Irēna Kucina: Kāds būs Valsts prezidenta un viņa padomnieku šī gada darba cēliens 0
Autore: Irēna Kucina, Valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja, padomniece tiesiskuma un ES tiesību politikas jautājumos
Valsts prezidentam ir virkne Satversmē noteiktu uzdevumu – viņš pārstāv valsti starptautiski, viņš ir bruņoto spēku augstākais komandieris, viņam ir tiesības caurskatīt likumus un nosūtīt tos atpakaļ Saeimai, lai tā tos izskata vēlreiz, kā arī citi uzdevumi.
Taču Valsts prezidentam ir arī cita veida uzdevums, kas nav tiešā veidā noteikts Satversmē – būt par vienu no viedokļu līderiem valstī.
Valsts prezidents ikdienā saņem daudz un dažādus lūgumus no sabiedrības puses – sākot ar tādiem jautājumiem kā lūgumu salabot ceļus kādā pagastā, palīdzēt atbrīvoties no trokšņiem kādā pilsētā, palīdzēt atdot bērnus vienam no vecākiem, personīgi atbalstīt finansiāli kādu radošo darbu konkursu.
Tiek saņemta arī neapmierinātība par institūciju lēmumiem, aicinājumi atcelt tiesas spriedumus, notiesāto personu sūdzības par apstākļiem brīvības atņemšanas vietās, sūdzības par pašvaldību nepietiekamo atbalstu sociālās palīdzības jomās un citi.
Tāpat notiek aktīva viedokļu apmaiņa par reformu un likumdošanas iniciatīvu lietderību, un ietekmi uz sabiedrību.
Viena daļa cilvēku ar Egilu Levitu vēlas runāt par filozofiskām pasaules kārtības lietām, savukārt citi – par Latviju kā modernu, ilgtspējīgu valsti.
Tātad Valsts prezidentam ir daudz iespējas saņemt izvērtēšanai plašu sabiedrības viedokļu spektru. Un Valsts prezidents kā domas līderis, liekot centrā kopējo sabiedrības labumu, var dot savu artavu valsts un sabiedrības kvalitātes uzlabošanā.
Pats prezidents Levits ir formulējis savu redzējumu par to, ka Latvijai jākļūst solidārākai, ir jāveicina iedzīvotāju piederība valstij, un Latvijai jākļūst par modernu valsti.
Viņš šo savu redzējumu ir konkretizējis daudzos pasākumos un sarunās, tādējādi ievirzot sabiedrisko domu šajā virzienā. Tā ir prezidenta loma mūsu valsts iekārtā.
Prezidentam īstenot šo uzdevumu, kā arī izvērtēt sabiedrības tik dažādos viedokļus palīdz padomnieki. Viņi nestrādā izolēti viens no otra, bet veido komandu. Tad darbs ir radošāks.
Padomnieku komandā strādā gan tādi savas jomas speciālisti, kas nodarbināti pilnu vai nepilnu darba slodzi, gan ārštata padomnieki, kuri nesaņem atalgojumu.
Lai Valsts prezidenta Satversmē noteiktie uzdevumi un viņa pieteiktās prioritātes varētu tikt īstenotas, ir izveidots padomnieku birojs koordinēta darba nodrošināšanai.
Padomnieki padziļināti pēta jautājumu un palīdz formulēt šo viedokli, arī paši pārstāv prezidenta viedokli.
Padomnieku darbu arvien biežāk var manīt arī ārpus Pils. Viņi aktīvi piedalās Saeimas komisiju darbos vai ministriju darba grupās, semināros, pauž viedokļus medijos par kādas nozares jautājumiem, ir aktīvi arī sabiedriskajā un kultūras dzīvē.
Tas viss palīdz īstenot prezidenta politisko darba kārtību.
Raugoties no valsts kopējo interešu skatupunkta, Valsts prezidents līdzās citiem viedokļu līderiem var zināmā mērā ietekmēt sabiedrisko domu un līdz ar to netieši arī valdības un Saeimas politiku.
Tā, piemēram, tā kā Valsts prezidents solidaritāti izvirzījis par vienu no savām prioritātēm, novembrī ir aizsākts solidaritātes sarunu cikls, lai izvērstu Satversmes ievadā nostiprinātā solidaritātes principa saturu un veidotu plašāku izpratni par to, kā arī lai izstrādātu vadlīnijas rīcībpolitikai solidaritātes stiprināšanai valstī.
Pirmajā solidaritātes sarunu cikla domnīcā “Latviešu nācija un saliedēta Latvijas valsts” piedalījās 60 dažādu paaudžu sabiedrības pārstāvju: pētnieki, politikas veidotāji, žurnālisti, pedagogi, mūziķi, karavīri, skolēni un studenti, biedrību pārstāvji.
2020.gadā solidaritātes sarunu cikls turpināsies un ietvers jaunas tēmas – sociālās nevienlīdzības mazināšanu, solidaritāti ar dabu, paaudžu solidaritāti, iekļaujošu sabiedrību.
