Īri svin nacionālos svētkus – Svētā Patrika dienu 0
Ar krāšņām parādēm 17. martā visā pasaulē īri svin nacionālos svētkus – Svētā Patrika dienu. 5. gadsimtā šis mūks ieradās Īrijā, lai sludinātu kristietību, un vēlāk viņš tika kanonizēts kā Īrijas aizbildnis. “Šajā dienā mēs svinam to, ko saucam par sajūtu būt īram,” teic Īrijas vēstnieks Latvijā Eidans Kirvans.
“Sākumā tie bija reliģiski svētki, bet mūsdienās tie ieguvuši nacionālu raksturu. Tos svin visā pasaulē, kur dzīvo īri. Bieži vien tos svin arī citu tautu pārstāvji,” stāsta E. Kirvans. Svētkos izpaužas īru mentalitātes svinēšana. “Sajūtu būt par īru ir grūti raksturot. Galvenokārt tā saistīta ar mūsu kultūru, jo sevišķi ar mūziku un deju, arī literatūru. Sv. Patrika dienā valkājam apģērbu zaļā krāsā, kā arī āboliņa lapiņas atveidus, kas ir īpašs šīs dienas elements,” saka vēstnieks. Svētku parādes notiek gan Īrijas lielākajās pilsētās, gan citur pasaulē, kur dzīvo īri, piemēram, ASV. Īrijā dzīvo ap 4 miljoniem īru. ASV par īriem sevi saucot 10 miljoni cilvēki, Lielbritānijā varētu būt miljons, taču pasaulē esot daudz cilvēku, kuros daļēji rit īru asinis. Līdzīgi kā Latvija arī Īrija piedzīvojusi ekonomisko migrāciju. Lielākoties izceļošana notikusi 20. gs. 50. gadu laikā, kad Īriju skārusi dziļa recesija. “No 50. gados uz ASV izceļojušajiem cilvēkiem daļa Īrijā atgriezās 70. gadu sākumā. Liels izšķiršanās laiks īriem ārzemēs bija, kad bija jālemj, kurā valstī bērnus laist skolās. Jāsaka gan, ka lielākā daļa no Īrijas izbraukušo tautiešu neatgriezās dzimtenē,” teic E. Kirvans.
Runājot par latviešiem Īrijā, vēstnieks ir pārliecināts, ka liela daļa no viņiem vēlas atgriezties Latvijā. “Imigranti Īrijā ieradās, kad mūsu ekonomika gāja uz augšu. Austrumeiropas imigranti deva izrāvienu Īrijas tautsaimniecībai, un toreiz mums bija pilnīga nodarbinātība. Daudzi no viņiem strādā lauksaimniecībā un apkalpojošajā sektorā. Kad bija ekonomiskās izaugsmes laiki, daudzi strādāja būvniecībā, bet, iestājoties lejupslīdei, viņi aizbrauca,” saka E. Kirvans. Kopējo starp Latviju un Īriju E. Kirvans saskata tajā, ka abas valstis ir nelielas, blakus lieliem kaimiņiem, taču, viņaprāt, īri ir temperamentīgāki.
“Mēs esam mazas valstis, un mūsu tautām ir lielāka ziņkārība par pasauli, to jūs neatradīsiet starp lielajām nācijām,” vērtē E. Kirvans. Pēdējā gada laikā tirdzniecības bilance starp abām valstīm ir augusi. No Īrijas uz Latviju importē galvenokārt dzērienus, medicīnas produktus, telekomunikāciju iekārtas, bet uz Īriju no Latvijas galvenokārt tiek eksportēti kokmateriāli.
Kā stāsta E. Kirvans, Īrijas ekonomikā lielu devumu dod smagā rūpniecība un mašīnbūve, taču pēdējos gadu desmitos liela loma ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmumiem. “Dublinā ir liels interneta milža “Google” birojs, arī viena no galvenajām programmatūras ražotāja “Microsoft” mītnēm ir šeit, darbojas arī mikroprocesoru ražotājs “Intel”. Īrijā darbojas arī liela starptautiskās farmācijas kompānijas “Pfizer” fabrika. Protams, pasaulē no Īrijas zīmoliem pazīst gan zemo cenu aviokompāniju “Ryanair”, gan īru krogus, īru viskiju un alu.”
E. Kirvans mūsu valstī par vēstnieku strādā kopš 2010. gada. Vēstnieks ieguvis ģeogrāfa un ekonomista izglītību un savas karjeras laikā Īrijas diplomātiskajā dienestā strādājis ASV, Saūda Arābijā, Lielbritānijā, Austrijā un Krievijā. Viņu kā jau īru ļoti fascinē mūzika, un jo sevišķi viņam patīk Latvijas Nacionālā opera, kuras mūziķu radītais skanējums ir ļoti dzidrs. E. Kirvans arī mācās latviešu valodu. “Tā nav viegla, bet palēnām virzos uz priekšu. Varu veikalos saprast produktu nosaukumus. Restorānos bieži pamana, ka esmu ārzemnieks, un ar mani sāk sarunu angliski. Taču es labprāt uzlabotu savas latviešu valodas zināšanas,” teic E. Kirvans.
