arī vispārējo sadzīves atkritumu melnajā tvertnē. Bioloģiskos, piemēram, novītušās puķes, gan drīkst. Kopš šā gada 1. aprīļa ir aizliegta pārtikas atkritumu noglabāšana arī atkritumu poligonā. Brūnās tvertnes aizvāc pamazām – kopš 1. jūlija to vairs nav vietās, kuras apdzīvo vairāk par pusotru tūkstoti, bet no nākamā gada tās izvāks arī no ciematiem, kuros dzīvo vairāk par 500. Tagad atkritumu savākšana mājsaimniecībā izmaksājot lētāk – ap 200 eiro mājsaimniecībai.
Bet mājās klāt nāk papildu rūpes – kaut kur pārtikas atlikumi jāliek. Vai nu tie jākompostē, vai arī pašiem jānodod attīrīšanas iekārtām vai anaerobās sadalīšanas vietām, piemēram, biogāzes ražotnēm. Pārtikas produktu atkritumi ir samērā šķidri, tos ir grūti kompostēt. Tāpēc piemērotāka būtu anaerobā apstrāde biogāzes stacijās. Taču nogāde uz tām Īrijā ir pašas mājsaimniecības ziņā.
Jau tagad uzņēmēji pārtikas atkritumus vāc atsevišķi no citiem sadzīves atkritumiem, bet no 2016. gada 1. aprīļa būs jāmaksā papildu vides nodoklis, ja tas netiks darīts. Šīs likuma normas attieksies uz tiem uzņēmumiem, kam atkritumos izmetamā pārtika ir šīs uzņēmējdarbības rezultāts. Piemēram, tirgotāji, ēdināšanas biznesā strādājošie. Noteikts arī izņēmums: ja nedēļas laikā radīto pārtikas produktu atkritumu daudzums ir mazāks nekā pieci kilogrami. Atsevišķas licences ir vajadzīgas dažādiem lieliem sabiedriskiem pasākumiem, piemēram, pilsētu svētkiem un festivāliem, ja tajos piedalās vairāk par 5000 dalībnieku. Ja šie noteikumi tiek pārkāpti, tad tiesa var sodīt ar naudas sodu līdz 3000 eiro vai divu mēnešu cietumsodu.
Lielās grūtības atbrīvoties no pārtikas atkritumiem, kā arī nodokļu sistēma un sodi piespiež īrus neradīt pārtikas atkritumus.
Uz planētas ik gadu ražo 1,3 miljardus tonnu pārtikas atkritumu. Nevajadzīgi daudz – norāda eksperti. Pārtikas produktu pūšana rada metāna gāzi – tā ir 21 reizi kaitīgāka nekā ogļskābā gāze, rada siltumnīcefekta gāzes un attiecībā 1:10 izraisa sprādzienu. “Tas nozīmē patēriņam zudušus pārtikas produktus, ētiska rakstura problēmu, zaudētu enerģiju, ūdeni un uzturvielas. Tiek zaudēts ieguldītais darbs šīs pārtikas ražošanā, un piegādē izmantotais transports ir radījis kaitīgās emisijas, tērējis degvielu, kas palielina siltumnīcas efektu veidojošo gāzu daudzumu,” skaidro Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes profesors Malts Krīpsalu.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
