Īri cīnās ar aukstās ziemas sekām 0
Kad stāvam Katerines un Deivida Hannonu astoņu hektāru lielajā laukā, pamatīgi līst. Mitrums ceļu pārvērtis dubļos, un mākoņi nerāda zīmi, ka grasītos izklīst.
Tāds ir Īrijas pavasaris – drēgns un slapjš. Deivida skatiens kavējas laukos, kur zaļo īso zāli plūkā melnraibu govju ganāmpulks. Īrija aizvadījusi pēdējo gadu desmitu aukstāko ziemu, kas zemniekiem dāvājusi pamatīgas raizes un ganāmpulkiem – bada dienas. Īrija, kas lepojas ar plašajām, zaļajām ganībām, kuras ļauj 10 mēnešus turēt un barot lopus ārā, šoziem bija spiesta dzīvniekus daudz agrāk, nekā parasts, nogādāt zem jumta, lai siltā kūtī pārlaistu nepieredzēti aukstos mēnešus. Tas līdz pēdējam salmam iztukšoja laikus savāktos pārtikas krājumus – sienu un skābbarību, savukārt aukstais pavasaris neļāva zālei atjaunoties un uzdīgt, un īru zemnieki bija izmisuma priekšā.
Valdība piešķir ārkārtas palīdzību
Valstī ziņoja par lopu bojāeju un lauksaimniekiem, kas, nespēdami izturēt sarežģītos apstākļus, padarījuši sev galu. Pēdējo mēnešu laikā, aktīvi iesaistoties arī Īrijas lauksaimnieku organizācijām un Lauksaimniecības ministrijai, kas ārkārtas situācijā atradusi līdzekļus, valsts pastiprināti ieved nepieciešamo barību no Francijas, Lielbritānijas un Nīderlandes. Īrijā ievestas desmitiem tūkstošu siena ķīpu, kas ir izdalītas zemniekiem, lai paglābtu viņu mājlopus no bada. Īrijas lauksaimniecības ministrija ir izveidojusi īpašu fondu un palīdzības līniju problēmās nonākušajiem.
Īrijas lauksaimniecības ministram Saimonam Kovenejam nācies atzīt, ka īriem tagad jāimportē zāle, tāpat kā eskimosiem sniegs. Turklāt Īrijas lauksaimniecības ministrija norādījusi, ka šajā īpašajā situācijā palīdzēt nav spējusi arī Brisele, jo tai nav fonda, kas būtu paredzēts šādiem gadījumiem.
Īrijas Lauksaimnieku asociācijas prezidents nosaucis šo par neredzētu gadījumu un aizvadīto gadu nodēvējis par Īrijas divpadsmit gadu ziemu.
Gaida vēl aukstākas ziemas
Taču paši zemnieki nebūt nav tik optimistiski par to, kādi klimata apstākļi Īriju gaidīs turpmāk. “Ja laiks būs tik auksts, tad tas mums būs nopietns drauds,” tā Edijs Dovnijs, lielākās īru lauksaimnieku organizācijas “IFA” viceprezidents, norādot, ka vissmagāk aukstuma skarta un vislielākās problēmas izjūt valsts rietumu daļa. “Daudzi lauksaimnieki par to jau domājuši un uzkrāj vēl vairāk, lai varētu cīnīties ar lopu pārtikas problēmām, ja pienāks vēl grūtāki laiki,” saka E. Dovnijs.
Lauksaimniecības ražošana Īrijā aukstajos mēnešos kritās par 10 procentiem, saimniecībām bija lielas izmaksas un līdz ar to ienākumi samazinājās, secina Maikls Hanleijs, valstī lielākās piena iepirkšanas kompānijas “Lakeland” izpilddirektors, norādot, ka aukstā ziema un pavasaris nokavējuši zemnieku darbus par sešām nedēļām.
Īri nav droši, ka līdzīga situācija vairs neatkārtosies arī turpmākajās ziemās.