Pie nākamās cikla domnīcas jau strādājam šobrīd un plānojam to agrīnā pavasarī. Vēl viens liels projekts, pie kura šobrīd strādājam, ir digitālā joma, kas ir modernas valsts būtiska sastāvdaļa.
Digitālā temata tvērums no padomnieku viedokļa būtu primāri intelektuālā diskusija, lai radītu vektoru turpmākām aktivitātēm valsts līmenī, kas veicinātu Latvijas klātbūtni Eiropas un pasaules arēnā šajā jomā.
Mūsu komanda īpašu pievērš uzmanību tam, lai idejas, kas nāk no Valsts prezidenta institūcijas, būtu inovatīvas, uz Latvijas nākotni vērstas.
Arī likumdošanas kvalitāte ir viens no Valsts prezidenta darba kārtības jautājumiem. Tā Latvijā ir nopietna problēma. Politikas centrs Latvijā ir Saeima, kas pieņem likumus. Savukārt valdība un tai padotā valsts pārvalde (ierēdņi) tos izpilda.
Saeima un valdība darbojas politiski, turpretim valsts pārvalde (ierēdņi) – nepolitiski. Visumā sadarbība starp ierēdņiem un politiku mūsu ieskatā ir apmierinoša, tomēr daudzviet pastāv nopietni trūkumi.
Manuprāt, viens no galvenajiem jautājumiem šodien Latvijā ir tas, kā panākt gan politikas, gan ierēdniecības kvalitātes uzlabošanu. Civildienests patiešām lēnām ir kļuvis mūsdienīgāks, atvērtāks, modernāks un cilvēkam pieejamāks.
Tomēr vienota civildienesta aprite, ierēdņa kompetenču izaugsmes sistēma visā valstī joprojām nav nodrošināta.
Tāpat Latvijas klasiskā valsts pārvaldes struktūra nepietiekoši ņem vērā, ka modernā valstī arvien vairāk jomas ir saistītas savā starpā un nepieciešama to institucionāla sasaiste, izejot no konkrētā cilvēka vajadzībām.
Viens piemērs – invalīda situāciju nosaka labklājības, izglītības, finanšu, būvniecības, veselības un citu jomu iestādes un regulējumi. Taču neviena no šīm iestādēm neredz šo cilvēka situāciju kopumā.
Tādēļ modernā valstī paralēli atsevišķu jomu (izglītības, veselību, aizsardzības u.c.) pārvaldībām arvien biežāk tiek ieviestas arī “horizontālās” pārvaldības institūcijas, arī politiskā līmenī.
Minētajā piemērā varētu tikt ieviesta invalīdu lietu pilnvarotā institūcija, kas, centrā liekot invalīdu intereses, vadoši koordinātu šīs viņus skarošo dažādo jomu pārvaldības.
Valsts pārvaldības sistēmas uzlabošana jau vienmēr bijusi E.Levita uzmanības lokā. Viņš to turpina arī Valsts prezidenta amatā.
Piemēram, meklējot risinājumus likumdošanas kvalitātes uzlabojumiem, kopīgi ar Saeimu un Satversmes tiesu mēs nākamā gada sākumā atsevišķā diskusijā vērtēsim neatkarīgas Valsts padomes ieviešanas iespējas un tās iespējamās funkcijas.
Valsts padome būtu nobriedušas parlamentārās demokrātijas atbilde uz regulējamo jautājumu pastāvīgi pieaugošo sarežģītību.
Tā varētu uzstādīt jaunu standartu likumu kvalitātei.
Sliktu piemēru mums ir gana. Ja mums būtu bijusi no Ministru kabineta un Saeimas pilnīgi neatkarīga Valsts padome, kas svarīgiem projektiem dotu savu vērtējumu, tad tādi OIK vai tukšo solījumu likumu mums ar lielu varbūtību būtu tikuši aiztaupīti. Ieguvēji būtu visi.
Ja jāatskatās uz šo jau nupat aizgājušo gadu, tad jāsaka, ka Valsts prezidents Levits ir sācis aktīvu darba cēlienu, rosinājis diskusijas par būtiskiem likumdošanas jautājumiem, devis savus ieteikumus budžeta likumu paketes veidošanā, formulējis konkrētus priekšlikumus, kā var uzlabot valsts pārvaldes darbu, lai iznākums būtu pēc iespējas kvalitatīvāks.
Esmu droša, ka arī nākamais gads Valsts prezidentam un viņa komandai būs tikpat aktīvs un radošs, lielāku uzsvaru liekot uz Valsts prezidenta viedokļa skaidrojumiem sabiedrībā.
Un kā rosināja pirmās solidaritātes sarunu cikla domnīcas jaunieši – “Demokrātija ir jāsvin!”. Tā ir lieliska doma! Svinēšana šeit nav domāta kā svinības vārda tiešajā nozīmē, bet gan kā demokrātijas kā vērtības apzināšanās un līdzdalība valsts veidošanā.
