Īres likumprojektu vēl labos – mēģinās līdzsvarot izīrētāju un īrnieku tiesības 0
Sabiedrībā pretrunīgi vērtētais jaunais Dzīvojamo telpu īres likumprojekts, kuru pirmajā lasījumā Saeima paguva pieņemt pagājušā gada nogalē, visticamāk, vēl tiks labots un pārrakstīts, mēģinot līdzsvarot izīrētāju un īrnieku tiesības.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kurā vakar sprieda par šī likumprojekta turpmāko virzību, deputāti pat izteica šaubas, vai vairāk nekā pussimt iesniegto priekšlikumu un labojumu dēļ otrajam lasījumam gatavotais projekts nebūtu vēlreiz jāatgriež pārstrādāšanai Ekonomikas ministrijā (EM).
Kaut arī priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 10. jūnijs – jau sen garām, diemžēl tālāk par pirmo lasījumu komisijas deputāti tā arī nav tikuši.
EM pārstāvji – valsts sekretāra vietnieks Edgars Valantis un Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders – komisijas deputātiem apgalvoja, ka visu vasaru ministrijas darba grupa strādājusi, lai novērstu trūkumus, kurus likumprojektā saskatījuši Saeimas Juridiskais birojs un deputāti.
Esot panākta vienošanās, ka sākotnēji likumprojektā paredzētais pienākums reģistrēt visus īres līgumus zemesgrāmatā izīrētājam un īrniekam vairs nebūšot obligāts.
Tāpat esot vienošanās par to, ka izīrēt var ne tikai dzīvokļa īpašnieks, proti, tāds, kurš par tādu ierakstīts zemesgrāmatā, bet arī dzīvokļa tiesiskais valdītājs.
Tomēr Saeimas deputāte, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas vadītāja Regīna Ločmele-Luņova uzskata, ka EM sagatavotais likumprojekts joprojām neatrisina denacionalizēto namu īrnieku problēmu.
Saeimas komisijas priekšsēdētājai Ingai Goldbergai šķiet, ka bez denacionalizēto namu īrniekiem jaunajā likumprojektā pretrunas satur panti par īrnieku parādu piedziņu bezstrīda kārtībā, par apakšīrnieka tiesībām izīrēt dzīvojamās telpas, tāpat par īrnieku izlikšanu bez tiesas un saīsinātā termiņā.
Atšķirībā no pašlaik spēkā esošā likuma “Par dzīvojamo telpu īri” EM sagatavotajā likumprojektā izīrētājam paredzētas lielākas tiesības izlikt īrnieku no dzīvokļa ātrāk un vienkāršāk nekā pašlaik.
Cita starpā likumprojektā paredzēti vairāki gadījumi, kad īrnieku varēs izlikt bez tiesas un divu mēnešu laikā.
Viens no deputātu agrāk izteiktajiem priekšlikumiem paredz vispār izņemt no likumprojekta denacionalizēto īrnieku sadaļu, kas atvieglotu likumprojekta sagatavošanu otrajam lasījumam Saeimā. Tādējādi denacionalizēto namu īrnieku problēma kārtējo reizi tiktu atlikta malā, tā arī neatrisināta.
Reizē ar Dzīvojamo telpu īres likumprojektu apstiprināšanai Saeimā gan tika virzīti arī likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” grozījumi, paredzot maznodrošinātajiem īrniekiem maksāt kompensācijas jeb tā dēvētos pārcelšanās pabalstus par īres dzīvokļu labprātīgu atstāšanu.
Ekonomikas ministrija pabalstiem no valsts budžeta bija plānojusi 3 578 259 eiro, kas būtu puse no kompensācijām maksātās kopsummas. Otru pusi īrniekiem maksātu vietējās pašvaldības. Bet, tā kā no valsts budžeta naudu tā dēvētajiem pārcelšanās pabalstiem vairs nepiešķir no 2009. gada, kopš tā laika kompensācijas īrniekiem nemaksā. Arī 2020. gada budžetā nauda tam nav paredzēta.
Pašlaik vienīgi varot cerēt, ka naudu šīm kompensācijām varētu atrast tikai 2021. vai 2022. gada budžetā.
Daži komisijas deputāti gan šaubījās, vai Dzīvojamo telpu īres likumprojektu var pieņemt, ja joprojām nav skaidri zināms, kad valsts budžetā būs nauda kompensācijām. Tāpat izskanēja šaubas, vai ar kompensācijām, kuras pašlaik Ekonomikas ministrija paredzējusi tikai maznodrošinātajiem dzīvokļu īrniekiem, būs atrisināta pilnīgi visu denacionalizēto namu īrnieku problēma. Joprojām nav skaidri zināms, cik valstī ir to denacionalizētajos namos dzīvojošo, kuriem būtu nepieciešama valsts palīdzība.
Vakar komisijas deputāti pieprasīja Ekonomikas ministrijai divu nedēļu laikā sagatavot likumprojektu tā, lai nevienam vairs nerastos šaubas par tā saturu un lai komisija to varētu atbalstīt virzīšanai Saeimā otrajā lasījumā.
