Īres maksa un īrnieka tiesības. Ko drīkst prasīt apsaimniekotājam? 0
Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā lauku novadā. Vai mājas apsaimniekotājs drīkst vienpersoniski izlemt, kādus remontus veikt, neaprunājoties un neuzklausot iedzīvotāju domas? Vai īrniekam ir tiesības zināt, cik liels ir īres parāds visai mājai un kuri dzīvokļu īrnieki ir vislielākie parādnieki? Vai katra daudzdzīvokļu māja drīkst ar saviem īres naudas līdzekļiem rīkoties, kā grib, – krāt naudu vai tērēt, kaut gan visām mājām ir viens apsaimniekotājs? Vai es drīkstu prasīt apsaimniekotājam, kur un kā izlietota visā gadā iekasētā dzīvojamās mājas īres nauda?VILIS GROBIŅAS NOVADĀ
Ko paredz likums un noteikumi
Likums “Par dzīvojamo telpu īri” nosaka, ka dzīvojamās telpas īres maksu veido mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un peļņa. Savukārt apsaimniekošanas izdevumi sastāv no mājas uzturēšanai nepieciešamajiem izdevumiem (sanitārā kopšana, tehniskā uzturēšana, pārvaldes un apkalpojošā personāla uzturēšana) un normatīvajos aktos noteiktā nolietojuma (amortizācijas) atskaitījuma ēkas atjaunošanai.
Ministru kabineta noteikumi apstiprina metodiku apsaimniekošanas izdevumu aprēķinam. Papildus īres maksai (proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai) jāmaksā likumā noteiktais nekustamā īpašuma nodoklis un dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieka (valdītāja) un zemes īpašnieka noslēgtajā līgumā noteiktā zemes nomas maksa, ja māja atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes.
Pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija domes noteiktajā kārtībā, ievērojot šā likuma noteikumus.
! Likums neparedz īrnieka tiesības saņemt informāciju par citu īrnieku parādiem, īres maksas izmantošanu, kā arī īrniekiem nav tiesību lemt jautājumus par īres maksas izmantošanu.
Pakalpojumi
Dzīvojamās telpas īres līgumā nosaka pakalpojumus, kurus lietošanas laikā saņem īrnieks. Tie ir:
• pamatpakalpojumi, kuri nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana). Par to, ka tiek paaugstināta maksa par šiem pamatpakalpojumiem, īrnieks rakstiski jābrīdina vismaz trīs mēnešus iepriekš, norādot iemeslu un, ja īrnieks pieprasa, sniedzot finansiālo pamatojumu;
• papildpakalpojumi, par kuru sniegšanu izīrētājs un īrnieks vienojušies dzīvojamās telpas īres līgumā (karstais ūdens, gāze, elektrība, garāža, autostāvvieta u.c.) un no kuriem īrnieks var atteikties, divas nedēļas iepriekš rakstiski brīdinot izīrētāju. Par šo pakalpojumu maksas paaugstināšanu īrnieks rakstiski jābrīdina vismaz mēnesi iepriekš, norādot iemeslu un, ja īrnieks pieprasa, sniedzot finansiālo pamatojumu.
Maksu nosaka konkrētā pakalpojuma sniedzējs, ievērojot normatīvos aktus, kas reglamentē pakalpojuma sniegšanas kārtību.
! Īrnieks ir tiesīgs rakstiski saņemt informāciju par maksas pakalpojumu apmēru un to aprēķināšanas metodiku.
Ja vajadzīgs remonts
Dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) atbilstīgi būvniecības un higiēnas prasībām uztur izīrētājs, viņš arī veic nepieciešamo kapitālo remontu. Izīrētājs tāpat atbild par dzīvojamās mājas konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju bojājumiem, kas radušies mājas vispārējās nolietošanās dēļ.
Likums paredz: ja mājai (dzīvojamai telpai) nepieciešams kapitālais remonts vai arī remonts sakarā ar mājas (telpas) neatbilstību būvniecības un higiēnas prasībām, izīrētājs un īrnieks var vienoties, ka nepieciešamo remontu veic vai tā izmaksas pilnībā vai daļēji sedz īrnieks. Šādā gadījumā īrniekam ir tiesības uz atbilstīgu īres maksas samazinājumu.
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
