Ideja strupceļā: īres darījumus blokķēdē negrib likt 3
Latvijā ir radusies ideja blokķēdē ielikt visu, kas saistīts ar īri. “Kā zināms, cilvēkiem šajā nozarē patīk slēpt darījumus. Blokķēde šo nozari gan padarītu caurskatāmu, gan vienkāršāku,” sacīja Viesturs Šeļmanovs-Plešs, SIA “Mazzy” vadītājs. Bet šī ideja tālāk nevirzās.
Eiropas Savienības blokķēdes foruma mājaslapā publiskotā kartē jau kopš šā gada marta iespējams pieteikt un iesūtīt Eiropā tapušas, uz blokķēdes tehnoloģijas bāzētas iniciatīvas un risinājumus. To var izdarīt jebkurš cilvēks, radot lielisku iespēju parādīt savu vai savas valsts veikumu vienā no daudzsološākajām jaunajām tehnoloģijām. Taču, kamēr Igaunijā jau atzīmētas septiņas iniciatīvas un Lietuvā divas, tikmēr Latvija var lepoties ar apaļu nulli.
Kārtējā neizmantotā iespēja
Par kārtējo neizmantoto iespēju attīstīt tehnoloģiju, radot tai pievilcīgu augsni, ļoti pikts ir Viesturs Šeļmanovs-Plešs, kurš gan norādīja, ka karte neataino īsto situāciju, jo risinājumu esot daudz vairāk. Viņš arī sacīja, ka, kaut arī igauņi ir daudz izdarījuši blokķēdes jomā, visiem priekšā ir lietuvieši, kuri kopā ar Šveici šobrīd blokķēdes tehnoloģiju attīstībā ir pašā augšgalā Eiropā.
“Lietuvā ir izveidots Viļņas blokķēdes centrs, pēdējā gada laikā caur viņu blokķēdes kompānijām un ICO ekonomikai piesaistīti 500 miljoni eiro. Mēs esam tepat blakus, bet neesam izdarījuši gandrīz neko paliekošu. Kā tas ir iespējams?” jautā V. Šeļmanovs-Plešs. “Prasīju, lai kartē ieliek kaut ko no mums, bet tad sapratu, ka nav jau ko likt. Pāris iniciatīvas ir, taču tās uz priekšu īsti nevirzās,” sacīja V. Šeļmanovs-Plešs.
Deklarācijas ir, veiksmīgu piemēru maz
Viņš norādīja, ka vairāk sagaida no Latvijas Bankas (LB), taču viņš sapratis, ka LB pret blokķēdes ienākšanu finanšu nozarē izturas ļoti piesardzīgi, bremzējot attīstību. “Visas Lietuvas iestādes, valsts augstākās amatpersonas aicina pārcelties uz Lietuvu blokķēdes uzņēmumus, katrs lietuvietis zina, ka Lietuva ir blokķēdes valsts. Savukārt Igaunijā blokķēde veiksmīgi turas uz viņu digitālās pilsonības koncepta. Mēs vienkārši laižam garām iespēju šo tehnoloģiju piesaistīt Latvijai. Mums ir gan iespējas, gan zinīgi cilvēki. Vietēju blokķēdes aktīvisti man teikuši, ka labāk izvairās no sadarbības ar valsts pārvaldi,” stāsta V. Šeļmanovs-Plešs.
Tātad kaut kas kārtībā nav, taču Ekonomikas ministrija savā atbildē par tehnoloģijas stagnēšanu Latvijā norādīja vairākas ne tik nozīmīgas pēdējā laika darbības, lai tehnoloģiju beidzot iedzīvinātu, piemēram, Latvija ir atbalstījusi deklarācijas gan par mākslīgā intelekta, gan blokķēdes tehnoloģijas izmantošanu, lai veicinātu sadarbību mākslīgā intelekta, blokķēžu, e-veselības un inovācijas jomā. Kāpēc nenozīmīgas? Jo, kamēr parakstām pāris dokumentu un domājam par dažādiem riskiem, tepat kaimiņos jau atrasts veids, kā blokķēdi izmantot.
Savukārt Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperts Deniss Fiļipovs atbildē “LA” norādīja, ka finanšu tirgus dalībnieki blokķēdes tehnoloģijā redz lielu potenciālu, taču tā vēl esot tikai vīzija, jo “tehnoloģija patlaban ir tikai agrīnas attīstības stadijā un risināmi vēl virkne būtisku jautājumu, tostarp drošība un savietojamība tās plašai izmantošanai”.
Vairāk blokķēdi, viņaprāt, būtu jāizmanto klientu identifikācijas un naudas atmazgāšanas novēršanas jomā, taču minēja, ka LB kopā ar citām eirozonas centrālajām bankām veic izpēti un praktiskos testus par tehnoloģijas potenciālu un iespējamo izmantošanu finanšu tirgū un centrālo banku darbības jomās, tostarp starpbanku maksājumu sistēmās u. tml. Tātad kaut kas notiek, bet jautājums par to, kāpēc citi, nesagaidot šādu testu rezultātus, jau plūc tehnoloģijas augļus, paliek atklāts.
Kā blokķēde izskatās?
Starpniekiem ne – grāmatvedības piemērs. Vienmēr bijis nepieciešams veikt grāmatojumus – cik kurš kuram ir parādā, kas kuram pieder utt. Turklāt, notiekot darījumiem, jaunās izmaiņas atkal jāiegrāmato reģistrā. To visu dara kāds starpnieks, kuram visi uzticas, piemēram, Latvijas Centrālais depozitārijs akciju nozarē, ko tālāk uzrauga Finanšu kapitāla tirgus komisija utt. Daudz dažādu institūciju, kurām jātērē laiks šādai uzraudzībai. Blokķēdes tehnoloģijas gadījumā nav nepieciešams viens centrālais uzraugs, jo pašā tehnoloģijā ir iekodēts algoritms, kas visiem lietotājiem nodrošina vienlaikus pieejamu datu reģistru. Un, ja kāds tajā veic izmaiņas, tās ir neatgriezeniskas un visiem redzamas. Tas liedz veikt ierakstus ar atpakaļejošu datumu, ko mēdz piekopt klasiskajos datubāzu reģistros.
Pieņemšana darbā – personālvadības piemērs
Ar blokķēdes palīdzību darba meklētāji varēs izveidot digitālu informācijas avotu par savu pieredzi un sasniegumiem, savukārt darba devēji iegūs uzticamu informāciju darbinieka novērtēšanai. Blokķēdē kandidātu CV sastāvētu no vairākiem informācijas blokiem – katrs no tiem ietvertu informāciju par sertifikātiem, rekomendācijām, novērtējuma ziņojumiem u. c. Jo pieredzējušāks kandidāts, jo vairāk informācijas bloku, turklāt katru informācijas bloku ievietotu uzņēmums vai vadītājs, kas pārrauga attiecīgo darbinieku, kas nodrošinātu ierakstu pārbaudi pirms to ievietošanas blokā. Tādējādi izzustu iespēja, ka kandidāta CV sastāv no nepatiesas informācijas, kā arī CV saturs kļūtu daudz niansētāks un precīzāks.
